”Un Dora iepeldēja šajā pasaulē!” Rūta Dvinska dalās ar emocionālu stāstu par otrajām dzemdībām

5 komentāri
”Un Dora iepeldēja šajā pasaulē!” Rūta Dvinska dalās ar emocionālu stāstu par otrajām dzemdībām
INSTAGRAM

Maija sākumā par vecākiem otrajai meitiņai Dorai kļuva LNT ētera personības Rūta un Kaspars Dvinski. Nepilnu mēnesi pēc mazulītes nākšanas pasaulē māmiņa sociālajos tīklos dalījusies personiskajā pieredzē par Doras ienākšanu pasaulē, uzsverot, – otrās dzemdības bijis nesalīdzināmi mierīgāks process.

Iedvesmojošā TV seja Rūta Dvinska pasaulē laidusi otro meitiņu

”8. maija pēcpusdienā braucu tikties ar dakteri un šoreiz bijām sarunājušas, ka paskatīsimies, kāda tur lejā situācija. Dakteres skatiens pazūd, tad parādās divreiz plašākas acis: ”Rūta, tur tak labi 5 cm! Tu neko nejūti?”

Un es tiešām neko nejūtu! Prasu tik, vai tas nozīmē, ka man negaidīt nekādus priekšvēstnešus, piemēram, gļotu korķi?! Daktere atkal: ”Kādu korķi?! Kad nāks, tad nāks kā taifūns, spēj tik ķert!” Rūta, viena no iedvesmojošakajām ”Instagram” māmiņām, iesāk savu dzemdību pieredzes stāstu.

Viņa braukusi mājās patīkami satraukta un nenoliedzami priecīga, ka izdevies tikt līdz šādam ”stāvoklim”, ne nieka nejūtot. Tai pat laikā nekāds pārsteigums tas nav bijis, jo ar pirmo meitu Grietu jau nedēļu pirms dzemdībām topošā māmiņa staigājusi ar 4 cm dzemdes kakla atvēruma un sāpes sākusi just, kad tas bijis 6 cm.

”Zīdainis var pagaidīt.” Iedvesmojošā Rūta Dvinska atklāti par otrā bērna ienākšanu ģimenē

”Atbraucu mājās, zvana vecmāte, kura ieradusies nodaļā un no dakteres uzzinājusi jaunumus: ”Nu ko, tu jau dzemdē?!” Es saku: “Laikam.” Un tad seko viņas frāze, kas visu maina: ”Tu skaties, prātīgi! Tā tu vari arī vienā mirklī piedzemdēt!” Ko? Jē vrait, tā notiek tikai filmās – domāju es, pietupjos uz zemes, speru četrus soļus ”pīles gājienā” un točna sajūta, ka bērns starp kājām. Ja šķaudīšu, piedzemdēšu!” stāsta divu meitu mamma.

Mājdzemdības nav bijušas Rūtas plānos, tādēļ jau vakarā kopā ar vīru devusies uz Siguldas dzemdību namu, kur bez steigas iekārtojušies istabā un devušies novērtēt situāciju.

”Vecmātes teiktais manām ausīm skan kā mūzika – 8 cm, un bērns jau tepat, tepat! Vēl aizvien ne mazākās sāpītes. Kā saka, labi ejam! Vecmāte prasa, vai esmu gatava dzemdēt, un es esmu. Paskatos tikai pulkstenī – 23.30 un nodomāju, ka vairs nepagūsim 8. datumā.

Vannā sāk tecēt ūdens, mēs uztaisām noslēdzošās bildes ar punci, un es kāpju siltajā ūdenī. Vecmāte atver augļūdeņus, un tā mēs tur trijatā sēžam un pļāpājam kā kafejnīcā, tikai es esmu vannā un mums nav kafijas.

Pirmā pusstunda bez izmaiņām, vēl aizvien neko nejūtu, nākamajā pusstundā sākas kontrakcijas, kuras tik viegli izelpoju, ka paspēju jau viņiem abiem sastāstīt, ka šī ir totāla ”pastaiga pa pļavu”, un, ja tādas kādai ir pirmās dzemdības, viss priekšstats par dzemdībām ir sačakarēts.

Kontrakcijas kļūst spēcīgākas, bet vēl aizvien viss ir izturams. Un tad sākās! Pirmajās dzemdībās biju tādā kosmosā, ka kaut kur pazuda tā sajūta un atšķirība, kāda ir noslēdzošajā – izstumšanas posmā! Fu%#$£¥ck tas ir dulli! Piecas vai sešas ļoti mērķtiecīgas, izelpotas, apzinātas un cik vien var mierpilnas kontrakcijas, un Dora iepeldēja šajā pasaulē! Lielām acīm skatoties uz mums ar Kasparu. Un mēs uz viņu. Ļāvām papeldēt mazulim ilgāk, un paši kaifojām skatoties. Bija tik labi! Viss bija labi!

Cik ārkārtīgi svarīgs ir miers un sakārtota galva dzemdībās! Vai atkārtot? Ja šādi, tad pilnīgi noteikti!” tā Rūta.

Emocionālais stāsts saviļņojis daudzas māmiņas, kuras steigušas dalīties savā dzemdību pieredzē un sajūtās. Piemēram, Linda raksta: ”Otrais bērns man ”salaboja” pirmā bērna dzemdību traumu.”

 

View this post on Instagram

 

Bija tā – 8.maija pēcpusdienā braucu tikties ar dakteri un šoreiz bijām sarunājušas, ka paskatīsimies, kāda tur lejā situācija. Dakteres skatiens pazūd, tad parādās divreiz plašākas acis – ”Rūta, tur tak labi 5cm! Tu neko nejūti?” Un es tiešām neko nejūtu! Prasu tik vai tas nozīmē, ka man negaidīt nekādus priekšvēstnešus, kā piemēram, gļotu korķi?! Daktere atkal – ”kādu korķi?! Kad nāks, tad nāks kā taifūns, spēj tik ķert!” Braucu mājās patīkami satraukta un nenoliedzami priecīga, ka izdevies tikt līdz šādam ‘stāvoklim’ ne nieka nejūtot. Tai pat laikā, nekāds pārsteigums tas nav, ar Grietu jau nedēļu pirms dzemdībām staigāju ar 4cm un sāpes sāku just pie 6cm, tā kā, ar kaut ko tamlīdzīgu jau rēķinājos. Atbraucu mājās, zvana vecmāte, kura ieradusies nodaļā un no dakteres uzzinājusi jaunumus- ”nu ko, Tu jau dzemdē?!” Es saku – laikam! Un tad seko viņas frāze, kas ir ‘geim čeindžers’ [visu maina] – ”Tu skaties, prātīgi, tā Tu vari arī vienā mirklī piedzemdēt!” Koooaaa? Jē vrait, tā notiek tikai filmās – domāju es, pietupjos uz zemes, speru 4 soļus ‘pīles gājienā’ un točna sajūta, ka bērns starp kājām, ja šķaudīšu, piedzemdēšu! Mājdzemdības nebija manos plānos, tādēļ nedomājot piekrītu vecmātes ierosinājumam braukt vakarā uz nodaļu ar visām mantām un Kasparu! Tā pat kā pirmajās dzemdībās, lēnu garu atvadāmies no mājniekiem, bučas, asaras (prieka), apskāvieni, tik pat lēnu garu ierodamies nodaļā, iekārtojamies istabā, kā viesnīcā, šampūniņi, drēbītes utt. pa vietām un ejam skatīt/baudīt situāciju. Vecmātes teiktais skan kā mūzika manām ausīm – 8cm un bērns jau tepat, tepat! Vēl aizvien ne mazākās sāpītes! Kā saka, ”labi ejam”! 💪🏻 Vecmāte prasa, vai esmu gatava dzemdēt un es esmu! Paskatos tikai pulkstenī 23:30 un nodomāju, ka vairs nepagūsim 8. datumā. Vannā sāk tecēt ūdens, mēs uztaisam noslēdzošās bildes ar punci un es kāpju siltajā ūdenī. Vecmāte atver augļūdeņus un tā mēs tur trijatā sēžam un pļāpājam kā kafejnīcā, tikai es esmu vannā un mums nav kafijas. Pirmā pusstunda bez izmaiņām, vēl aizvien neko nejūtu, nākamajā pusstundā sākas kontrakcijas, kuras tik viegli izelpoju, ka paspēju jau viņiem abiem sastāstīt, ka šī ir totāla ‘pastaiga pa pļavu’ un, ja ⬇️

A post shared by Rūta Dvinska (@rutadvinska) on