Uzraksti uz sienām un karcera šausmas. Andris Bulis emocionālā intervijā par pieredzi, filmējoties Brasas cietumā

Zane Baranovska

Autors: Zane Baranovska

''Skaties Izklaide'' redaktore

2 komentāri
Uzraksti uz sienām un karcera šausmas. Andris Bulis emocionālā intervijā par pieredzi, filmējoties Brasas cietumā
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

7. decembrī nākamās paaudzes televīzijā dots starts oriģinālseriālam ‘’Tunelis’’, kurš 12 sēriju garumā izstāstīs kāda nepatiesi notiesātā stāstu. Sižeta līnija, kas attīstījusies no 1994. gada notikumiem Jelgavā, kad no Pārlielupes cietuma izbēga 89 ieslodzītie, filmēšana reālā vidē Brasas cietumā – seriāls būs kas pašmāju tirgum svaigs un vēl nebijis. Par filmēšanas aizkulisēm sarunā ar Skaties.lv stāsta galvenās lomas atveidotājs aktieris Andris Bulis, kurš neslēpj –  pēc pirmās filmēšanas Brasas cietumā pašam bijis nepieciešams laiks, lai atietu no emocijām, ko piedzīvojis cietuma sienās, kurās joprojām virmo visu to piedzīvoto aura.

‘’Vairs nebūsi nelietis, ar Māri pietiek.’’

Kā sarunā ar Skaties.lv atklāj seriāla galvenais aktieris Andris Bulis, viņam filmēties ‘’Tunelī’’ piedāvājuši producenti – tā pati, grupa, ar ko aktieris bija sastrādājies jau ‘’Viņas melo labāk’’ sakarā.

‘’Nāca projekts ”Tunelis” un man pajautāja, vai vēlos piedalīties, tad notika atlase jeb faktiski tikšanās ar režisoru, jo iepriekš nebijām kopā strādājuši.

Sliktā tēla lomu nepiedāvāja, jo ”Māris jau ir nelietis”, divus neliešus nevajag,’’ smejas aktieris.

Viņš iepazinies ar scenārija pirmajām sērijām un sapratis, ka ‘’Tunelis’’ nav stāsts tikai par dzīvi cietumā. ‘’Cietums ir tikai atskaites punkts, no kā šķetinās ārā visi pārējie dzīves stāsti, kas ir ļoti dažādi. Mans stāsts, manu kameras biedru stāsts, Lietuvas kolēģu stāsts, jo notiek filmēšana arī Lietuvā. Nav tikai cietums.

Daži kolēģi jau jautājuši, vai tas nav kas līdzīgs ”Prison break”. Neesmu redzējis, nezinu, bet varu nomierināt – tas nav krimināls, vardarbīgs, bet tas, ko mēs filmējam, tas ir savādāks,’’ seriālu raksturo aktieris.

Viņš spriež, ka stāsts ļoti aktuāls mūsdienu situācijā, kad visi atrodamies nosacītā ‘’cietumā’’.

‘’Nedrīkst darīt to un to, jāstaigā maskās, jāsēž mājās, uz teātri vairs nedrīkst iet, jātur 2 metri – uzskatu, ka tur esam ļoti tuvu tam, ikdienai,’’ salīdzina aktieris.

20 minūtes pēc filmēšanas Brasas cietumā sēdējis automašīnā un nav spējis pabraukt

Liela daļa ainu filmēta Brasas cietumā, kurš, lai gan šobrīd vairs nedarbojas, joprojām glabā gadu desmitos uzkrātus reālu ieslodzīto dzīvesstāstus un auru. Bulis neslēpj, ka filmēšana Brasas cietumā bijis spēcīgs emocionāls pārdzīvojums pat viņam kā daudz pieredzējušam aktierim.

‘’Pēc pirmās filmēšanas dienas, kas bija astoņas stundas karcerī, bija spēcīga apziņa, ka tur cilvēki ir atstājuši savas dzīves ieskrāpētos uzrakstos uz sienām.

20 minūtes pēc iznākšanas no filmēšanas sēdēju automašīnā un nevarēju pabraukt. Sāku domāt, ka nav vērts par daudz ko sūdzēties dzīvē, vajag vienkārši aiziet tur, pasēdēt cietumā. Vispār jauniešiem vajadzētu pēc 8., 9. klases aiziet paskatīties, kas ir tā cietuma realitāte,’’ spriež Bulis.

Viņš stāsta, ka uzraksti uz sienām cietumā ir rupji, pārsvarā krievu valodā, datumi, par ko ieslodzīts, simboli. Mākslinieks spriež, ka cilvēkiem, kuri ikdienā strādā par cietuma apsargiem, jāmāk ‘’izslēgt emocijas’’ un pieiet visam tīri profesionāli. Jo, ja pieslēdz emocijas, tad esot ļoti grūti. Nu jau pats aktieris pieradis pie regulārām filmēšanām cietuma telpās, taču tie, kuri tur ierodas pirmo reizi, allaž esot ļoti šokēti.

‘’Tad es saku, lai ejam ātrāk, vēlāk parādīšu, jo ar to visu aprod. Dīvainā sajūta ir, ka, filmējot kamerā, cilvēks ļoti ātri pierod, pieņem apstākļus.

Protams, katru reizi ir kas jauns, mēs uzzinām jaunus noteikumus, ar ko jārēķinās, kādi ir cietuma likumi, bet es saprotu tos cilvēkus, kam dzīvē nav, kur iet, kuri ir atgrūsti, viņiem nav ģimenes, nav nekā, cietums viņiem ir vienīgā vieta, kur eksistēt.

Tur ir savi noteikumi, viņi zina, kā tur dzīvot, tur ir silts. Ikdienā brīvā dzīvē es uzskatu, ka pat cilvēkam ar vidējo izglītību nav vienkārši izdzīvot. Bet tādam cilvēkam, kurš ir atsēdējis 5 gadus, tādam pasaka ”ej”, bet kur tad viņš lai iet?’’ pārdomās dalās aktieris.

Psiholoģiskais sods – karcera šausmas

Filmējot ‘’Tuneli’’, viņš uzzinājis ne vienu vien baisu lietu par cietuma dzīvi.

‘’Cietumā ir tādi karceri, kuri ir ļoti šauri. Tīri psiholoģiski, lai ietekmētu, lai sodītu ieslodzīto. Tos arī par šizo sauc – piemēram, atstāta gaisma.

Man ir vieglāk, jo es zinu, ka nofilmēsim ainas un pēc 3 stundām iesim ārā. Bet ir cilvēki, kuri tur pavada 12 diennaktis. Dažreiz es uzdodu jautājumu, ko sabiedrība sagaida no tāda cilvēka, ja viņš ir to piedzīvojis.

Tagad gan vairs nav krievu laiku likumi, kādi bija deviņdesmitajos,’’ stāsta Bulis.

Pēc iedziļināšanās seriāla stāstā aktierim palikusi pēcgarša, kas liek uzdot jautājumus. ‘’Mēs gribam, lai tie cilvēki integrējas, vienkārši un atvērti nāk pretī un sveicina visus, bet viņiem mainās domāšana.

Var teikt, protams, ka viņi ir pārkāpuši noteikumus, bet mēs nekad nezinām, kāpēc cilvēks ir pārkāpis noteikumus,’’ spriež mākslinieks.

Aktierus konsultējuši cilvēki, kuri paši savulaik ‘’sēdējuši’’

Oriģinālseriālu ”Tunelis” viņš uzskata par filmu, jo stāstā būs 12 sērijas, no kurām katra būs stundu gara.

‘’Filma emocionāli pašā procesā liek iedziļināties, pārdomāt dzīvi. Mēs citā seriālā skrienam ātri pilsētā, ir citi cilvēki, vēsturiskās filmas dod citu dimensiju, var atgriezties kādā laikā.

Bet šajā seriālā ir savādāk. Iepriekš, ejot garām Brasas cietumam, nekad nevarēju iedomāties, kā ir tur iekšā. Braucot garām sastrēgumā, nevarēju iedomāties, kā cilvēki tur dzīvo. Pagāja pieci gadi, un es tagad redzu.

Iepriekš esmu bijis nepilngadīgo kolonijās, runājot ar jauniešiem par profesiju, dzeju un citām tēmām. Naukšēnos biju, redzēju visu ”no tās puses” pirmo reizi.

Neviens no maniem tuvajiem nav bijis saistīts ar šo ieslodzīto tēmu. Seriālā nāca pretī producenti, nodrošinot konsultantus – cilvēkus, kuri paši ir ”sēdējuši”, bet tagad atgriezušies dzīvē un pat piedalās programmās ”narkotikām – nē”, braukājot pa skolām un jauniešiem stāstot, ka tā nav dzīves jēga.

Mums ir konsultanti – apsargi, kas tur strādājuši, lai mēs nespēlētu pilnīgi no savas iedomas. Ar viņiem ir noderīgi parunāt, viņi ir ar humoru un palīdz saprast, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Piemēram, rokas kabatā nedrīkst turēt, kamēr staigā ārā, cietuma pagalmā – rokām jābūt redzamām.

Pastāsta, kādas un kur cietumā kameras, kur drīkst stāvēt, kādi ir slengi, valoda, apmeklējumi, izmeklēšana. Pirmo reizi, kad mums to stāstīja, jutos kā ekskursijā, tagad jau esam ieraduši un visu darām automātiski,’’ par jauno pieredzi, ko guvis, filmējoties seriālā, stāsta Bulis.

Viņš ļoti novērtē konsultantu pieredzes stāstus, jo apzinās – atrast cilvēkus, kuri dalīsies šāda veida pieredzē, nebūt nav viegli.

‘’Ja kāds ģimenē vai draugu pulkā ir ar to saskāries, cilvēks ar to nelielās, viņš neiet kā Latvijas lepnums apkārt. Atrast kādu, kurš izstāstīs, nav viegli. Turklāt katram tajā ”zonā” stāsts ir savādāks. Interesanti vērot tos cilvēkus, kas piedalās masu skatos, jauniešus, kuri nāk un vēro, kā tas ir cietumā. Var redzēt šoku acīs, jo romantika zūd,’’ stāsta Bulis.

Seriālā filmējies arī aktiera suns

Sarunā ar Skaties.lv aktieris neslēpj – lomu lielā seriālā šajā laikā aktieris novērtē divtik. ‘’Priecājos, ka ir seriāls, jo ir darbs.

Teātrī kādu laiku nekas nebūs, tikai mēģinājumi. Pavasarī, kad bija pirmais pandēmijas laiks, visi sēdēja mājās un bija dīvaina sajūta, ka gribas strādāt un nav, ko darīt.  Tagad darāmā netrūkst; dažkārt vakaros, pēc 12 nostrādātām stundām ir nogurums, bet viss kārtībā.

Es ceru, ka šis oriģinālseriāls, kas nav adaptēts no kāda ASV vai Krievijas materiāla, dos stimulu noticēt, ka arī krīzes apstākļos mēs varam kaut ko radīt. Tam nav liels budžets kā citiem seriāliem, bet ”Tunelis”, cerams, būs kādam pamācošs,’’ spriež aktieris.

Interesanti, ka seriālā filmējies vēl viens aktiera ģimenes loceklis – desmitgadītais zeltainais retrīvers. Arī dzīvniekam filmēšanās nav sagādājusi problēmas.

‘’Bija arī ainas, kad viņam bija mani jābiedē. Bija vieglāk paņemt jau zināmu suni, jo dienas kļūst īsākas, jāpaspēj viss nofilmēt, turklāt ārā, un suņu reakcija var būt dažāda. Filmējās arī terapijas suņi, es pirms šī seriāla nezināju, ka tāda lieta eksistē,’’ stāsta aktieris.

Noder pieredze, savulaik rāpjoties pa logu uz kopmītnēm

Visvairāk saspēlēties seriāla ietvaros Bulim sanācis ar aktieri Mārtiņu Vilsonu, kas ‘’Tunelī’’ ir viņa kameras biedrs.

‘’Mārtiņš Vilsons vienmēr spēlē pārliecinoši. Mēs cenšamies, lai uzspēlēti netēlotu izdomātus cietumniekus, jo cietumnieki ir tādi paši cilvēki, kā mēs.

Ja mēs staigātu piena fabrikā, darbinieki mums liktos dīvaini, jo viņi zina piena fabrikas noteikumus. Ja mēs pārvietojamies cietumā, cietumnieki tieši tāpat dzīvo pēc cietuma noteikumiem.

Režisors, protams, vēlas, lai mēs spilgtāk spēlējam, tas ir kino, tomēr vēlamies saglabāt sajūtu, ka tie nav pasaku troļļi. Raksturi ir savādāki, bet ir interesanti – jauni kolēģi no dažādiem teātriem, ar ko iepriekš nav bijis iespējas strādāt kopā,’’ stāsta Bulis.

Īpaši grūti bijis nofilmēt nakts ainu, kur pēc sižeta tiek noslepkavota viņa atveidotā varoņa ģimene.

‘’Filmējām kādā privātmājā Pierīgā, man nācās līst uz otrā stāva balkonu. Pieredze ir, agrāk kopmītnēs kāpu līdz 4.stāvam,’’ atklāj aktieris.

Nav trūcis arī ainu ar nažiem, kautiņiem. Kā joko Bulis, ‘’Djakonovs ar nazi bīstamāks par jebko, pat ja nazis neass, var sadurt’’. Bijušas ‘’interesantas’’ situācijas, bet viss beidzies veiksmīgi.

Strīds par vienu tējas maisiņu

‘’Filmēšanas komanda strādā arī Lietuvā, un viens kolēģis no Lietuvas ”sēž” ar mums kamerā, jo stāsts sadalās starp vairākām valstīm. Runājam krieviski. Kopumā cietuma vidē nav latviešu valodas, bet mēs seriālā to izmantojam miksēti ar krievu valodu. Seriālā runājam latviski, kaut arī slengā, turklāt nedaudz ļāva izmantot lamu vārdus.

Seriāla filmēšanas sākumā bija šoks, izstaigājot pa kamerām un redzot apstākļus, kādos cilvēki bija dzīvojuši, kādas lietas kļuva mazsvarīgas, par ko iepriekš pārdzīvoju – piemēram, kādu maizi ēdīsim vai kādu kafiju, tēju izvēlēties.

Cietumā par vienu tējas maisiņu var strīds izcelties. Filmēšanas laikā ir divi treniņtērpi – vienas bikses un divas jakas, jo visi cietumā pārsvarā dzīvo treniņtērpos, visu filmēšanas laiku tikai viens apavu pāris.

Vienā brīdi sapratu, ka vienalga, ar kādām drēbēm katru rītu dodos uz darbu, dažkārt mājās gribas uzvilkt kreklu un kaklasaiti – nu cik var treniņtērpā visu laiku staigāt?! Sīkumi, par ko aizdomājies brīdi, kad saproti, ka dažiem treniņtērps ir ikdiena 10 gadus.

Tagad jaunieši nevar izlemt, kādas botas vilkt, kādus jaunākos gadžetus pirkt, viņu ”problēmas”. Mans dēls nav bijis filmēšanas laukumā, bet domāju viņu turp aizvest – lai visu redz, par ko mājās esmu daudz stāstījis. ASV ir skolās organizētas ekskursijas uz cietumiem, kur rāda, kāda dzīve tur ir, lai zustu romantiskā ilūzija. Tā tomēr ir zaudēta dzīve, jaunība,’’ spriež Bulis.

Viņa atveidotais varonis seriālā ir nepareizi notiesāts. Kā spriež aktieris, ja arī tādi gadījumi Latvijā bijuši, par tiem jau visdrīzāk skaļi nerunā.

‘’Kad filmējām tiesas sprieduma pasludināšanu par mūža ieslodzījumu, bija līdzi konsultante – zvērināta tiesnese, kura teica, ka Latvijā ir bijuši tādi spriedumi, par dubultām slepkavībām, piemēram.

Biežāk ir atriebības radītas apsūdzības, kad cilvēkam daudz laika nākas pavadīt tiesās, bet domāju, ka skaļās lietas Latvijā parāda, ka par maziem noziegumiem notiesā bieži vien uz lieliem ieslodzījuma termiņiem.

Mēs filmēšanas komandā jokojam, ka Norvēģijas cietumi nav cietumi, bet viesnīcas, bet Latvijā, ceru, mainīsies kaut kas.

Interesējos par cietumiem citās valstīs, lasīju par Nīderlandi, kur pagājušajā gadā aizvēra 19 cietumus, jo nav vairs tik daudz cietumnieku. Cilvēki, iespējams, novērtē kādas lietas. Ceru, ka nebūs jābūvē jauni cietumi (Brasu aizvēra, jaunu neuzbūvēja), bet nezinu, vai krīzes laikā būs mazāka noziedzība. Lai Latvijā mainītos cietumu sistēma, daudz kam citam valstī jāmainās,’’ pārdomās, kas radušās ‘’Tuneļa’’ sakarā, dalās Bulis.

Nepalaid garām! ‘’Tunelis’’ jau baudāms Go3! Spied TE un skaties sev izdevīgā laikā!