Lindai Mūrniecei pietrūkst apskāvienu un sarunu sveču gaismā

2 komentāri
Lindai Mūrniecei pietrūkst apskāvienu un sarunu sveču gaismā
INSTAGRAM

Uzņēmēja Linda Mūrniece bieži vien sociālajos tīklos dalās sievišķīgās vai dzīves pārdomās. Īpašais stāvoklis valstī Lindai liek ilgoties pēc apskāvieniem un sarunām sveču gaismā, tomēr viņa novērtē, ka bērni brauc ar viņu uz laukiem.

Linda raksta, ka dzīve šobrīd iedevusi pauzi. Visticamāk, daudzi gribēja šo pauzi, bet ne tādu un ne par tādu cenu.

Mūrniece aicina meklēt prieku sīkumos! Uzņēmēja bauda atpūtu Vecpiebalgā

”Tu ieslēdzi atpakaļgaitu kopā ar sajūtu – tev mani vajag.” Mūrnieces emocionālās pārdomas par kādu kungu

Uzņēmēja piebilst, ka dzīve ir un mēs to dzīvojam. Atklājam agrāk nepamanītas labas lietas, jo nu novērtējam pat ikdienas sīkumus.

”Man ļoti pietrūkst komunikācijas, jo bez cilvēkiem neprotu. Man pietrūkst apskāvienu. Man pietrūkst sarunu sveču gaismā un acu kontakta. Man pietrūkst draugu. Tomēr. Šis laiks ļauj baudīt,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Linda.

Linda priecājas, ka viņas bērni piekrīt braukt kopā ar viņu uz laukiem, uzņēmēja pēc tā vienmēr ir ilgojusies.

Uzņēmēja neslēpj, ka netērē naudu liekām lietām, jo pērk tikai nepieciešamo.

”Es vairāk sarunājos ar draugiem pa telefonu, un mūsu sarunas nav papļāpāšana. Mēs apmaināmies ar mīļākajiem mūzikas klipiem, mēs lasām viens otram priekšā dzeju, mēs sūtām bildes no tā paša ikdienas brīža, kur esam,” sajūsminās uzņēmēja.

Tāpat viņa bieži zvana saviem vecāka gadagājuma ļaudīm vienkārši papļāpāt.

”Katru dienu viena maza vilšanās? Pavisam maziņa.” Linda Mūrniece aicina uzņemties atbildību par savu dzīvi

Linda saņem arī daudz skaistu vēstuļu no cilvēkiem, kas vēlas sniegt atbalstu.

”Es skatos kamīnā un domāju par liesmu nevis par to, ko rīt agrajā sapulcē teikšu. Laiks nav apstājies. Tas iet uz priekšu. Mēs esam apstājušies un izbrīnā mēģinām saprast, kur īsti esam,” tā Linda.

Uzņēmēja domā, ka nu esam dzīvē, kur visi ir vienādi, jo amati un statusi vairs tiešām neko nenozīmē un naudai svars ir tikai tik, lai izdzīvotu.

Cilvēki tuvākajos atklāj jaunas lietas, un ļauj paši sev būt īstiem. Mēs sekojam sirdij, jo prāts pagaidām ir apjucis.

”Izrādām emocijas, atbalstām, palīdzam, raudam. Mēs laikam beidzot esam patiesi. Un ļoti ievainojami. Sargāsim viens otru un dzīvosim,” nobeidz Linda.