2 komentāri
Godasardze pie Brīvības pieminekļa: vēsturiski foto un interesanti fakti
G. TARVĀNS, NO KARA MUZEJA ARHĪVA / IEVA LŪKA, LETA

Godasardze pie Brīvības pieminekļa – Latvijas un latviešu tautas brīvības simbola – atradās kopš tā atklāšanas, līdz padomju okupācijas vara pavēlēja to noņemt. 1992. gada 11. novembrī godasardzi atjaunoja.

Vasara vai ziema – karavīri ik dienu postenī pie Brīvības pieminekļa pilda godasardzes pienākumus. Portāls Skaties.lv apkopojis interesantākos faktus par godasardzi visredzamākajā postenī galvaspilsētā.

Kādos laikapstākļos godasardzi pie Brīvības pieminekļa neuzliek, kādi ir karavīru profesionālie knifi, lai atvieglotu stāvēšanu, vai pastāv īpaši godasardzes karavīru auguma parametri? To visu uzzināsi raksta turpinājumā.

Interesanti fakti, ko, iespējams, nezināji par Brīvības pieminekļa godasardzi

  • Godasardze pie Brīvības pieminekļa – Latvijas un latviešu tautas brīvības simbola – tika nostādīta 1935. gada 18. novembrī un tur atradās līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad PSRS okupācijas vara pavēlēja godasardzi noņemt.
  • 1941. gada jūlija sākumā, kamēr Vācu okupācija nostiprināja savas pozīcijas Latvijā, uz dažām dienām pie Brīvības pieminekļa, plīvojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem, tika atjaunota godasardze. Tolaik virmoja doma, ka izdosies atjaunot Latvijas valsti, un karavīri bija tērpušies Latvijas armijas formastērpos.
  • Godasardzi pie Brīvības pieminekļa atjaunoja 1992. gadā 11. novembrī, mūsdienās to veic Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona Godasardzes rota.
  • Pirmajā sardzes maiņā tika atlasīti 32 cilvēki. Pirmie divi sargkareivji, kuri stājās postenī pie Brīvības pieminekļa, bija kareivis Edgars Vilmanis un Raitis Valainis.
  • Godasardzi pie Brīvības pieminekļa norīko katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00. Godasargu maiņa notiek ik pēc stundas.
  • Katram karavīram ir profesionāls knifs, kā izturēt stundu garo stāvēšanu, – skaitot pretējās mājas logus, nevis sekundes vai pārdomājot visu dzīvi.
  • Par zābaku spodrību, siksnas sprādžu mirdzumu atbild paši godasardzes karavīri. Lai arī piņķerīga, sagatavošanās norīkojumam ir visas dienas kārtības vieglākā daļa.
  • Godasardzes karavīri trenējas īpašā laukumā, kur uz asfalta ir uzzīmēts Brīvības pieminekļa goda posteņa iekārtojums.
  • Godasardzei izvēlas karavīrus, kuru augums ir vidēji 180 cm.
  • Minimālais laiks, lai apgūtu un nostiprinātu visas goda sardzes karavīru prasmes, ir trīs mēneši.
  • Godasardze pāriniekus cenšas nemainīt, bet, ja pēkšņi jāsoļo vienā ritmā ar nepierastu kolēģi, sirdsmiers iestājoties pēc pāris maiņām. Svinīgām godasardzes maiņām izvēlas cītīgākos, labākos drosmīgākos karavīrus.
  • Nelabvēlīgos laika apstākļos goda sardzi neuzliek vai noņem, ja gaisa temperatūra ir -10°C un zemāka vai arī, ja gaisa temperatūra ir +25°C un augstāka.
  • Tāpat godasardzi neuzliek vai noņem, ja vēja ātrums pārsniedz 5 m/s, līst lietus, snieg sniegs vai krīt krusa.
  • Lai arī Nacionālo bruņoto spēku rindās viss ir stingri reglamentēts, nav noteikumu punkta, kas nosaka, līdz cik gadu vecumam drīkst pildīt godasardzi visredzamākajos posteņos.
  • Karavīri, kuri norīkoti godasardzē, ikdienā veic savus tiešos pienākumus – mācības, kā rīkoties kara un krīzes situācijās. Godasardze nav karavīru vienīgie pienākumi.

TOP komentāri

  • Sanita
    +2 +2 0

    Sanita

    Kara gadījumā viņi tevi aizstāvēs. Nenoniecini Latvijas karavīrus!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl