Lieliska izvēle sestdienas vakaram: filma ar Kolinu Fērtu atklāj Krievijas zemūdenes ”Kurska” traģēdijas aizkulises

Pievienot komentāru
Lieliska izvēle sestdienas vakaram: filma ar Kolinu Fērtu atklāj Krievijas zemūdenes ”Kurska” traģēdijas aizkulises
PUBLICITĀTES FOTO

Šķiet, nav vairs tāda TV drauga, kurš nebūtu noskatījies megapopulāro seriālu par Černobiļu. ”TVPlay Premium” sagādājis īstu saldo ēdienu tiem, kurus aizrāva šis uz patiesiem notikumiem balstītais stāsts – filmu ”Kurska”, kurā atainoti 2000. gada traģiskie notikumi, kad Barenca jūrā pēc eksplozijas militāro mācību laikā nogrima Krievijas zemūdene “Kurska”.

Stāsts par kodolzemūdeni “Kursk” ir ekranizēts vismaz piecas reizes dažādos formātos – TV seriāls, dokumentālās filmas, kā arī gan Krievijā, gan citās valstīs uzņemtās pilnmetrāžas filmas.

Viena no slavenākajām filmām ir dāņu režisora Tomas Vinterberga 2018. gadā uzņemtā filma “Kurska”, kurā filmējies arī slavenais Kolins Fērts.

Filmas scenārija autors ir Roberts Rodā, kurš kļuva slavens ar filmu “Glābjot ierindnieku Rajenu”, bet filmu producējis leģendārais Luks Besons.

T

Stāsts par zemūdeni “Kursku” norisinās 2000. gadā, kad ar kodoldzinēju aprīkotā zemūdene nogrimst Barenca jūrā militāro mācību laikā. Krievijas valdība piecas dienas noraidīja starptautiskās palīdzības piedāvājumus un maldināja sabiedrību par katastrofas apmēriem. Starptautiskajām glābēju komandām tika aizliegts nirt pie zemūdenē iesprostotajiem jūrniekiem, kā rezultātā bojā gāja 118 zemūdenes apkalpes locekļi un “tika radīta” viena no lielākajām traģēdijām Krievijas vēsturē.

NOSKATIES FILMU TE!

Šokējoši fakti par zemūdenes ”KURSK” traģēdiju

Krievijas jūras spēki neapzinājās, ka zemūdene ir nogrimusi un tāpēc glābšanas pasākumi tika uzsākti tikai pēc sešām stundām pēc notikuma. Pagāja vēl 5 stundas, kamēr nogrimšana tika atzīta par ārkārtas situāciju. Ap to laiku, 11 stundas pēc sprādziena, visi apkalpes locekļi bija miruši.

Visi 118 cilvēki uz klāja tika paziņoti par mirušiem pēc divas nedēļas ilgiem neveiksmīgiem glābšanas pasākumiem.

Sākumā Maskava apgalvoja, ka zemūdene ”Kursk” Barenca jūrā sadūrās ar citu kuģi un nogrima sadursmes rezultātā. Krievijas varas iestādes apgalvoja, ka visa zemūdenes apkalpe gāja bojā gandrīz vienā mirklī, taču faktiski sprādziena un nogrimšanas rezultātā izdzīvoja 23 jūrnieki un, saskaņā ar ūdenslīdēju atrasto, pavadīja nogrimušajā zemūdenē vēl vismaz vairākas stundas.

Tikmēr Vladimirs Putins atradās atvaļinājumā kūrortā pie Melnās jūras un Maskavā uzreiz neatgriezās. Viņš atgriezās Kremlī tikai 19. augustā un informēja Krievijas tautu par to, ka cerības izglābt ”Kursk” apkalpi arvien sarūk. Krievijas prezidents tika asi kritizēts par šīs krīzes pārvarēšanu neadekvātas rīcības un līdzjūtības trūkuma dēļ.

Lēmums atteikties no starptautiskās palīdzības pašā glābšanas operācijas sākumā tiek uzskatīts par galveno kļūdu, kuras rezultāta gāja bojā visi zemūdenē esošie cilvēki – apkalpes locekļi un mācību vadītāji.

Traģēdija nonāca visas pasaules uzmanības centrā, kā rezultātā notikumi tika rūpīgi dokumentēti. Nesenais ”RIA Novosti” atskats uz traģēdiju noklusē faktus, par kuriem Krievijas medijiem bija aizliegts ziņot katastrofas laikā. Šie fakti satur informāciju par palīdzības piedāvājumiem no ASV, Lielbritānijas, Norvēģijas un Nīderlandes, kā arī liecina par to, ka Krievija sākumā atteicās no jebkuras ārvalstu palīdzības. Norvēģija sacīja, ka Krievijas valdība neatbildēja uz pieprasījumu sniegt komentārus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedz pirmo publisko komentāru par zemūdeni ”Kursk” 2000. gada 16. augustā Melnās jūras kūrortpilsētā Soči. Putins tikās ar mirušo jūrnieku ģimenes locekļiem tikai 22. augustā, desmit dienas pēc traģēdijas.

Runājot pāri dusmu pilniem saucieniem zālē, Putins apgalvoja, ka ne Krievijas, ne ārvalstu glābējiem nebija tehnisku iespēju laikā sasniegt cilvēkus, kas atradās uz nogrimušās zemūdenes klāja. Eksperti šo apgalvojumu apstrīdēja. Pēc viņu domām, ja Putins būtu nekavējoties piekritis pieņemt piedāvāto starptautisko palīdzību, pastāv iespēja, ka norvēģu, britu un amerikāņu jūras spēkiem būtu izdevies sasniegt zemūdeni laikā un izglābt izdzīvojušos.

Putins piekrita pieņemt palīdzību no Norvēģijas un Lielbritānijas nedēļu pēc zemūdenes ”Kursk” nogrimšanas, kad bija par vēlu, lai glābtu izdzīvojušos.

Visticamāk neviens nezinās, kas tieši izraisīja šo katastrofu. Oficiālā Krievijas valdības izmeklēšana secināja, ka ticamākais sprādziena iemesls ir torpēda. Taču vēlāk Krievijas pārstāvji atzina, ka bija zināms par to, ka šķidrā degviela, ko viņi izmantoja savās raķetēs, kļūst nestabila noteiktos apstākļos.

Divus gadus pēc traģiskajiem notikumiem avīzē ”Rossiyskaya Gazeta” tika publicēts Krievijas valdības slepenās izmeklēšanas kopsavilkums. Kopsavilkumā tika minēts, ka par traģēdijas iemesliem ir uzskatāmi ”nepieļaujami disciplīnas pārkāpumi, novecojusi un slikti apkopta tehniska”, kā arī ”neuzmanība, kompetences trūkums un kļūdaini vadības lēmumi”.

Skaties šo un citas filmas tvplaypremium.lv – pirmās 30 dienas bez maksas!