Uzmanies! Gadiem ilgi kāda kundze uz ielas izmāna naudu no sievietēm, kuras ir labā garastāvoklī

1 komentārs
Uzmanies! Gadiem ilgi kāda kundze uz ielas izmāna naudu no sievietēm, kuras ir labā garastāvoklī
Foto: freeimages.com

Reti kura no mums dzīvē nav nonākusi kāda negodīga cilvēka nagos. Atšķirība vienīgi tā, cik pēc tam esam jutušās dusmīgas uz sevi, bet cik apzinājušās, ka ietekmēt nevarējām neko. Vienīgais secinājums – jābūt uzmanīgākām! Stāstā, kas tūlīt sekos, visas šīs pārdomās iet roku rokā. Ne velti uzrunāju tieši mūs – sievietes, jo tik klajas “apšmaukšanas “gadījumus no stiprā dzimuma nav nācies dzirdēt. 

Pirms 13 gadiem Rīgā uz Lāčplēša un Brīvības ielas stūra mani uzrunāja jauka, smaidīga un nedaudz satraukusies sieviete ( apm. 40 -45 g.v.) un lūdza, lai palīdzu atrast konkrētu adresi Stabu ielā. Kad izstāstīju, ka tepat, pēc diviem kvartāliem viņas meklētais nams atrodas, jautātāja laipni pateicās un paskaidroja, ka ļoti steidzas pie kāda slimnieka, kuram nepieciešama viņas palīdzība, tādēļ viņai mana atsaucība nozīmē ļoti daudz. Pēkšņi, – jau prom iedama un acīs man skatīdamās, viņa klusu iesaucās: ”Bet, mīļā meitiņ, es redzu, ka jums melns krusts pāri sejai! Tas nozīmē, ka jums draud liela nelaime! Pēc divām nedēļām ( manuprāt, viņa nosauca datumu 10.aprīlis) mirs jūsu dēls!!!….”

Zilākalna Martas pēdās…

Foto: F64

Foto: F64

Protams, kā jebkurai mātei, izdzirdot šo vārdu salikumu, man kļuva aukstas kājas un slikta dūša. Turklāt, ar prātu es ļoti labi apzinājos, ka viņas apgalvojumam nav nekāda loģiska pamata un tieši tāpat apjautu, kas sekos. Taču, par spīti veselajam saprātam, nepazīdama pati savu balsi, izdvesu: ”Kurš?”. Un ”gaišreģe”, saprazdama, ka ir izvēle, atbildēja: ”Vecākais!” Bet, raugi, viņa visu varot vērst par labu! Man tikai atliek iedot naudiņu, un viņa baznīcā visu nokārtošot. Cik atceros, viņa sevi dēvēja par Zilākalna Martas skolnieci…

Par naudu var visu…

Foto: F64

Foto: F64

Makā man bija 30 latu ( tiem laikiem diezgan pieklājīga summa, par kuru ģimene varēja paēst vairākas dienas). Kad teicu, ka tas ir viss, viņa man ļoti nosodošā toni pavēstīja: ”Jums makā vēl ir karte. Vai tiešām jūs sava bērna dzīvību tik zemu vērtējat?!!! ”  Uz kartes tika ieskaitīta ikmēneša studenta stipendija – tātad pavisam necila summa. Bankomāti arī tolaik nebija uz ”katra stūra” kā šobrīd. Mēs devāmies no Lāčplēša ielas līdz ( !) Latvijas Universitātei , kur iepretim atradās Krājbankas bankomāts. Protams, man nepārtraukti bija uz mēles  jautājums: ”Bet kā tad slimnieks, pie kura steidzāties?…” Tad, kad atklājās, ka uz kartes ir tāda summa, kuru pat nav iespējams izņemt, dāmīte norimās un novēlējusi man visu gaišu ( laikam jau piesauca arī Dievu), kā arī teica, lai es nesatraucoties, – viņa visu nokārtos. Un prom bija…

“Pēcgarša” un minējumi

Foto: freeimages.com

Foto: freeimages.com

Skaidrs, ka es tajā brīdī pilnībā sapratu, ka esmu ”apčakarēta” uz līdzenas vietas, taču ļoti labi apzinājos, ja es viņu būtu ”pasūtījusi” jau pašā sākumā, nākamās pāris nedēļas dzīvotu vienās šausmās: ”Un, ja nu…” Sapratu, ka ziņot policijai īsti nav jēgas, jo neviens neko man nebija atņēmis….

Var jau būt, ka kaut kādas minimālas spējas šai Martas “studentei” piemita, jo man uz pieres nebija rakstīts ne tas, ka man ir divi dēli, ne tas, ka man bērni vispār ir. Protams, iespējams, ka viņai bija ”kabatā” izstrādāts scenārijs, ko teikt, ja gadās kļūdīties ar ģimenes locekļa izvēli…

Gadījumu laiku pa laikam atcerējos, bet vairāk kā mācību: visticamāk, izskatos pēc ļoti iespaidojamas būtnes, tāpēc nedrīkstu nejauši satiktiem garāmgājējiem skatīties acīs un ielaisties garās sarunās. Ja prasa ceļu: ‘” Tur!” Un viss. Reizēm iedomājos, vai kundze joprojām nodarbojas ar savu rūpalu, jo galu galā tagad ir sociālie tīmekļi, kur paziņot un brīdināt par šādiem gadījumiem, cilvēki kļuvuši uzmanīgāki utml….. Ha!

Viss turpinās…

Foto: freeimages.com

Foto: freeimages.com

Pirms pāris mēnešiem mana paziņai Signei ( vārds mainīts), kuras profesija ir ne vairāk ne mazāk kā (!)  psihoterapeite, Rīgā uz Dzirnavu un Valdemāra ielu krustojuma kāda kundzīte pajautāja, kur atrodas 1.slimnīca….Stāsts turpinās ļoti līdzīgi – gan ar krustu uz sejas, gan traģiskajiem ”rādītājiem”, gan ar iespēju par ”visu naudu” vērst visu par labu. Kad salīdzinājām mūsu ”labdares” izskatu, tas pilnībā sakrita, izņemot, protams, ka ir nākuši klāt gadi.

Turklāt kundze ir kāpusi pa ”karjeras kāpnēm” un tagad sauc sevi par Zilākalna Martas meitu (ne jau visiem, pirms ielaisties tālākās sarunās, ienāk prātā internetā noskaidrot, ka Zilākalna Martai bērnu nav bijis).

Protams, no vienas puses, jutos ļoti atvieglota, ka ne es viena ”blondīne”, kuru šādi piemuļķo, bet Zilākalna Martas ”meita” spēj aptīt ap pirkstu pat rūdītu un zinošu speciālistu. Signe ļoti trāpīgi definēja sajūtu, kas rodas komunicējot ar šo kundzīti:

Es jūtu, ka ”sadalos” it kā divās daļās. Viena no tām skaidri redz, kā kundze apvārdo, pati ieiedama transā, izmantodama labi ”aprobētas” metodes. Otra puse jūtas kā ”nolēmēta” un akli tic, un pakļaujas visam, ko viņa saka.

Ja pareizi atceros no savas pieredzes, man netika piekodināts pēc tam nevienam neko nestāstīt, Signei gan. Turklāt ”labdare” neniekojas, Signei bija pieejama krietni vien lielāka summa nekā toreiz man, kas visa arī tika atdota Zilākalna Martas ”pēctecei”.

Ko mēģināt darīt, lai ar tevi tā nenotiktu

Atceries, ka kundze rada ļoti pozitīva, pieklājīga cilvēka iespaidu.

Ir sajūta, ka viņa ir nedaudz apmulsusi. Saka, ka nomaldījusies, tāpēc sarunu biedram var šķist, ka viņa iebraukusi no citas pilsētas. Kundze ir labi ģērbusies, neatstāj ”bomzīgu” iespaidu. Tādēļ satiktie droši uzsāk tālāku sarunu, kas ir liktenīgā kļūda. Stāsta galvenā varone ir neliela auguma, trauslas miesas būves.

Signe gan ir pārliecināta, ka kundze ir psihiski slima, un pat pieļauj iespēju, ka daļa naudas uz baznīcu tiek aiznesta.

Kad abas salīdzinājām savu emocionālo stāvokli, kādā satikām Martas ”darba turpinātāju”, izrādījās, ka gan man, gan Signei ir bijis ļoti labs noskaņojums.

Abas mierīgi, atbrīvoti gājām pa ielu, domādams labas domas, vai, pareizāk sakot, – nedomādamas neko.

Acīmredzot, tieši šādas – ”modrību” zaudējušas dāmītes ir gaišreģes mērķauditorija, kuru viņa meklē jau vairāk kā desmit gadus. Tāpēc, – “neuzķeries uz  āķa” un brīdini par šo Zilākalna Martas “meitas” biznesu  arī savas draudzenes un paziņas!