Lauris Subatnieks: Sievietei nekad nevajadzētu pret vīrieti izturēties kā pret puišeli

0 Komentāru
Lauris Subatnieks: Sievietei nekad nevajadzētu pret vīrieti izturēties kā pret puišeli
TV3 publicitātes foto

Ja runājam par gatavošanu, tad Laurim Subatniekam patīk no koka darināt skapīšus un plauktiņus. Ēst gatavošana nav viņa stiprākā puse, bet īpaši tīk itāļu virtuve un arī saldie ēdieni, piemēram, TV6 novembra meitenes Kristīnes Lāces gatavotā Panna cotta ar dzērveņu mērci, ko viņa bija speciāli pagatavojusi aktierim un paņēmusi uz interviju.

Atklātā sarunā par pirmo skūpstu, neaizmirstamāko randiņu, sievietēm un Makgaivera cienīgiem risinājumiem savā dzīvē dalās Dailes teātra aktieris un TV3 seriāla “Viņas melo labāk” zvaigzne Lauris Subatnieks.

Kā aizsākās tava aktiera karjera? Vai jau bērnībā atveidoji kādu lomu skolas lugā un biji aktīvs uz skatuves?

Domājot par skatuvi, skolas lugās nepiedalījos, mazajās klasītēs bija dejošana, bet tā speciāli nekur neesmu gājis. Man tajā vecumā valdīja pieņēmums, ja dzīvē vairāk nekā nav, tad var iet dziedāt korī.

Kā nokļuvi Dailes teātrī?

Sāku strādāt Dailes teātrī par skatuves strādnieku. Tajā gadā arī uzņēma Dailes teātra 8. studiju. Es vienkārši aizgāju pieteikties, iekļuvu, veiksmīgi pabeidzu un strādāju.

Kādas priekšrocības ir būt aktierim?

Grūti spriest. Iedomājos, ja es, piemēram, būtu jurists, kāda tad būtu mana dzīve… Varbūt priekšrocība ir atpazīstamība – esot aktierim, ir vieglāk vadīt pasākumus un, ja esmu aizmirsis klienta karti, iedod atlaidi veikalā.

Ieminējies par jurista profesiju. Arī seriālā ”Viņas melo labāk” atveido juristu. Vai šī profesija ir tev pašam sirdij tuva?

Tā ir tāda spēcīga profesija, kas paver plašākas iespējas. Jurists nav piesaistīts kādai konkrētai darbavieta, bet, ja esi aktieris, esi sasaistīts un uzticams vienam teātrim.

Tava spilgtākā bērnības atmiņa vai nedarbs?

Vārpās (Baldones pusē) apmēram 12 gadu vecumā es uztaisīju bērna mulāžu – galvu nokrāsoju rozīgu, uzvilku savas vecās drēbes. Nolikām ar draugiem to uz ceļa un paši noslēpāmies, lai mūs neviens neredz. Tad nu skatījāmies, vai automašīnas apstāsies, un kāda būs šoferu reakcija.

Un kas notika? Kāda bija reakcija?

(Smejas.) Ieraugot mulāžu, cilvēki apstādināja savas automašīnas. Vīrieši kāpa ārā no saviem spēkratiem, bet mēs, turpat, 10 metrus tālāk, bedrē paslēpušies, smējāmies. Mulāžu izsvaidīja, izdemolēja, bet mēs to sataisījām un atkal likām uz ceļa. Mūs nekad nepieķēra. Vispār šausmīgi! Ja es tagad brauktu un redzētu, ka uz ceļa guļ cilvēks, es būtu dusmīgs, ka kāds šitā ākstās!

Ja tev būtu sevi jāraksturo vienā teikumā?
Tik nopietns jautājums… Es sevi raksturotu kā slinku, apzinīgu un stresainu cilvēku.
Kā norit tava ikdiena?

Ceļos no rīta un vedu vecāko bērnu uz skolu, atgriežos mājās, lai pabrokastotu. Pēc tam braucu uz teātri, kur norit mēģinājums līdz pulksten 14. Pēc tam ir mazdrusciņ brīvais laiks, kad var pagulēt un atpūsties, bet jau pulksten 16 ir izrādes teksta mēģinājums, kam seko vakara izrāde. Tad dodos mājup, paēdu un gulēt. Un tad atkal ir jauna diena.

Vai sanāk arī brīvais laiks sev?

Man oficiāli brīva ir viena diena nedēļā, un tā ir pirmdiena. Mēģinu šo dienu izmantot savām vajadzībām, proti, apciemot radiniekus un izdarīt lietas, kas nedēļas garumā ir sakrājušās.

Un kā ar hobijiem?

Mans hobijs ir mana automašīna. Esmu ”PT Cruiser” īpašnieks. Par automašīnu visu laiku ir jārūpējas, tā jāuztur tehniskā kārtībā.

Vēl, piemēram, es uztaisīju vannasistabas izlietnei skapīti. Tas bija manis paša projekts, kas gan vilkās gadu, bet vasarā es to godam pabeidzu. Man patīk strādāt ar koku. Visticamāk, tas tāpēc, ka vectēvs bija galdnieks, un tas laikam ir iedzimts. Veidot no koka skapīšus, plauktiņus… Lūk, tas man patīk!

Varbūt ir kāda ēdiena recepte, ar ko vari padalīties?

Uzvārīt makaronus, uzcept gaļu un pievieno čili mērci. (Smejas.)

Foto: Sabīne Zvirbule/Skaties.lv

Parunāsim mazdrusciņ par daiļā dzimuma pārstāvēm! Kādai ir jābūt sievietei, lai piesaistītu tavu uzmanību?

Es domāju, primāri, lai ir redzams, ka sieviete rūpējas par sevi. Man patīk, ka sieviete sevi kopj un ir pašapzinīga un neuzskata, ka otrs – vīrietis – padarīs viņu laimīgu.

Brunete, blondīne vai rudmate?

Tā kā mana sieva ir blondīne, tad es izvēlos blondīni.

Kura, tavuprāt, ir pievilcīgākā aktrise Latvijā?

Tas ir tik provokatīvs jautājums! Mums ir daudz lielisku aktrišu. Cienījamas aktrises un viņas ir tādas ar savu pievilcīgumu – Olga Dreģe, Ilze Vazdika, Lidija Pupure. Viņas ir brīnišķīgas!

Ko, tavuprāt, sievietei nekad nevajadzētu darīt?

Sievietei nekad nevajadzētu audzināt vīrieti, nevajadzētu pret viņu izturēties kā pret puišeli. Kā arī nevajadzētu kļūt par vīrieti, konkurēt un uzvesties kā vīrietim. Vīriešu pasaule ir nežēlīga, un sievietei nevajadzētu par tādu kļūt savās izpausmēs. Sievietei ir jāsaglabā savs šarms un sievišķība.

Cik sievietei ir svarīgi prast gatavot ēst?

Tas noteikti nav obligāti. Bet, ja tā padomā, no otras puses, ja sieviete vai vīrietis neprot gatavot ēst, man rodas jautājums – vai vecāki patstāvību neiemācīja? Ja sieviete uzvedīsies kā princese – viņai būs vakariņas, tīra māja… Tas ir smalks ceļš pāru attiecībās. Protams, kā kuram pārim. Manuprāt, kaut kā būtu vēlams sabalansēt mājas darbus un pienākumus. Uzskatu, ka izdarīt primāras un ikdienišķas lietas un katram par sevi parūpēties vajadzētu mācēt pašam.

Kādai jābūt sievietei, lai vēlētos viņu precēt?

Ļoti viltīgs jautājums, jo pats oficiāli neesmu precējies. Kopā gan dzīvojam jau 12 gadus.

Runājot par precēšanos… Lielākoties tā nav sievietes vaina. Tas ir pašos mūs – vīriešos. Tās, iespējams, ir kādas pirmatnējās bailes, kas sēž mūsos iekšā.

Kā tu lutini savu sievu?

Brīvdienās kafiju pienesu gultā, darbadienu vakaros atļauju mierīgi paskatīties televīziju un atnesu viņai siermaizīti ar tēju. Kad mums abiem ir brīvdienas, izbrīvējam laiku sev un aizbraucam relaksēties uz SPA.

Vai atceries savu pirmo skūpstu? Kāds tas bija?

Šķiet, ka atceros. Man bija 13-14 gadi. Viņa bija mana kaimiņiene, mazdrusciņ vecāka par mani. Un tas notika no rīta pēc ballītes. Jā, es jau tajā vecumā ballējos! Man tas bija pirmais skūpsts, viņai gan nē.

Spilgtākais un jocīgākais randiņš?

Tas, kā es iepazinos ar savu sievu. Spēlēju izrādē ”Penelope un Diks”, un mans draugs Intars vēlējās savest kopā ar meiteni. Viņš uzaicināja savu paziņu (nu jau manu sievu) uz izrādi, un pēc tās viņa man atsūtīja puķi ar kartiņu, kur bija rakstīts telefona numurs un tas, ka es drīkstu viņai piezvanīt. Un tad es, saņēmis drosmi, viņai arī piezvanīju. Satikāmies tajā pašā vakarā pēc izrādes, visu nakti braukājām apkārt ar automašīnu un runājāmies.

Novembra mēnesis kanālā TV6 ir Makgaivera mēnesis. Vai esi agrāk skatījies šo seriālu? Varbūt vari padalīties ar kādu Makgaivera cienīgu stāstu par to, kā esi izķepurojies no kādas situācijas līdzīgi kā seriāla varonis?

Izdomu esmu licis lietā dažādās dzīves situācijās.

Reiz ”PT Cruiser” virziena rādītājs aizmugurē nevajadzīgi iemirgojās. Es atskrūvēju vaļā, izņēmu ārā to lampiņu – vesela. Bet nu nedeg! Skatos, lampiņai tā patrona. Tur divas metāla dzīslas un, visticamāk, mitrums ticis iekšā. Dzīslas ir kusušas un pazudis kontakts. Tad es darīju tā – paņēmu konservu bundžas vāku, izgriezu mazu bleķīti un metāla dzīsliņas pacēlu, bleķīti ieliku un strādāja! Braucu kā karalis!

Iesācēja Makgaivera risinājums! (Smejas.)

Smieklīgs un amizants joks iz dzīves, ko vari pastāstīt?!

Spilgtākais, kas man saglabājies atmiņā. Sen gan tas bija, pirms gadiem 15. Mans draugs Lauris Dzelzītis bija nopircis ”BMW” markas kabrioletu un sācis īrēt jaunu dzīvokli. Gribējām aizbraukt apskatīties, kā viss dzīvoklī iekārtots. Ejam ārā no teātra uz automašīnu, bet tās nav!

Zvanām policijai, ka, iespējams, ir nozagts specifisks ”BMW” markas kabriolets. Vēl zvanījām uz radio SWH (kad Millers strādāja), lai izsludina aktuālo ziņu. Gājām uz Matīsa ielas policijas iecirkni un Dzelzītis rakstīja iesniegumu.

Ko tālāk? Neko – jāgaida. Izejam ārā no iecirkņa, un pēkšņi vienā mirklī Lauris apstājas, kļūst pavisam bāls. Es jautāju: ”Kas noticis?” Dzelzītis: ”Es mašīnu pie “Unibankas” (tagad “SEB banka”) atstāju.”

Beigu beigās policijas darbinieki arī bija ļoti saprotoši, un viss veiksmīgi beidzās.

Fakts, ko mēs par tevi nezinām?

To jūs arī neuzzināsiet! (Smejas.) Kaut gan es nemaz nezinu, ko jūs par mani nezināt.

Hmm… Pīpējot es vienmēr beigās ievelku tādus trīs asos dūmus. Nezinu kāpēc, bet, staigājot pa kāpnēm, es skaitu pakāpienus un nevaru no tā vairs tikt vaļā.

0 Komentāru