Daugavpils ”Kaija”: kā ūdensputns kļuva par pilsētas simbolu

1 komentārs
Daugavpils ”Kaija”: kā ūdensputns kļuva par pilsētas simbolu
ANDREJS JEMEĻJANOVS

Šķērsojot Daugavpils robežu, ikviena skatienu piesaista iespaidīgs objekts – pilsētas robežzīme ”Kaija”, kas ir viena no lielākajām Latvijā. Kā piekrastei raksturīgais putns kļuva par Daugavpils vizītkarti un kāda loma ”Kaijai” ir mūsdienās?

Robežzīme ”Kaija” pie pilsētas robežas tika uzstādīta pirms vairāk nekā 40 gadiem. Jau ierasts, ka šodien pie tās fotografējas pilsētas ciemiņi, tūristi, jaunlaulātie un citi interesenti.

””Kaija” ir kļuvusi par tikšanās vietu, ceļa rādītāju un pilsētas viesu sagaidītāju,” Skaties.lv saka Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras pārstāve Agrita Jasāne.

Skaties.lv kopā ar tūrisma dzīves kūrētājiem Daugavpilī atklāj ”Kaijas” stāstu.

Pirmie soļi veidot pilsētas robežzīmi tika sperti gadu pirms Daugavpils 700. jubilejas svinībām – 1974. gadā, kad pilsētas izpildkomiteja ierosināja lielajiem uzņēmumiem piedalīties Daugavpils robežzīmju izveidošanā un uzstādīšanā. Iecerei atsaucās mākslinieki no Rīgas, Zarasiem, Braslavas, Rēzeknes un Krāslavas.

Pasākumā plaši tika pārstāvēti arī vietējie uzņēmumi – Dzelzsbetona konstrukciju ražošanas rūpnīca, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca, Daugavpils gaļas kombināts un Daugavpils piena kombināts.

”Daugavpils piena kombināta mākslinieks – noformētājs Felsters uzzīmēja kaijas skici. Jaunais simbols tika apstiprināts. 1974. gadā piena kombināta vadība sāka projekta realizāciju.

Kaijas karkass īsā laikā tika izgatavots dzelzsbetona konstrukciju kombinātā un nogādāts piena kombināta darbnīcās. Daugavpils simbola montāžas darbus vadīja tehniskās nodaļas priekšnieks Antons Hržščanovičs,” 2009. gada 18. decembrī rakstā ”Kā kaija kļuva par Daugavpils simbolu?” vēsta Artjoms Dubovikovs.

Objekta ”Kaija” uzstādīšana ilga vairāk nekā trīs mēnešus, karkasa apšuvumam izmantojot 2 mm biezu nerūsējošo tēraudu, savukārt robežzīmes ”Kaijas” apšuvumam tika iztērētas vairāk nekā divas tonnas tērauda.

”Vēl iespaidīgāku konstrukciju padarīja ”Kaijas” izmēri – tās spārnu atvēziens ir vairāk nekā 30 metri.

Burti ”Daugavpils” bija izgatavoti no tā paša metāla, izmantojot analogu tehnoloģiju, bet veicot apstrādi, tie izskatījās monolīti,” raksta Dubovikovs.

Kā skaidro Daugavpils Universitātes DZTI vadošā pētniece Tatjana Krama, Piena kombināta darbinieku piedāvātā skice noformēt pilsētas robežu nebija izvēlēta nejauši: ”Daugavpils lielo ķīru kolonijas apmetne ir viena no lielākajām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Kopumā Daugavpilī ir trīs veidu kaijas – lielie ķīri, sudrabkaijas un zīriņi. Daugavpils ir unikāla ar savu lielo ķīru koloniju, kas dzīvo Esplanādes parkā, kas ir vieni no Daugavpils simboliem un pamatoti ir attēloti robežzīmē.”

Par godu Latvijas simtgadei robežzīme ”Kaija” tika izgaismota un tagad tumšajā diennakts laikā kaijas zīme iemirdzas Latvijas karoga krāsās.