Kas uz citiem saka, tam uz mēles kaka – labākie teicieni un sakāmvārdi latviešu valodā!

Kārlis Ķilkuts

Autors: Kārlis Ķilkuts

Savā ziņā gudrākais cilvēks uz zemes.

4 komentāri
Kas uz citiem saka, tam uz mēles kaka – labākie teicieni un sakāmvārdi latviešu valodā!
Foto: LETA

Pēdējos gados, īpaši ar interneta strauju ienākšanu mūsu ikdienā, pieaug anglicismu un citu svešvārdu, manuprāt, pilnīgi nevajadzīga ievazāšana latviešu valodā. Par rusicismiem un lamuvārdiem no mūsu lielās kaimiņu zemes nemaz nerunājot. Bet nebūšu liekulis un nenoliegšu, ka arī man pašam ikdienas runā iezogas tādi jēdzieni kā okay, lol (par šo tiešām vajadzētu slānīt), f*ck u.c. vārdi, kurus pilnīgi mierīgi varam aizstāt ar sakāmvārdiem un teicieniem no mūsu pašu dzimtās mēles.

Šajā rakstā atzīšos jau otro reizi – ne bez sociālo tīklu un citu cilvēku palīdzības nonācu līdz sakrātiem vairāk nekā simts (!) šāda veida izteicieniem. Protams, kā jau mums visiem, arī man ir asprātīgi draugi, un liela daļa no tiem ir nelietojami (lasīt – neievietojami šajā rakstā), jo ir diezgan rupji. Taču, neskatoties uz to, kāds pārītis ir sakrājies, un, iespējams, ar šo rakstu veicināšu latviešu valodas lietojumu citu cilvēku acīs. Bet varbūt tikai lieki tērēju savu un jūsu laiku, taču vismaz aizdomāties ir vērts, vai ne!?

Bet nu ķeros pie paša galvenā – iespējams, sen aizmirstiem un nelietotiem teicieniem dzimtajā valodā, par kuru ieviešanu mūsu ikdienas gaitās būtu vērts padomāt. Iedomājaties tikai – jūs vadāt projektu, kura gala rezultāts ir gatava mājaslapa, bet programmētājs ar to nedaudz kavējas. Tā vietā, lai rakstītu, “man šis ir nepieciešams ASAP”, izmantojiet “ko velcies kā puņķis uz drāts! Uz mums gaida!” Ir nedaudz garāk, taču tās pāris milisekundes jums dzīvē neko nemainīs, turklāt ar dažām šādām ziņām ilgtermiņā, iespējams, pasargāsiet valodu no iznīcības.

Kā sulīgi izteikties latviešu valodā?

  • Ja ļoti gribas, iekod ribās
    Sāpēs ribas, pāries gribas;
  • Sūdzam bībel’, rakstāmgalds, sēž uz poda kosmonauts;
  • Sambo, džudo, karatē, tārpiņš lido miskastē!;
  • Šeit ir dažādas variācijas, kā nerupji cilvēku aizsūtīt tur, kur pats ķeizars iet ar kājām – Lec uz eža; ej pa gaisu!; ej bekot!;
  • Ko?! Ko?! Uzkūko! Paņem cūku, uzdanco!
    Ja tā cūka nedanco, ņem asti, nobučo!;
  • Neķer beķer’, nav jau kliņģers’!
  • Labāk zīle rokā nekā dzenis kokā;
  • Protams, arī mūsu populārie literāti neiztika bez krišanas nežēlastībā, piemēram – Jānis Rainis galvā spainis; Andrejs Upīts’ lec kā krupīts’; Vilis Lācis pīpēt sācis u.c.
  • Soļot marš,
    Rīgā karš,
    Burbuļmātei deguns garš!;
  • Kas par citu saka, tam uz mēles kaka!;
  • Ko lūri, putnubūri?;
  • Ja liekas, var sasisties;
  • Nespicē ausis;
  • Gudri d*rst nav malku cirst!;
  • I dritvai kociņ’!;
  • Velns pār stenderi;
  • Deviņi pērkoni;
  • Bitīt’ matos!;
  • Ko rausties kā puņķis uz drāts?

Foto: dīvainākie vietu nosaukumi Latvijā

Protams, ka šie ne tuvu nav visi, bet, iespējams, spilgtākie pavisam noteikti. Protams, uz situāciju (un dzīvi vispār) ir jāskatās reāli, un pilnībā apkarot ievāzājumus no citām valodām ir absolūti neiespējami (kaut vai ņemot vērā latviešu valodas un pašas valsts vēsturi), taču kāpēc gan kādreiz kāda bļ*ģ, f*ck, okay vai jebkāda cita žargona vietā neizmantot augstāk minētos?

Starp citu, ja esmu kādu piemirsis, raksta komentāros droši varat izteikt arī savas versijas. Aicināt nenodarboties ar rupjību rakstīšanu laikam būtu naivi, bet varbūt tomēr pacentieties.