Komentāri
Latvijas simtgades filmu projektu konkursam iesniegts 31 projekts
Foto: ic_works/ Flickr

Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajā konkursā ”Latvijas filmas Latvijas simtgadei” iesniegti 27 pilnmetrāžas spēlfilmu projekti un četri animācijas filmu projekti.

10 projektos plānota literāru darbu ekranizācija, iesniegti arī deviņi vēsturisku filmu projekti, četras mūsdienu drāmas, septiņas filmas bērniem un jauniešiem, informē Nacionālajā kino centrā.

Konkursa finansējums 264 654 eiro apmērā paredzēts pilnmetrāžas spēlfilmu un animācijas filmu projektu attīstīšanai līdz 2015.gada augusta beigām, atbalstot scenāriju rakstīšanu, tēlu un vizuālo risinājumu izstrādi, kā arī 3 minūšu filmas demo materiāla izveidi, uzsākot projektu atlasi Latvijas simtgades filmu programmas īstenošanai. Konkursā plānots atbalstīt ne mazāk kā 12 filmu projektu attīstīšanu, viena konkursā atbalstāmā projekta piešķīrumam nepārsniedzot 22 000 eiro.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēs Latvijas simtgades filmu programmas ekspertu komisija: kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists, sabiedriskais darbinieks Jānis Streičs, latviešu izcelsmes komponiste, vairākkārtēja “Emmy” balvas nominante un šīs balvas ieguvēja 2002. gadā Lolita Ritmanis, filmu producents, kultūras mecenāts, Ināras un Borisa Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, režisors, skatuves mākslas pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Pēteris Krilovs, dzejniece, dramaturģe, sabiedriskā darbiniece Māra Zālīte, kinozinātnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Viktors Freibergs, Latvijas jaunā teātra institūta direktore, Nacionālās kultūras padomes locekle Gundega Laiviņa un NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis.

Konkursa rezultātus plānots paziņot mēneša laikā.

Programmas ietvaros vairākās atlases kārtās līdz 2018.gadam iecerēts izveidot ne mazāk kā sešas nozīmīgas filmas, t.sk. pilnmetrāžas spēlfilmas (vēsturisku filmu, latviešu literatūras klasikas ekranizāciju, mūsdienu norisēs balstītu drāmu, filmu bērnu un filmu jauniešu auditorijai), kā arī pilnmetrāžas animācijas filmas programmas mērķu īstenošanai.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl