Foto: Latvijas prominences apbrīno dabas ietekmi uz tērpu dizainu laiku lokos

Pievienot komentāru
Foto: Latvijas prominences apbrīno dabas ietekmi uz tērpu dizainu laiku lokos
Foto: F64

Savu kārtējo, neatkārtojamo izstādi uz Rīgu ir atvedis modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 16.oktobrim būs skatāma viņa izstāde Pieradinātā daba. Šī izstāde ir  pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. 

Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18.gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Lieliskā un mūžam mainīgā dabas pasaule sensenis dāvāja cilvēcei brīnišķīgas idejas, kā padarīt skaistāku, harmoniskāku un komfortablāku apkārtējo vidi un izcelt personības individualitāti. Ūdeņi, okeāna dzīles, meži, pļavas, ziedi, dzīvnieki, putni un kukaiņi palīdz atklāt neparastus krāsu salikumus, jaunas formas un siluetus, kā arī rakstu motīvus.

Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos – mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu. Izstādē spilgti pārstāvēta parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem.

Foto

Katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti – tā 18.gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19.gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula.

20.gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas ziediem rotātas cepures, 30.gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40.gados parādījās mode apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādas, bet 50.gados katras sievietes garderobē noteikti atradās kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm, klāstīja modes vēsturnieks.