Piecas lieliskas izrādes ar Dailes teātra aktiera Artūra Skrastiņa piedalīšanos!

1 komentārs
Piecas lieliskas izrādes ar Dailes teātra aktiera Artūra Skrastiņa piedalīšanos!
Foto: Toms Norde

Šodien jubileja latviešu aktierim Artūram Skrastiņam! Lai sveiktu gaviļnieku 42. dzimšanas dienā, raidījums Bez Tabu Dzīves smalkumi ir apkopojis piecas lieliskas izrādes, kurās aktieris tēlojis! Kopš 1996. gada viņš strādā Dailes teātrī. Artūrs ir piedalījies vairākās latviešu filmās.

1998. gadā viņš saņēma apbalvojumu Lielais Kristaps par viņa lomu filmā Likteņdzirnas. Tajā pašā gadā viņš arī saņēma balvu par labāko debiju filmu festivālā Baltijas pērle. 2015. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Artūrs Skrastiņš uz skatuves!

Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (2015), režisors Aleksandrs Morfovs (Bulgārija)

Sistēma samaļ individualitāti, un cilvēks nespēj iekļauties no malas diktētā striktā dresūras režīmā vai paciest iejaukšanos personības privātajā dzīvē. Taču visšokējošākais ir tas, ka lielākā daļa pacientu šādu neciešamu dzīvi sev ir izvēlējušies labprātīgi.

Foto: Ekrānuzņēmums

Foto: Ekrānuzņēmums

Romeo un Džuljeta (2012), režisors Dž.Dž.Džilindžers

Veronas saulainajās ielās cīnās divas dzimtas, maksājot asiņainas nodevas aklam naidam, kurš nerimst paaudzēs un kura cēloni vairs neviens nezina. Šo naidu var samierināt tikai kaps. Un mīlētāju laime ilgst tikai nedaudzas stundas.

Foto: Ekrānuzņēmums

Foto: Ekrānuzņēmums

Gaisa grābekļi (2010), režisors Kārlis Auškāps

Mēs atkal esam uzkāpuši uz tā paša grābekļa, kur reiz mūsu senči. Dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja Valda Grēviņa aprakstītā pagājušā gadsimta 30. gadu Latvija ar tās ekonomisko depresiju un sociālo krīzi aizdomīgi atgādina mūsu laikam raksturīgās problēmas. Tās ir mūsu laika vainas, mūsu sociālās un cilvēciskās slimības. Iespējams, ka ir vērts paskatīties uz sevi no malas un saprast, ka vaina par situāciju, kurā esam nonākuši, slēpjas mūsos pašos – ja jau reiz mūsdienu gaisa grābekļi turpina atkārtot agrāko gaisa grābekļu avantūras.

Foto: Ekrānuzņēmums

Foto: Ekrānuzņēmums

Amadejs (2011), režisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija)

Viņš ir galma komponists, viņš nosaka valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas. Saljēri ir talantīgs. Taču viņš nav ģēnijs. Traģiskākais, ka viņš pats to apzinās.

Foto: Ekrānuzņēmums

Foto: Ekrānuzņēmums

Bovarī kundze (2014), režisors Rolands Atkočūns (Lietuva)

Gistava Flobēra 1856.gadā sarakstītais romāns ”Bovarī kundze” tiek uzskatīts par pasaules literatūras šedevru un visu laiku labāko romānu līdzās Ļeva Tolstoja ”Annai Kareņinai”. Paralēles starp šiem romāniem var vilkt arī sižetā – Emma Bovarī ir ārsta sieva, kuru moka garlaicība, kura dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ielaižas grēcīgos sakaros, lai izrautos no provinciālās dzīves tukšuma un vienmuļības.

Foto: Ekrānuzņēmums

Foto: Ekrānuzņēmums

Sveicam gaviļnieku 42. dzimšanas dienā!

1 komentārs