Sals vai vējš, bet viņa gaida pie Liepājas šosejas. Stāsts par 82 gadus veco Āriju, kura tirgo zeķītes, cerot sakrāt savam sapnim
Netālu no Brocēniem pašadītas zeķes par 10 eiro pārdod 82 gadus vecā Ārijas kundze, lai sakrātu naudu acu ārstēšanai. (Sabīne Zvirbule/ Skaties.lv)

2015. gada rudenī sociālos tīklus pāršalca stāsts par kādu sirmu kundzīti, kura Liepājas šosejas malā netālu no Brocēniem pa ziemas salā tirgo pašadītas zeķītes. Pagājis pusotrs gads, bet nekas nav mainījies. Skaties.lv sastapa sirmmāmiņu šosejas malā kādā janvāra rītā, iegādājās tiešām izcilas kvalitātes vilnas zeķu pāri un uzklausīja sirsnīgās adītājas stāstu.

UZMANĪBU! Ārijas kundze nelūdz ziedojumus vai žēlastības dāvanas! Plašāk par to, kā viņa dzīvo, lasi te!

Zeķu tante, satinusies vairākos mēteļos un uz maza koka soliņa priekšā izkārtojusi pašas adītu vilnas zeķu pārus, kā vientuļa siena gubiņa sēž Liepājas šosejas malā, sniegotu lauku un meža ieskauta.

Sākumā pat nepamanām un aiztraucamies garām kā lielākā daļa steidzīgo šoferu.

Foto

Redzot, ka griežamies atpakaļ, piestājam un dodamies viņas virzienā, zeķu adītāja atplaukst sirsnīgā smaidā – neesot jau tik daudz to pircēju, lielākā daļa traucas garām. Noskaidrojam, ka adītāju sauc Ārija un viņai jau 82 gadi.

“Īsta vilna, nav tādas kā veikalā – ka uzvelk kājās, bet siltuma nekāda,” savu preci paslavēt var adītāja.

Viņa smejoties atstāsta atgadījumu, kā reiz izgājis kādam tuviniekam, kurš saposies veikala vilnas zeķēs.

“Stāsta man: Dievs kungs, skatos uz saviem pirkstiem un domāju – kas man spalvas sākušas augt? Viss melns. Labi, ka neaizbraucu tāds pie daktera – domātu, kas es lops, nemazgājos. Tās veikala zeķes jau ir krāsotas.

Bet šīs ir īsta manta,” tā Ārija. Par savām zeķītēm viņa var galvot – sildīs pat lielākajā aukstumā un kājas nekrāsos. Pārītis maksā 10 eiro. Nopelnīto naudiņu Ārija rūpīgi krāj – viņa sapņo reiz sakrāt tik daudz, lai aizbrauktu pie Rīgas ārstiem acu gaišumu atgūt.

“Krāju naudiņu dakterim – man ar acīm ļoti švaki. Tagad jau tās ārstniecības iestādes ir diezgan, ticu, ka man var palīdzēt.

Jā, ir jau tie “Stradiņi” par velti, bet nu jāvēršas jau ir tur, kur par maksu, tur vismaz būs drošs, ka ir labi,” par savu sapni stāsta Ārija.

Līdz tā īstenošanai vēl jākrāj un jākrāj – nemaz tik nadzīgi uz pirkšanu ļaudis neesot. Lielā Liepājas šoseja, visi traucas garām, reti kurš pamana vientuļo kundzīti ceļa maliņā.

“Pašvaki jau tagad pērk. Bet es te sēžu, ja daudzmaz tā veselība un daudzmaz tas laiks. Pa mēnesi kādi pieci pāri nopērk varbūt. Nekāda lielā pirkšana jau nav. Bet tomēr naudiņa.

Neko sarežģītu jau neadu – vien zeķītes noadīt sanāk. Bet kamēr vien veselība atļauj un kāda acu gaisma vēl ir, adīšu,” tā Ārijas kundze.

Uz mūsu jautājumu, vai drīkst uzņemt pāris bildes un pastāstīt stāstu Skaties.lv lasītājiem, Ārija reaģē ar neviltotu prieku – lai droši publicējam, mazums, kāds pircējs nāk klāt.

“Jūs tikai neaizmirstiet savas iegādātās zeķītes,” nopozējusi bildītēm, mums atgādina Ārija. Kamēr rosāmies, ceļmalā piestāj arī kāda “fūre” un pēc silta zeķīšu pāra ierodas arī šoferītis.

Ārija atplaukst smaidā: divi pārīši dienā – īsta veiksme!

Viņa adīs vēl, ar katru pārdotu pārīti tuvojoties savam sapnim.

Arī tu vari palīdzēt Ārijas kundzei atgūt acu gaišumu! Ja brauc pa šoseju Liepājas virzienā, paveries apkārt īsi pirms Brocēniem. Tur sēž Ārijas kundze, pie kuras par nieka 10 eiro iegādājamas vissiltākās un ar vislielāko mīlestību adītas vilnas zeķītes, kuru iegāde tuvinās 82 gadus veco adītāju viņas sapnim.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl