Latvijā jauna, zinoša seksa eksperte Vikija! Iepazīsti dāmu, kura nebaidās skaļi runāt par gultas priekiem

9 komentāri
Latvijā jauna, zinoša seksa eksperte Vikija! Iepazīsti dāmu, kura nebaidās skaļi runāt par gultas priekiem
PUBLICITĀTES FOTO

Erotisko fotogrāfiju lielmeistars Aleksandrs Sokolovs vairākus mēnešus video blogā runā par dažādām seksa tēmām. Pāris raidījumos Aleksandram pievienojās arī noslēpumainā Vikija, kura ikvienu tēmu izskatīja no sievietes viedokļa, turklāt viņas zinošās atbildes lika aizdomāties. Skaties.lv satika Vikiju, lai uzzinātu, kas tad īsti ir šī noslēpumainā seksa eksperte.

Pastāsti īsumā par sevi! Kāda tad īsti ir Vikija?

Man ir 26 gadi. Pēdējos 2 gadus strādāju ”SexyStyle”. Sākumā kā konsultante veikalā, bet no šī gada atbildu arī par mārketinga aktivitātēm. 5 īpašības, kuras sevī saskatu visspilgtāk, ir optimisms, radošums, mērķtiecība, košums, objektivitāte.

Kā tu pavadi brīvo laiku?

Retajos brīžos, kas pilnībā nav saistīti ar darbu cenšos ar draugu paskatīties kādu filmu, apmeklēt koncertus, uzrīkot draugu ballīti pie sevis mājās vai apciemot ģimeni.

Kā ar dāmu iecienīto – iepirkšanos?

Man ļoti patīk ”ķemmēt” veikalus un meklēt ”pērles”, jo nav viegli, modi saskaņot ar savu personīgo stilu, vajadzībām un arī specifisko apģērba izmēru. Īpaši man patīk karnevāli un tematiskie pasākumi, kad, veidojot tērpu un ieturot tēlu, iespējams izpausties maksimāli kreatīvi.

Piekrīti teicienam – kas neriskē, tas nedzer šampanieti?

Nepiekrītu! Esmu dzīvē redzējusi gana daudz cilvēkus, kuri to šampanieti var dabūt kaut katru dienu, bet no savas komforta zonas nav izkāpuši ne reizi. Protams, ir arī daudzi, kuriem risks ir atmaksājies.

Kur slēpjas panākumu atslēga?

Vairāk ticu, ka dzīve ir pilna nejaušībām. Dažiem veicas un dažiem nepaveicas. Veiksmi uz izdošanos var piesaistīt ar pozitīvismu un optimismu. Un mērķtiecība ļauj neveiksmes brīžos turpināt tiekties pēc kārotā. Vēl arī komunikācija un instrumentu izvēle ir atslēgas, lai sasniegtu mērķus.

Dzīvē bieži vien izvēlamies cilvēkus, kuriem vēlamies līdzināties, pēc kura piemēra veidojam savas dzīves!

Man nav kādu citu dzīves varoņu, jo manā dzīvē galvenā varone esmu es pati. No citiem es varu iedvesmoties un mācīties, bet es netērēju savu laiku iedziļinoties citu cilvēku dzīvēs.

Netipiskas personības iezīmes, kuras veido tevi par tevi?

Tas ir ļoti subjektīvi. Svarīgi noteikt ar ko salīdzinām. Ja sevi salīdzinu ar vidējo popkultūras patērētāju, tad netipiski ir gandrīz viss, ko es daru – strādāju intīmpreču veikalā, klausos smago mūziku, nesauļojos un nepeldos, izprotu ”BDSM” principus, esmu saticīgās attiecībās bez strīdiem, neciešu tipiskās romantiskās lietiņas – šampis ar zemenēm, putukrējums, romantiska mūzika, tradicionālas kāzas un citas salkanības. Arī bērnus es neplānoju un nevēlos – neuzskatu, ka tie ir lielākā dzīves laime. Attiecīgi, ja salīdzinu sevi ar saviem draugiem un kolēģiem, tad šīs visas lietas ir pilnīgi normālas un nav nekas netipisks.

Daudziem latviešiem sagādā grūtības bez sarkšanas runāt par seksu, tev tas izdodas brīvi!

Vienmēr esmu spējusi brīvi runāt par tēmām, kas skar seksualitāti, bet tagad arī daudz vairāk to visu izprotu. Darbā gūtās zināšanas palīdz gan personīgajā dzīvē, gan noder darbā ar klientiem. Par seksu kā vienu no spēcīgākajām fizioloģiskajām cilvēka vajadzībām ir jārunā vairāk nekā par kulināriju. Esošā realitāte ir cita – uz katra stūra uztura grāmatas, semināri, raidījumi un šovi, bet par seksu publiski runā tikai Sokolovs un filozofē vēl daži citi pašpasludinātie ”seksa eksperti”.

Padomju laikos seksa nebija vispār, vēlāk viss notika zem segas tumsā..

Jā, ņemot vērā visu Latvijas nospiedošo un ierobežojošo vēsturi – sekss ir bijis tumsā zem segas gadu desmitiem. Tikai daļa progresīvi domājošas, mūsdienīgas sabiedrības uztver seksu kā normālu dzīves sastāvdaļu, kuru ir jāizprot, jāuzlabo un patiesi jābauda. Diemžēl pat latviešu valoda pati mums liek kaunēties par seksu – kaunuma kauls, kaunuma lūpas, kaunuma apmatojums… Tik daudz kauna.

Kāpēc kungs, kuram ir liela seksuālā pieredze, visu acīs ir mačo, bet dāma prostitūta?

Tas, ka daudz nodarboties ar seksu nav labi, un it īpaši sievietei ir sevi jātaupa, ir ērtuma radīts sabiedrības domu gājiens. Ar seksu jānodarbojas tik, cik gribas. Ja gribās daudz, tad jāmeklē risinājumi kā piepildīt savas tieksmes. Ja liekas, ka gribās pārāk daudz, tad varbūt jāapmeklē terapeits.

Un ja negribas nemaz?

Tas parasti tāpēc, ka neizjūtam kaisli pret partneri – tātad, ir nepareizi izvēlēts partneris. Ja negribas un nav partneris, tad tam var būt ļoti daudz iemeslu, sākot no indivīda anatomiskām īpatnībām līdz psiholoģiskām traumām vai vienkārši libido badam.

No kurienes parādījusies monogāmija un vai cilvēks maz spēj būt monogāms?

Visu situāciju risinājumi būtu jāmeklē saknē. Ja ir vēlme saprast, kādēļ ar seksu saistās tik daudz šķietamu paradoksu un neizpratnes, tad atbildes arī ir jāmeklē saknē. Mūsu saknes meklējamas primitīvajās ciltīs tālā pagātnē pirms visiem industrializācijas, globalizācijas un politikas procesiem kādus tos pazīstam šobrīd. Pirmatnējais vīrieša uzdevums bija apsēklot pēc iespējas vairāk sieviešu, kuras būtu spējīgas iznēsāt un dzemdēt bērnus, turpināt cilti. Sievietēm bija jākoncentrējas uz bērna nēsāšanu, dzemdēšanu un aprūpēšanu, kamēr vīrieši ir kārtējās mamutu medībās. Nebija tādu pārīšu būšanu kā tagad.

Kas tad īsti ir monogāmija?

Monogāmija ir sociāls veidojums, lai mūsdienu sabiedrībā būtu vieglāk dzīvot. Tajos laikos sievietei nevajadzēja vienu vīrieti uz visu dzīvi, kas to nodrošina, jo pati spēja savākt izdzīvošanai nepieciešamos augus un vīriešu atstieptais mamuts tikai sadalīts uz visu cilti.

Ja vēsturiski cilvēks nav veidots, lai būtu monogāms, kā izdodas saglabāt šo uzticību vienam partnerim mūsdienās?

Laikiem ejot, sociālie veidojumi, noteikumi un likumi auga ātrāk, nekā indivīda ķermenis bija spējīgs mainīt savas fiziskās dziņas. Arī šobrīd vīrieša ķermenis ir vairāk piemērots biežam un ātram seksam ar dažādām partnerēm. Sabiedrība saka, ka vīrietim jābūt uzticīgam savai vienai sievai visu mūžu. Un tad visi brīnās, kāpēc viņš krāpj vai pēc desmitiem kopdzīves gadu vīrietim vairs nešķiet uzbudinoša sava partnere.

Cilvēks nepārtraukti vēlas jaunus iespaidus, lietas, emocijas!

Iedomājamies salīdzinājumu – svētku kūka, ko mēs uztveram kā īpaši baudāmu retajās svētku reizēs, pārstāj būt baudāma, kad mums tā jāēd katru dienu gadiem pēc kārtas. Cilvēka ķermenis ir prasīgs. Mums visu laiku vajag jaunas lietas un jaunus iespaidus. Pirkt jaunas drēbes un jaunu tehniku, ceļot vai eksperimentēt ar ēdienu mums šķiet normāli, bet kāpēc mēs šo principu aizmirstam attiecināt arī uz seksuālo dzīvi, kas sastāda milzīgu daļu no mūsu dzīves un ietekmē visus bioloģisko, psiholoģiskos un sociālos aspektus?

Tātad – lai dzīvo poligāmija?

Es nepropagandēju poligāmiju, bet uzskatu, ka katram vajadzētu rīkoties atbilstoši savām vajadzībām. Ir pāri, kam ir fantastiska saderība un tie ir laulībā desmitiem laimīgus gadus, bet ir arī attiecību modeļi, kuros ir 3 vai pat 6 personas. Zinu pārus, kas ir laimīgi atvērtās attiecībās un spēj tik atklāti komunicēt, lai izslēgtu greizsirdības no tā visa.

Par ko liecina greizsirdība?

Greizsirdība manā uztverē ir zīme, ka neesam pārliecināti par sevi. Ja mūsu partnerim pievērš uzmanību kāds cits, tad mums būtu jāpriecājas par to. Ja tajā brīdī mums rodas greizsirdība, tad tas nozīmē, ka mēs nejūtamies gana labi savam partnerim un mums ir šaubas, ka viņam varētu uzrasties kāds atbilstošāks variants. Ja mēs zinām, ka mums kopā ir ļoti labi, tad cilvēks no malas ir nevis drauds attiecībām, bet gan jauna iespēja labi pavadīt laiku. Un te mums pašiem ir izvēles iespējas.

Grūti jau nokāpt no ”pareizā ceļa” un būt sev pašam, eksperimentēt…

Mēs varam iet sabiedrības spiediena noteikto ”pareizo ceļu” un palikt greizsirdīgi, īgni, neapmierināti ar nepiepildītām fantāzijām un garlaicīgu seksu vai arī klausīties savās vēlmēs un baudīt dzīvi. ”BDSM” kultūrā ir tāds princips – safe, sane, consensual. Tas nozīmē, ka mēs darām tikai to, kas ir droši, saprātīgi un visas iesaistītās puses ir devušas savu apstiprinājumu.

Nobeiguma vietā!

Mums būtu daudz vairāk apmierinātu indivīdu, saticīgu attiecību, laimīgāku ģimeņu, ja cilvēki pieturētos pie šī SSC (safe, sane, consensual) principa arī ikdienā. Laimīga sabiedrība sastāv no laimīgiem indivīdiem un katrs pats ir savas laimes kalējs.

Nākošais lielais pasākums, kurā varēs satikt gan Vikiju, gan viņas zinošās kolēģes no ”SexyStyle” ir ”Riga Fetish Weekend”. Trīs dienu pasākums K.K. fon Stricka villā, kas sākas 14.jūnijā.

Pasākuma programmā lekcijas, paraugdemonstrējumi, darbnīcas un maskuballe.

Iespēja uzzināt daudz jauna un interesanta par dažādām fetiša/”BDSM” tēmām, iedvesmoties un labi pavadīt laiku īpaši pikantā un brīvā atmosfērā.