Evita Bandere

Autors: Evita Bandere

1 komentārs
“Latgalē neviens dzīvnieks nesēž cietumā!” Iespējams, vienīgais zoodārzs Latvijā, kurā zvēriņus var apmīļot
Foto: Skaties.lv

Īsta Zoo Disneljenda – tā Latgales zoodārzu dažos vārdos raksturo tā vadītājs. Nepilnu 50 gadu laikā apskatāmo sugu skaits audzis gandrīz 30 reizes. Ja vien iespējams, dzīvniekus neierobežo režģi.

Latgales zoodārzs, tāpat kā putns vai rāpulis, piedzīvojis vairākas dzimšanas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Bruņurupucim ir vismaz divas dzimšanas dienas. Pirmā dzimšanas diena ir, kad mamma izdēj olu, otrā – kad dzīvnieks izšķiļas no olas. Tāpat arī mūsu nelielajam zoodārziņam ir vairākas dzimšanas dienas,” sarunā ar portālu Skaties.lv akcentē Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.

Latgales zoodārza pamati likti 1969. gadā, kad tas atradās Daugavpils novada Medumos. Tolaik apskatāmi bija vien septiņi dzīvnieki – kurmis, vēzis, zaļā varde, karūsas un Vidusāzijas bruņurupucis. Jau pirmsākumos ekspozīcija tika apvienota ar laboratoriju, kur notika pētnieciskais darbs. Līdzīga koncepcija Latgales zoodārzā saglabājusies šodien.

Nākamais Latgales zoodārza vēstures posms saistāms ar vietējo bioloģijas entuziastu centieniem zoodārzu organizēt pilsētā. Līdz ar Latvijas neatkarīgas atjaunošanu, tas kļuvis iespējams. Zoodārzs pieņēmies apmēros, un kopš 1992. gada tā adreses Daugavpilī ir Vienības iela 27.

Kopš Latgales zoodārza pirmās dienas citu zoodārzu vidū tas atšķiras ar sekojošu ideju – ekspozīcija, tuvi kontakti, vienota vide, saskare ar dzīvniekiem, ja vien ir iespējams, nav režģu.

”Neviens dzīvnieks nesēž cietumā. Pie mums nav neviena dzīvnieka, kurš būtu noķerts dabā. Visi ir zookultūru dzīvnieki, kas jau desmitiem paaudžu ilgi vairojas regulējamos apstākļos cilvēku uzraudzībā,” uzsver zoodārza vadītājs.

Ierobežotās telpas dēļ Latgales zoodārza iemītnieki nav lieli, apskatāmi no neliela attāluma, turklāt svarīgi, lai ekspozīcija būtu jaukta.

”Zoo Disneljenda, kur viss ir jaukts – tāpat kā tas ir dabā, kur katrs dzīvnieks ”spēlē” pats sevi.

Pie mums dzīvnieki dzīvo dabiskas vides imitācijā. Dažus var pat neatrast, jo viņiem ir tiesības palikt nepamanītiem. Bet dažiem dzīvniekiem var pieskarties, tos paglaudīt” uzsver Pupiņš.

Kopumā Latgales zoodārzā mīt ap 190 sugu pārstāvju.

Foto: dzīvnieki Latgales zoodārzā

”Mūsu mērķis nav kā vairumam citu iestāžu savu kolekciju veidot pēc iespēja lielāku, lai būtu pēc iespējas retākas sugas. Mums ir līdzīgi kā ar draugu loku, kas nevar būt pārāk plašs. Protams, šiem dzīvniekiem jābūt atraktīviem – vai nu ārējā izskata, vai uzvedības dēļ.

Kolekcijā ir gan aizsargājamie, gan visai ”parasti” dzīvnieki. Ir jūrascūciņas, trusīši, kurus cilvēki labprāt paglauda, pabaro,” stāsta Pupiņš.

Zoodārzā dzīvo eksotiskie un vietējie dzīvnieki – pērtiķi, žņaudzējčūskas, krokodili, bruņurupuči, iguānas, skorpioni un citi tropu mežu un Latvijas ainavu iemītnieki. Latgales zoodārzs īpašo lepojas ar Latvijas purva bruņurupuča klātbūtni.

”Tā ir unikāla dzīvnieku suga. Paši purva bruņurupuči zoodārzā nav un nevar būt apskatāmi, jo galvenais mērķis ir viņus savairot un atjaunot Latvijas populāciju. Ekspozīcijā ir viņiem līdzīgi bruņurupuči, kas šeit nonākuši no patversmēm, bet kuru genotips ir ļoti līdzīgs purva bruņurupuča genotipam,” skaidro Latgales zoodārza vadītājs.

Par pašiem Latvijas purva bruņurupučiem īpaši tiek gādāts slepenā bāzē ārpus pilsētas, tādējādi zoodārzam īstenojot trešo funkciju – dabas aizsardzība.

Pupiņš uzsver, ka katra Latgales zoodārza dzīvnieka dzīvesstāsts ir filmas vai seriāla cienīgs:

”Dzīvnieku dzīve neatšķiras no cilvēku dzīves. Arī viņu dzīvēs ir interesantas, dramatiskas epizodes.”

Portālam Skaties.lv tiek atklāta kāda neparasta epizode no žņaudzējčūsku pāra dzīves:

Nesen žņaudzējčūsku mammai piedzima 20 čūskulēni. Bet pirms mazuļu nākšanas pasaulē pāra starpā valdījušas domstarpības.

Kādu vakaru zoodārzā tā vadītājs bijis viens pats, pirms došanās mājās dzīvniekus kārtīgi pabarojis un izgājis apgaitā. Ejot garām žņaudzējčūsku terārijam, viena no čūskām izskatījusies pārāk resna. Pēc čūsku saskaitīšanas secināts, ka vienas nav. Mātīte bija apēdusi tēviņu.

Kā zināms, čūskas nevar nokost gabaliņu, viņa ēd vienā gabalā. Turklāt čūska ar ēšanu nevar apstāties.

”Sapratu, ka tēviņš ir mātītes vēderā, kura ir aptuveni viņa lielumā. Stāvēju un domāju, ko darīt. No vienas puses, ja tēviņš mātītei iekšā nav vairs dzīvs, būtu pretdabiski mēģināt viņu izvilkt ārā. No otras puses – ja tēviņš ir dzīvs, viņam vajag palīdzēt, jo tēviņu mums nav daudz. Nolēmu pasaukt viņu atpakaļ, mūsu realitātē.

Man uzdevums bija, lai mārītei kļūtu slikti, lai viņa savu draugu izvemtu. Es viņu grozīju uz visām pusēm, kustināju, līdz viņai patiešām tas izdevās.

Tēviņu dabūju ārā. Viņš bija dzīvs. Pat vairāk – kamēr mātīte viņu ēda, viņš iekšā bija apēdis savu žurku. Īsts optimists.

Iespējams, pēc šī notikuma viņi kļuva viens otram tuvāki, jo pēc kāda laiciņa notika pārošanās un piedzima 20 mazi čūskulēni,” neseno notikumu atceras Latgales zoodārza vadītājs.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl