Kad vislabāk jāvāc jāņuzāles

Komentāri
Kad vislabāk jāvāc jāņuzāles
Foto: LETA

Kas gan būtu Jāņi bez īstām jāņuzālēm! Turklāt ticējumi vēsta, ka Zāļu dienā plūktas zāles un ziedi ir ar maģisku spēku, kas rotā ne tikai līgotājus un māju, bet sakaltēti kalpo dziedināšanai.

Interesanti, ka katrā Latvijas pusē par “īstajām” jāņuzālēm sauc atšķirīgus ziedus un augus. Ar tiem rotā mājas, tos iepin vainagos. Uzskata, ka vainags, kas pīts no deviņām zālītēm, veido maģisku apli, kas, uzlikts galvā, sargā tā nēsātāju no nelaimēm un slimībām, bet sakaltētu to izmanto dziedinošām tējām. Svarīgi tikai atcerēties, ka, pinot zāles vainagā, pinējam jādomā labas domas.

Pie Jāņu zālēm pieskaita arī koku zarus un lapas, kurus izmanto mājas rotāšanai un arī pin vainagos. Māju rotāšanai visbiežāk izmanto bērzu, ozolu un pīlādžu meijas, retāk — liepas. Pīlādža zariņu, kura auglim galā ir krustiņš, iesaka likt pie visām durvīm, lai ļauni cilvēki un gari netiktu iekšā.

Visas puķes un zāles aug līdz Jāņiem, pēcāk augs sāk briest. Līgo diena ir brīdis, kad augšanas spēks sasniedz savu kulmināciju, un Saulgriežos vāktie augi nezaudē savu īpašo bioenerģisko vērtību arī pēc izkaltēšanas un uzlējumos.

Līdzīgi dabas un augšanas ritmiem zāļu un augu vērtība cieši saistīta ar Mēness fāzēm. Astroloģija teic:

Jaunā mēnesī pieaug Gaisa ietekme uz augiem, notiek intensīvi apmaiņas procesi starp saknēm un galotni jeb auga dvēseli un garu.

Augošā mēnesī valda Uguns stihija, kas palīdz augam uzņemt kosmiskās ēteriskās enerģijas un piesātināt visas auga daļas ar dzīvības spēku.

Pilnmēness ir uguns stihijas un dzīvības spēku kulminācija augu augšējās daļās — ziedos un lapās.

Pēc pilnmēness (dilstošā un vecā Mēnesī) pieaug zemes ietekme, un visvairāk enerģijas saņem augu saknes. Tāpēc, ja vasaras saulgrieži sakrīt ar pilnmēnesi, augu dziednieciskās spējas ir īpaši spēcīgas.

Rasainus augus nedrīkst vākt, bet pusdienlaikā vākti augi ātrāk bojājas. Tāpēc ziedus un lapas vislabāk vākt līdz pusdienlaikam vai vēlā pēcpusdienā.

Vidzemē par “īstajām” jāņuzālēm uzskata sarkano āboliņu, madaras, baldriānu, debestiņas, papardes, vībotnes. Zemgalē — vībotnes, papardes, balto āboliņu, zilgalvītes. Latgalē — papardes un lēdzerkstes, bet Kurzemē — nārbuļus un Māras papardes.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl