“Es dzīvoju labi, tirgošanās ir mans vaļasprieks. Man nevajag žēlastības dāvanu!” Patiesība par Liepājas šosejas zeķu Āriju
Sabīne Zvirbule/ Skaties.lv

Pēc tam, kad Skaties.lv publicēja stāstu par 82 gadus veco Āriju, kura Liepājas šosejas malā netālu no Brocēniem tirgo pašas adītas zeķes, internetā sacelta īsta ažiotāža – ļaudis, kuri nezina īsto situāciju, steidz paust asu viedokli, bet citi piedāvā palīdzību. Ārijas kundze vērsās pie Skaties.lv, lai kliedētu baumas.

Stāstu par Āriju, kas izsauca milzīgo rezonansi, lasi šeit.

Pēc intervijas ar zeķu adītāju Skaties.lv uzrunājuši vairāki lasītāji, kuri vēlas palīdzēt sirmmāmiņai. Tostarp vēlmi iepriecināt pozitīvo kundzi paudusi Dr. Lūkina acu klīnika, kura vēlas Ārijas kundzei kā dāvanu pasniegt bezmaksas palīdzību acu klīnikā.

Ārijas kundze sarunā ar Skaties.lv pauž prieku par līdzcilvēku labsirdību un vēlmi palīdzēt, taču uzsver – viņa no neviena neko nepieņems. “Man nevajag žēlastības dāvanu! Priecājos, ja pie manis atbrauc un iegādājas zeķītes, taču nekādu citu palīdzību, nemaz nerunājot par naudu, man nevajag,” Skaties.lv uzsver Ārija.

Kundze vēlas kliedēt internetā klejojošās baumas par to, ka viņai trūkst naudas vai radu atbalsta – viss ir gluži pretēji. Ārijas kundze mitinās omulīgā mājiņā, kura atrodas turpat netālu no viņas tirgošanās vietas, turklāt ar viņu kopā dzīvo un par sirmmāmiņu sirsnīgi rūpējas dēls un vedekla.

“Man ne tikai ir, kur dzīvot, bet es pat dzīvoju ļoti labi, varat braukt ciemos un paši apskatīties. Gan ēdamā pietiek, gan visa pārējā. Man nevajag žēlastības dāvanu,” uzsver Ārijas kundze.

Zeķu adītāja atklāj, ka neatrodas Liepājas šosejas malā dienu un nakti. Lielākā daļa dienas paejot mājās, atpūšoties siltā gultā. Regulāri ciemos tiek uzņemti mazbērni, kuri atbalsta omīti kā vien spēj. Pat piepalīdzot ar zeķu adīšanu, jo, ko tur slēpt, acu problēmu dēļ ar šo darbiņu neiet tik raiti, kā gribētos.

Vilnas zeķīšu tirgošana Ārijas kundzei noteikti nav veids, kā nopelnīt maizītei – tas ir hobijs, kurš dod iespēju mazliet izkustēties, pasēdēt svaigā gaisā, parunāties ar cilvēkiem.

“Uz kādu stundiņu, divām izeju. Paelpoju svaigu gaisu, parunājos ar cilvēkiem, vēl kādu naudiņu nopelnu. Neviens jau nespiež mani to darīt, bet man pašai patīk. Ko es visu dienu gultā gulēšu?” jautā Ārijas kundze.

Viņa visu mūžu esot nostrādājusi tirdzniecībā, tāpēc tirgošanās un sarunas ar cilvēkiem esot gluži ”asinīs” – vai nu tagad, pensijas gados, atteiksies no šī prieka? Ja ziemā tiek tirgotas zeķītes, vasarā Ārijas kundze lūdz radiniekiem salasīt puķītes – gribot atkal iziet pasēdēt, ar cilvēkiem aprunāties.

Jā, sapnis par acu operāciju esot, un tā īstenošanā Ārijas kundzei no sirds palīdzēt cenšas dēls, vedekla un mazbērni, taču, dzīvojot laukos, nav jau tik viegli ģimenei atlicināt lielu summu acu operācijai.

Algas laukos esot tādas, kādas esot, pensijas – mazas, turklāt ļoti augsts bezdarbs. Ģimenē ir vēl kāds, kuram ir veselības problēmas, kuru visi kopā cenšas pabalstīt kā māk. Taču kā Ārijas kundzē, tā viņas tuviniekos, mīt īsts kurzemnieku lepnums – nekādas žēlastības dāvanas viņi nepieņems, tikšot galā paši.

Ja kādam gribas iepriecināt Ārijas kundzi ar labu vārdu un pašam sevi – ar siltām zeķēm, laipni aicināts piestāt Liepājas šosejas malā, ja redz kundzi tirgojamies. Varot pat atnākt ciemos, lai pārliecinātos, ka dzīves apstākļi jaukajai kundzei ir paši labākie. Taču nekādas žēlastības dāvanas netiks pieņemtas.

“Es nevienam neko nelūdzu un neko arī nepieņemšu. Tirgošanās man sagādā prieku, tas ir mans vaļasprieks. Un ja vēl naudiņa palīdz tuvoties sapnim, kāpēc ne?” izskaidro Ārijas kundze.

Foto

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl