Komentāri

Britu izdevums The Wire, kas bieži tiek dēvēts par ietekmīgāko izdevumu novatoriskās mūzikas sfērā, recenzējis divus pasākumus Latvijā – nepieradinātās mūzikas festivālu Skaņu mežs 2014, kas noritēja 10.–11. oktobrī, un tam piesaistīto skaņu mākslas izstādi SKAN II. Žurnāls spožāko priekšnesumu vidū izcēlis arī Gas of Latvia un Katrīnas Neiburgas audiovizuālo duetu.

Žurnāla The Wire recenzents Roberts Berijs (Robert Barry) par veiksmīgākajiem nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu mežs priekšnesumiem nodēvējis amerikāņu brīvās improvizācijas trompetista Vadada Leo Smita trio koncertu ar angļu instrumentālistiem Džonu Edvardsu (John Edwards, bass) un Marku Sandersu (Mark Sanders, bungas), nosaucot to par ”pozitīvā izpratnē dedzinošu”, programmētāja un mūziķa Roberta Henkes (Robert Henke) audiovizuālo šovu Lumière, novērtējot tā kompozicionālo mērķtiecību un atturību, kā arī korejiešu čellistes Okjungas Lī (Okkyung Lee) solo improvizāciju, kuras skanējumu viņš nodēvēja par vienlaikus vardarbīgu un svētlaimīgu, izteikdams papildu apbrīnu, ka šādas skaņas iespējams panākt bez elektroniskām manipulācijām.

”Izspridzinot drudžainus treļļus un neatlaidīgus teju tīra trokšņa cirtienus, viņš tomēr spēlēja arī notis,” R. Berijs raksta, sīkāk analizējot trompetista Leo Smita improvizēto priekšnesumu Skaņu mežā. ”Taču tieši netīrība – graudainība un erozija – ir tas, kas katru noti padarīja tik neatvairāmu,” kritiķis akcentē.

Ne mazāk jūsmīgu un izvērstu ieskatu recenzents sniedza arī latviešu projekta Gas of Latvia priekšnesumā ar videomākslinieci Katrīnu Neiburgu: ”Katrīnas Neiburgas darbi tikpat labi varētu izrādīties esam fragmenti no Andreja Tarkovska vai Jerži Skolimovska filmām; ainavas ir bagātīgas, taču drūmas, un piepildītas ar mainīgiem nozīmju zvaigznājiem. Pavadītas ar spocīgu Gas of Latvia (īstajā vārdā Andra Indāna) mūziku, tās veido neatvairāmu un valdzinošu, sapnim līdzīgu pieredzi. Indāns, viens no šīs valsts autoritatīvākajiem elektroniskajiem mūziķiem, jau sen strādājis pie skaņu celiņiem Neiburgas filmām, taču šoreiz Neiburga uzstājās drīzāk kā ”vīdžejs” Gas of Latvija mūzikai. [..] Attēls šeit kalpoja par kontrapunktu Indāna skaņu tumši suģestējošajai atmosfērai, kuru neparedzamos akcentos strukturēja neritmiski sitieni.”

Tuvojoties recenzijas noslēgumam, R. Berijs atzina, ka, spriežot pēc festivālā dzirdētās vietējās mūzikas, ”Latvijai ir daudz, ar ko lepoties.”

Pavisam citās, taču ne mazāk atzinīgās noskaņās tikusi rakstīta The Wire publicista un kritiķa Nātana Budzinska (Nathan Budzinsky) recenzija par šovasar Rīga 2014 ietvaros organizēto skaņu mākslas izstādi SKAN II, par kuru arī ir atbildīga Skaņu meža komanda.

”Visiespaidīgākie darbi,” viņš sacīja, ”bija tie, kas patiesi ļāva izpausties telpai, kurās tie tika izstādīti.” Par tādiem N. Budzinskis atzinis zviedru mākslinieku Leifa Elgrēna un K.M. fon Hausvolfa (Leif Elggren, C.M. von Hausswolff) darbu LEJUP LEJUP LEJUP, kā arī latviešu mākslinieka Voldemāra Johansona darbu OP. 38 – tie tika secīgi izstādīti LU Botāniskā dārza observatorijā. ”Abi darbi,” recenzents noslēdza, ”ieklausījās savdabīgu telpu akustiskajās īpašībās un pārveidoja tās ar drāmu.”

N. Budzinska recenzija par izstādi SKAN II bija lasāma žurnāla The Wire novembra numurā, savukārt R. Berija apskats par pašu Skaņu meža festivālu tika publicēts žurnāla decembra numurā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl