Elīna Maligina: Meitā saskatu jēgu un dzinuli darīt lietas, kas pasauli spēj mainīt uz labo pusi

Baiba Gāliņa

Autors: Baiba Gāliņa

10 komentāri
Elīna Maligina: Meitā saskatu jēgu un dzinuli darīt lietas, kas pasauli spēj mainīt uz labo pusi
Privātais arhīvs

Lai izjustu iekšējo mieru, Elīna Maligina brīžiem uzturas Latvijā, brīžiem Vīnē, brīžiem vēl kur citur. Viņa ir diezgan neprognozējama un seko sajūtām, izvēloties vietas, kur vēlas uzturēties. Galvenais izjust mieru. Nav tādas dienas, kad viņa nedomātu par Valēriju; atmiņas ir mīļas, gaišas un vienlaikus sāpīgas un smeldzīgas. Mīļotā cilvēka pēkšņais zaudējums ir trieciens, kura sekas, visticamāk, nepāries nekad.

Sarunā ar portālu Skaties.lv Elīna paziņo, ka šī vasara viņai ir lielu pārdomu un dažādu lietu pārvērtēšanas laiks, īpaši tiekot gaidīts augusts, bet, kāpēc tieši šis mēnesis, māksliniece patur pie sevis.

Pēdējo mēnešu notikumi neliek apstāties Elīnas radošajai dzīvei. Vīnē ”Sotheby’s” izstāžu nama ”Art shower” zālē joprojām apskatāmi mākslinieces radītie darbi, kuri gūst ekspertu pozitīvu novērtējumu. Arī Elīnas īsfilma ”Soulcash” piedalās vairākos starptautiskos filmu festivālos visā pasaulē. Šobrīd Maligina strādā pie jauna projekta, kura detaļas pagaidām neizpauž.

Foto: Personīgais arhīvs

”Jebkuri psihofiziskie apstākļi, kas nav ierasti ikdienā, raisa pārdomas, nereti liek radīt vai ļauties pārdomām par eksistenciālismu. Jērs ar baltvīnu. Sarkanā nav. Tā metaforiski varu apzīmēt savu radošumu šobrīd,” tā Elīna.

Runājot par nākotnes plāniem, Elīna neizslēdz iespējamību, ka varētu darboties mākslas jomā, uzņēmējdarbībā vai aktrises profesijā, bet tikpat labi, tas varētu būt, kas pilnīgi jauns, un nebijis. Saistībā ar uzņēmējdarbību jau ir dažas idejas un iestrādes.

Skaties.lv nevarēja māksliniecei neuzdot jautājumus par sēru periodu un to, kādām atmiņām viņa atceras Valēriju.

Foto: Personīgais arhīvs

”Jautājums par Valēriju ir mīļš un gaišs, un vienlaikus sāpīgs, un smeldzīgs. Jūtas, kas bija starp mums, bija īstas un patiesas, tāpēc mīļotā cilvēka pēkšņais zaudējums ir trieciens, kura sekas, visticamāk, nepāries nekad. Par spīti apkārtējiem – gan pietuvinātajiem, gan attālākā rādiusā esošajiem, kuriem, protams, ir viedoklis par mūsu attiecībām – no sirds no bez jebkādas uzspēles varu apliecināt, ka mūsu abpusējās jūtas bija tik īstas un dziļas, cik vien tādas var būt patiesā mīlestībā. To, kas un kā bijis, zinām tikai mēs abi, un tāpēc jau tās ir divu cilvēku privātās attiecības, kurās citiem ieeja liegta,” pārdomās dalās Elīna.

Atmiņas par attiecībām māksliniece nevēlas izlikt vispārējai apskatei vai vērtēšanai, tas ir dārgums – svētki, kas vienmēr būs ar viņu, kā reiz teicis kāds visiem zināms rakstnieks.

Valērijs bija Elīnas draugs, vīrs, mīļotais; vīrietis, kura stāju, raksturu, izturēšanos un uzskatus viņa cienīja un apbrīnoja, un tie joprojām ir viņas mēraukla attiecībās pret citiem cilvēkiem.

Foto: Personīgais arhīvs

”Meita Hanna – tas ir labākais, kas ar mani dzīvē noticis. Hannas ienākšana manā dzīvē ir brīnums. Tieši meitā es saskatu jēgu un dzinuli darīt lietas, kas pasauli kopumā spēj mainīt uz labo pusi, jo tieši šādā pasaulē manai Hannai būs jādzīvo. Mums kopā ir tik aizraujoši un interesanti, gribu viņai daudz parādīt un radīt apstākļus, lai mācības un secinājumus no piedzīvotā viņa izdarītu pati,” ar lepnumu un prieku par meitu stāsta Elīna.

Māksliniece piemetina, ka Valērija dievinošā attieksme pret Hannu bija vēl viens arguments tam, ka viņš ir brīnišķīgs cilvēks, jo spēja izprast un pieņemt viņu kopā ar bērnu un radīt Hannai īstu mājas un ģimenes sajūtu.

Foto: Personīgais arhīvs

”Mana dzīve joprojām brīžiem ir Latvijā, brīžiem Vīnē, brīžiem vēl kaut kur. Pašreiz esmu diezgan neprognozējama,” nobeidz Elīna.

10 komentāri