Positivus, saules mūžu Tev!

Kārlis Ķilkuts

Autors: Kārlis Ķilkuts

Savā ziņā gudrākais cilvēks uz zemes.

1 komentārs
Positivus, saules mūžu Tev!
Foto: Ieva Čīka/LETA

Aizvadīta viena kārtīga ballīte, par ko jau desmito gadu Salacgrīvā rūpējās festivāla Positivus organizatori un apmeklētāji. Pašam šis bija septītais pasākums, un varu teikt, ka tik laba pēcgarša vēl nav bijusi ne pēc viena, kurā līdz šim biju bijis.

Kā jau katru gadu, arī šajā nogalē saņēmu to, pēc kā braucu uz festivāliem – koncerts, kurš apburtu, “aizrautu jumtu” – vienalga, kā nu katrs to sauc. 2009. gadā tie bija Mobijs un Reigani, 2014. gadā tie bija And So I Watch You From Afar, bet šogad pārmaiņas pēc šo godu nospēlēja pašmāju izpildītāji. Taču par visu pēc kārtas.

Kā pagājušajā, tā arī šajā gadā pēc pasākuma izvirzīšu piecas lietas/uzstāšanās, kas man šogad patika vislabāk. Jāpiebilst, ka šeit secība nav svarīga.

Ralfs Eilands

Pirms festivāla jau zināju, ka šis noteikti būs viens no tiem priekšnesumiem, kuru gribēšu šogad baudīt, bet uz Lattelecom skatuvi devos bez jebkādām ekspektācijām. Jāatzīst, ka nokavēju mazliet sākumu, tāpēc lielo izģērbšanos neredzēju, taču tas neko nemaina – šī pavisam noteikti bija viena no Positivus jubilejas gada labākajām performancēm.

Visu cieņu Raimondam Paulam, bet ik gadu dažādos šovos citu mūziķu apdarēs viņa dziesmas bija dzirdētas krustu šķērsu, tāpēc brīžiem pret viņa dziesmām manī raisās psiholoģiski alerģiska pretreakcija, taču Latvijas Radio bigbends un Ralfs Eilands šo pārtrauca ar pirmo dziesmu, kuru dzirdēju – Varavīksne. Enerģija no šī puiša strāvoja par visiem 1000%, kas kombinācijā ar pavadošu svītu šo koncertu daudzu acīs padarīja par labāko, kas šogad festivālā redzēts.

Foto

Alise Joste

Vairāki desmiti mākslinieku trijās dienās, kas nozīmē – ir liela iespēja neplānoti dzirdēt kaut ko, kas varbūt nemaz nav bijis vēlmju sarakstā. Neskatoties uz to, ka pats Alisi personīgi pazīstu jau labi sen, pēdējo reizi viņu “dzīvajā” dzirdēju… 2008. gadā, kad Dirty Deal savus koncertus rīkoja Andrejsalā. Un es no tiesas nesaprotu, kāpēc!? Ar savu eņģeļa balsi, kuru papildināja Shipsea un viņas vīrs Kārlis Josts, šī meitene piepildīja Nordea skatuves apmeklētāju sirdis līdz malām, un, domājams, pēc šī koncerta nevienu neatstāja vienaldzīgu.

Years&Years

Šī bija viena no grupām, kuru gribēju dzirdēt tīri intereses pēc, un nenožēloju ne minūti. Ja no daudziem pēc pasākuma dzirdēju neapmierinātību ar galvenās skatuves skaņas kvalitāti, tad šajā koncertā to nekādi nevarēja just, ko vēl spilgtāku padarīja gaismas (neskatoties uz to, ka laukā vēl bija gaišs) un lieliskā Olija Aleksandra balss.

M83

Šeit nav daudz, ko piebilst. Šo grupu dzirdēju trešo reizi savā dzīvē un varētu to atkārtot atkal, un atkal. Entonijs Gonzaless ar savu balsi vienmēr liek aizmirsties uz koncerta brīdi, un tas, savienojumā ar maģiju, ko viņš radījis grupas skanējumā, viņu uzstāšanās padara apskates vērtu. Un kā lai es šo uzstāšanos neielieku savā TOPā, ja viņi nospēlēja Lower Your Eyelids to Die with the Sun?

Foto

Arti, atkal Tu!

Jau otro gadu pēc kārtas manu uzmanību pievērsa Arta Dvarionas dīdžeja sets Melnā Balzama teltī, un, domājams, visi, kas tur bija, nenožēloja savu klātbūtni. Viss, ko varu piebilst – šodien, braucot ar riteni uz darbu, lai paskatītos atpakaļ, man bija jāgriež viss ķermenis – spranda ir absolūti stīva. Domājams, arī turpmākajos gados šis tiks iekļauts obligāti apmeklējamo lietu sarakstā.

Foto

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Nobeigumā tikai gribēju piebilst, ka pēc šā gada, manuprāt, latiņa mākslinieku ziņā ir uzstādīta ļoti augsta, un to noturēt būs grūti, taču ar tik lielisku pēcgaršu, kas manī sēž pēc šīs nedēļas nogales, es to novēlu izdarīt! Daudz laimes dzimšanas dienā, Pozīti!

1 komentārs