Armands Puče uzrakstījis grāmatu par strīdīgi vērtēto Herbertu Cukuru

3 komentāri
Armands Puče uzrakstījis grāmatu par strīdīgi vērtēto Herbertu Cukuru
Foto: F64

Šodien Latvijas Kara muzejā noritēja žurnālista, SIA Mediju nams valdes priekšsēdētāja, raidījumu vadītāja un vairāku grāmatu autora Armanda Pučes vēsturiskā detektīva Jūs nekad viņu nenogalināsiet prezentācija.

Grāmata vēsta par latviešu izgudrotāju, lidotāju un lidmašīnu konstruktoru Herbertu Cukuru (1900-1965). Romāna pamatā ir vēsturiski fakti, un vienlaikus tas vēsta gan par Cukuru, gan arī par latviešiem un Latvijas vēsturi. Kā norāda Puče, strādājot pie romāna, viņš ir ticies gan ar Cukura ģimenes atzaru, kas mitinās Brazīlijā, gan arī ar viņa laikabiedriem – virsniekiem, karavīriem, lidotājiem – , kas vēl joprojām ir dzīvi.

“Pētot rakstus un mēģinot aizdomāties par to, kādi ir latviešu sasniegumi vēstures kontekstā, nonācu pie Cukura personības. Interesanti, cik spītīgi vienam cilvēkam tiek piedēvēti tik dramatiski notikumi [holokausta īstenošana]. Gribēju iedziļināties un saprast. Kad noliku sev priekšā visas versijas par Cukuru, tās viena pēc otras sāka šķīst kopā, un man nekas cits neatlika kā pievērsties izpētei,” stāsta Puče.

Jūs nekad viņu nenogalināsiet vienlaikus ir stāsts par krustcelēm, kur Latvija atrodas un kur vienmēr būs, un par to, kā dažādi režīmi šo faktu ir izmantojuši. “Latvija ir pakļauta dažādu karu un notikumu virpuļiem, un tas ietekmē nacionālo pašapziņu,” akcentē Puče, norādot, ka patlaban latviešiem vairs nav tādas pašapziņas, kāda tā bijusi 20.gadsimta sākumā, kad dibināta Latvijas valsts.

”Tagad daudzi apstākļi spiež mums skatīties uz vēsturi un personībām ar dažādiem vērtējumiem. Cukura gadījums ir īpaši spilgts, turklāt vēršanās pret Cukuru ir arī vēršanās pret Latviju. Man kā žurnālistam ir skaidrs – tāpat vien šādas lietas nenotiek,” norādīja grāmatas autors.

Herberts Cukurs dzimis 1900. gada 17. maijā Liepājā, mehāniskās darbnīcas īpašnieka un amatnieka Jāņa Cukura ģimenē.

Viņš bija latviešu aviators un žurnālists, 1930. gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Nacistu okupācijas laikā Cukurs darbojās ebreju šāvēja Arāja komandā. 1946. gadā Cukurs pārcēlās uz dzīvi Latīņamerikā, kur 1965. gadā tika cietsirdīgi nogalināts.

Foto: Armands Puče jaunās un iepriekšējās grāmatas prezentācijā

TOP komentāri

  • Lasītāja
    0 0 0

    Lasītāja

    Gribu pateikt PALDIES cien. Armandam Pučem par grāmatu " Jūs nevarat mani nogalināt". Kā domājams liela daļa Latvijas iedzīvotāju, par Herbertu Cukuru zināju tikai vārda pēc, ka bijis tāds drosmīgs lidotājs pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un , ka vācu laikā it kā piedalījies ebreju iznīcināšanas akcijās un sešdesmitajos gados Dienvidamerikā nogalināts. Tas arī viss. Izlasītā grāmata pavēra pavisam citu ainu, ieinteresēta izlasīju arī Baibas Šābertes sarakstīto " Ļaujiet man runāt, Herberts Cukurs" un sapratu ka " ne viss ir zelts, kas spīd" un, cik viegli ir manipulēt ar mūsu priekšstatiem par lietām, notikumiem un cilvēkiem. Dziļu cieņu Herbertam Cukuram. Vēlreiz pateicos Armandam Pučem par drosmīgo un izcili labo notikumu skaidrojumu. Iesaku ari citiem izlasīt abas pieminētās grāmatas. Būs ko pārdomāt.
  • Ints Cālītis, 26410257
    0 0 0

    Ints Cālītis, 26410257

    Grāmatas "Jūs nekad viņu nenogalināsiet" 302. lappuses pēdējā rindkopā ir neliela kļūda, kas nemazina grāmatas nozīmīgumu. Valtera sistēmas mašīnpistole ir nodēvēta par kauluzāģi. Tie karavīri, kas kara laikā lietoja Universal-Maschinengewehr Model 3 (MG3) (1942.g. modelis) to nosauca par "kauluzāģi". Iespējams tā unikālās ātrdarbības dēļ: 1200 šāvienu minūtē. Ložmetēja svars ar atbalsta kājām 11,5 kg. Apkalpei nepieciešami divi cilvēki - jānes 2 patronu lenšu kastes un papildus stobrs. Sakarsušā stobra nomaiņa iespējama 30 sekundēs.
  • Andris
    0 0 0

    Andris

    Apsveicama grāmata! Viss līdz šim runātais un publicētais par Herbertu Cukuru ir grozīšanās ap padomju laika versiju. Par nožēlošanu ne vēsturnieki, kuri joprojām domā un darbojās padomju ideoloģijas kategorijās, ne žurnālisti, neko citu nedara, kā visu visādos veidos viens otru apstrīdot vienlaicīgi atbalsta Cukura, ka drausmīga slepkavas, tēla spodrināšanu. Līdz šim tikai izcilais vēsturnieks Indulis Ronis ir izteicis atšķirīgu traģēdijas versiju, bet citi vēstures "spīdekļi", nespējot izrauties no savā veciskajā stagnācijā saaustajiem tīkliem, šo versiju vispār neņem vērā. Pat necenšas to objektīvi izanalizēt. Arī man ir zināmi daži fakti par Cukura darbību 1940.-41.g. un 1944.gada beigās, kas, uz grāmatā radītā fona, spētu ieviest lielāku skaidrību viņa traģēdijas pirmsākumos. Ja man būs pieejams A. Pučes e-pasts, es labprāt viņam šos faktus atklāšu.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl