Tu nekad nezini, kas slēpjas otrā pusē – psiholoģes baisie atklājumi par bērnu drošību internetā!

0 Komentāru
Tu nekad nezini, kas slēpjas otrā pusē – psiholoģes baisie atklājumi par bērnu drošību internetā!
Foto: Pixabay

Internets kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu cilvēku ikdienā, taču virtuālajā pasaulē, tāpat kā realitātē jāuzmanās no draudiem. Kā no tiem veiksmīgāk izvairīties, jautājām psiholoģei Lienei Āboliņai.

Vecāku rūpes par bērna virtuālajā dzīvē pavadīto laiku

“Pagaidām vecāku sekošana līdzi bērnu darbībām internetā izriet no viņu pašu attieksmes pret informācijas apmaiņu internetā un izpratnes par tās ietekmi,” uzsver speciāliste, kura norāda, ka vienlaikus arvien pieaugot diskusijas dažādu mediju vidū, kur arī viedokļu līderi šajā jautājumā var izteikties par iespējamiem draudiem, ko var izraisīt pārlieku liela dalīšanās ar personīga rakstura informāciju internetā.

“Tas liek aizdomāties arī tai sabiedrības daļai, kas joprojām nesaskata nopietnus draudus paviršai komunikācijai virtuālā vidē. Jo vairāk un plašāk tiek informēta sabiedrība par neuzmanīgu darbošanos internetā, jo vairāk tam tiek pievērsta uzmanība,” skaidro Āboliņa.

Komunikācijas raksturojums

Daudziem radies jautājums, vai vispār ir iespējams raksturot komunikāciju? “Dzīvē komunikācija notiek vairākos līmeņos – verbāli un neverbāli. Interneta vidē komunikācija notiek pamatā rakstiski, kas to padara mānīgu, un tā dēļ, iespējams, potenciāli bīstamu.”

Speciāliste uzsver, ka virtuālajā vidē nav iespējams realizēt pilnīgu klātbūtnes efektu, kā dēļ nereti nav nosakāms ne sarunas biedra garastāvoklis, nodoms, daudzos gadījumos arī personība. “Vienlaikus šajā faktorā ir iluzora drošība ”es neredzu viņu, tātad viņš neredz mani”, kas rada sajūtu, ka ir atļauts pilnīgi viss, un tam nebūs seku – bērns neuzņemas atbildību par saviem darbiem un vārdiem internetā.”

Recepte vecākiem

Jautājām, kāds tad varētu būt pareizākais risinājums šai problēmai? “Mūsdienās ikdiena ir kļuvusi praktiski neiedomājama bez virtuālās komunikācijas, kā dēļ nav iespējams to izslēgt, kā arī netrūkst gadījumu, kur tas tiktu uzskatīts par nevēlamu.”

Svarīgi atcerēties, ka arī paši vecāki ar savu piemēru rāda, ko viņi sagaida no sava bērna uzvedības internetā: “Ja pats vecāks internetā pavada visu vakaru pēc darba, tad nebūtu godīgi gaidīt no bērna citu uzvedību.” Jebkurai situācijai ir izņēmumi, taču bērnam vienmēr viss ir jāpaskaidro, lai paši vecāki nenonāktu pretrunā ar sevi.

Izglītošana par apdraudējumu internetā ir tas, ko vajadzētu apgūt gan ģimenē, gan arī skolās. Tam talkā nāk mājaslapa drossinternets.lv, kurā atrodama visa nepieciešamā informācija.

“Ziemassvētku eglītes” princips

“Mūsdienās cilvēks ir kā “Ziemassvētku eglīte” – informācija tiek piekarināta kā rotājumi, jo nav noslēpums, ka dzīvojam informācijas pārbagātībā. Pieaugušajam ir priekšrocība un pietiekamas spējas, lai pieejamo informāciju tvertu selektīvi,” skaidro Āboliņa. Bērnam šīs prasmes jāapgūst pakāpeniski, un šajā procesā lieti noder vecāku atbalsts un padoms, kā arī pedagogi var veicināt kritisko domāšanu un mācīt bērniem domāt pašiem ar savu galvu.

Internetā pavadītais laiks

Āboliņa norāda, ka tas, cik daudz laika bērnam jāpavada pie datora, ir cieši saistīts ar bērna vecumposmu. “Interneta vide ir pārpildīta ar ļoti daudz dažādiem stimuliem, informāciju, ko bieži arī pieaugušajam ir apgrūtinoši uztvert. Tādēļ bērnam līdz 3 gadu vecumam būtu jāizvairās no viedierīcēm vai datoriem, jo šajā posmā bērns ir gana nodarbināts, lai iepazītu apkārtējo pasauli un sevi.”

Psiholoģe uzskata, ka pirmskolas vecumā bērnu var sākt iepazīstināt ar datoru vai viedierīcēm, bet nevajadzētu pieļaut, ka bērns uzturās internetā patstāvīgi, “jo bērnam arī šajā vecumposmā interneta vide var būt pārāk aktīva, pat pārstimulējoša.”

Sākumskolas vecuma bērna gaitas internetā būtu jāuzrauga un jāpārrunā drošības internetā noteikumi. Pēc viņas domām, pusaudzim nevajadzētu internetā pavadīt ilgāk ka 2 h dienā.

Virtuālā dzīvē un pilnīgs apmierinājums – neiespējami!

“Datoratkarības pamatā ir kaut kā trūkums – atzinība, atbalsts, mīlestība, piederība, spēja tikt galā ar negatīvām emocijām u.c. Trūkums var būt daudzveidīgs. Ja bērns savu trūkumu apmierina internetā, tas var kalpot par ieganstu, kā dēļ bērns atkal un atkal atgriežas virtuālajā vidē, lai kompensētu savu trūkumu un justos labāk,” par mūsdienās tik aktuālo problēmu izsakās Āboliņa.

“Pavadot arvien vairāk laika internetā, bērna sajūtas notrulinās, kā dēļ nepieciešams ilgāks laiks, lai atkal apmierinātu savu vajadzību. Tādā veidā pie datora pavadītais laiks strauji pieaug līdz bērns vai jaunietis to vairs nekontrolē, zaudē laika un realitātes izjūtu.”

Tas rezultējoties ļoti nepatīkamā defektā – realitāte kļūst neinteresanta. “Virtuālajā realitātē viss notiek ļoti dinamiski – pretēji tam, kā tas varētu šķist dzīvē. Tomēr pilnīgu apmierinājumu virtuālajā vidē gūt nav iespējams, jo realitātē tik un tā bērnam nākas saskarties ar to, kā nepietiek, un savu nevarību.”

Iepazīsties ar drošu saturu bērniem!
0 Komentāru