Kad zāle ir zaļa ne tikai bērnībā. Aukstummīlis Māris dalās veselības un laimes receptē

Evita Bandere

Autors: Evita Bandere

1 komentārs
Kad zāle ir zaļa ne tikai bērnībā. Aukstummīlis Māris dalās veselības un laimes receptē
Foto no privātā arhīva

Cilvēkam laimīgam, spēcīgam un veselīgam jābūt katru dienu, nevis tikai svētkos, brīvdienās vai atvaļinājumā, pārliecināts Rūdīšanās skolas izveidotājs Māris Žunda. Pats rūdīties sācis caur pirti, bet atrašanās aukstumā ir tikai rūdīšanās redzamā daļa.

”Pirms četriem gadiem, sēžot birojā, tāpat kā lielākā daļa manu draugu un kolēģu, es sāku pamanīt, ka visi esam kļuvuši pārāk normāli. Ir normāli, ka regulāri ir nogurums un pa rokai vienmēr ir pretsāpju līdzekļi. Ir normāli, ka, tiklīdz nedaudz pamainās apkārtējās vides temperatūra, slimojam ar iesnām un gripām. Ir normāli, ka visiem sāp sprandas un jostas vietas un daudzas citas normālības, ko iepriekš sevī un citos nepamanīju, bet tajā laikā sāku pamanīt un aizdomāties, kāpēc tā ir un vai tas vispār ir normāli?

Foto no privātā arhīva

Kopumā sāku pamanīt, ka, darot ikdienas darbus, enerģija pazūd. Man nepatika slimot, jo šķita, ka nelietderīgi tiek tērēts laiks un arī nauda. Sāku pamanīt, ka miega kvalitāte nav tāda kā bērnībā, un daudzi citi sīkumi lika par sevi manīt un traucēt kvalitatīvi dzīvot.

Es arī uzskatu, ka zālei tikpat zaļai kā bērnībā ir jābūt visu laiku, un debesīm ir jābūt tikpat zilām neatkarīgi no mūsu vecuma. Sāku interesēties, kā pats varu sev palīdzēt un citiem sniegt labumu, un nokļuvu pirtnieku mācībās.

Savu rūdīšanos sāku caur karstumu, kur ļoti spēcīgi un daudzpusīgi iepazinu karstuma un aukstuma efektus uz sava ķermeņa,” savu ceļu uz rūdīšanos sarunā ar portālu Skaties.lv atklāj Rūdīšanās skolas izveidotājs Māris Žunda.

Īpašs grūdiens bijis internetā pieejams video, kurā kāds kungs no Nīderlandes ”aukstumā visādus brīnumus taisa”.

“Tas mani ieinteresēja, un es drīz vien sāku izpētes ceļu, ko tas pārcilvēks dara, lai sasniegtu šos rezultātus.

Izrādījās, tas viss ir trenējams un to var iemācīties, tam ir izskaidrojums. Atlika tikai noticēt un sākt mācību ceļu,” stāsta Māris. Patlaban viņš ir Vima Hofa mācības treneris Baltijā.

”Mācu, lai zāle un debesis kļūst krāšņākas un dzīve kļūst interesantāka un pilnvērtīgāka. Man patīk, ka šis mācību veids nav tikai par aukstumu, kā mēs vienmēr asociējam rūdīšanos, bet tas iekļauj arī elpošanas praksi un līdzsvara vingrinājumus.

Par pārsteigumu, elpošana ir pats būtiskākais, lai sevi sagatavotu aukstumam un norūdītu. Par to šobrīd stāstu treniņos, kur izskaidroju, kāpēc mēs darām kādu konkrētu vingrinājumu un kā tas var mainīt mūsu fizioloģiju,” norāda treneris.

Caur rūdīšanos Māris atradis dabīgu veidu, kā sevi uzlādēt visai dienai, stiprināt veselību un neslimot. Turklāt tas palīdzējis gūt arī psiholoģisko rūdījumu.

Jautāsiet, kādēļ cilvēkam vispār nepieciešams rūdīties? Māris skaidro:

”Pie manis nāk cilvēki, kuri no dzīves grib vairāk – viņi vēlas mainīt vai uzlabot dzīves kvalitāti. Lielākā daļa ir pilsētvides cilvēki, kuriem svarīgi tie paši iemesli, kas savulaik bija man – ikdienas enerģija, prieka sajūta, miera sajūta un veselība kopumā jeb, kā mēs to saucam, veselīgs rūdījums, kas palīdz pārdzīvot mūsdienu dzīves ritmu.

Tēmas, kurām mēs ejam cauri treniņā, ir daudz plašāks jēdziens kā aukstums, jo tā ir aisberga redzamā daļa. No fizioloģiskā skata punkta tas skar endokrīno sistēmu, miega kvalitāti, stresa noturību, imūnsistēmu, nervu sistēmu, asinsriti un termoregulācijas procesus.

No psiholoģiskā skata punkta tā ir mērķtiecība, fokuss, pārliecība par saviem spēkiem, izmainīts skats uz dzīvi kopumā.”

Māris uzsver, ka rūdīšanās nav tikai iešana aukstā ūdenī un sevis mocīšana vai izaicināšana, bet daudzpusīgs mācību veids, demokrātisks, pieejams visiem, jo lielākais treniņš notiek siltumā, nevis aukstumā un nevis ziemā, bet jebkuros laika apstākļos un visos gadalaikos.

Foto no privātā arhīva

Rūdīšanās skola savu nosaukumu ieguvusi tikai šogad, kaut arī mācības Latvijā notiek jau pusotru gadu.

”Skolas mērķis ir paplašināt rūdīšanos jēdzienu un neielikt to vienā rāmī – aukstumā. Mēs stāstām par mūsu pieredzi, iedvesmojot cilvēkus ar savu pozitīvo piemēru, mācām uzņēmuma darbiniekus ar ideju, ka veselīgs darbinieks spēj ģenerēt daudz vairāk veselīgu darba rezultātu. Mēs mācām praktiski visus interesentus, kas grib un vēlas mācīties.

Skolā integrējam dažādas zināšanas no praktiskās pieredzes un teorijas. Mums ir svarīgi, ko saka zinātnieki un atklāj jaunākie pētījumi, bet svarīgāk par visu – mēs liekam cilvēkiem pašiem darīt lietas, jo visi treniņi ir ļoti praktiski.

Katrs pats izvēlas, ko darīt vai nedarīt, cik dziļi vai sekli, cik ilgi vai ātri, cik viegli vai spēcīgi, jo mūsu uzdevums ir dalīties ar zināšanām un pieredzi, radīt pozitīvu vidi un pieredzi mūsu studentiem un atbalstīt viņus nodarbībā un pēc tās.

Mēs neesam ekstrēmistu skola, kas māca darīt trakas lietas. Mūsu iecere ir atgriezt cilvēku dabīgā stāvoklī, kādā viņam ir jābūt – laimīgam, spēcīgam un veselīgam, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi katru dienu, nevis tikai svētkos, brīvdienās vai atvaļinājumā,” uzsver Māris.

Kā piemēru viņš min faktu, ka pats āliņģī bijis 11 minūtes, ”bet tas ir stāsts, kurā es dalos, lai pateiktu, ka mēs nemācam atkārtot ekstrēmas lietas, mēs nemācam salīdzināt savu sniegumu ar citu un dzīvot svešus mērķus, lai tos atkārtotu. Mums katram ir savi mērķi, kāpēc kaut ko darīt vai nedarīt.

Būtiskākais, ko mēs mācām, ir, kā pārprogrammēt savu fizioloģiju un priekšstatus tā, lai rūdīšanās tās plašākā nozīmē būtu iespējama, un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais ceļā uz sevis iepazīšanu un pilnveidošanos,” viņš akcentē.

Ar rūdīšanos parasti saprot aktivitātes ziemā. Taču kā rūdīties vasarā? Māris stāsta: ”Tieši tā, ”parasti”, bet ne mūsu mācībās, jo rūdīšanās notiek katru dienu, arī vasarā.

Ir milzum daudz veidu, kā trenēt sevi, lai sasniegtu spēcīgāku fizisko un mentālo stāvokli.

Vasarā mēs dodamies treniņnometnēs ārpus Latvijas, piemēram, uz Itālijas kalniem, kur peldamies kalnu upēs un strautos, ejam kalnu pārgājienos. Latvijā ejam pastaigās, turpinām elpošanas vingrinājumus un trenējam līdzsvara izjūtu.

Nevajag aizmirst, ka vasarā mēs trenējamies karstumā, jo termoregulācijas procesi kā karstumā, tā aukstumā mūsu ķermenī strādā līdzīgi, tāpēc veidu, kā mācīties un trenēt sevi, ir ļoti daudz, un mēs tos izmantojam.”

Video

1 komentārs