“… Daiļrade, jūs neesat normāli!”

Kārlis Ķilkuts

Autors: Kārlis Ķilkuts

Savā ziņā gudrākais cilvēks uz zemes.

9 komentāri
“… Daiļrade, jūs neesat normāli!”
Foto: Raitis Supe

Tie bija vārdi, kurus teicu tautas deju ansambļa Daiļrade vadītājai Ivetai Pētersonei-Lazdānei, kad vakar uz Dailes teātra skatuves pasniedzu viņai ziedus, ar šo mazumiņu sakot – daudz laimes dzimšanas dienā! Vakar vairāk nekā simts dejotāju gandrīz 1000 deju mākslas baudītājiem, deju nozares vadošajiem speciālistiem un pat valsts vadošajām amatpersonām izdejoja vislabāko, ko prot, un bija labs iemesls – deju ansambļa Daiļrade 25 gadu jubileja!

Kāpēc tāds virsraksts? Nav jābūt speciālistam, lai pat parasts, ar deju nekādā veidā nesaistīts cilvēks varētu pateikt, ka tas, ko Daiļrade dara uz skatuves, ir pasaules klase! Protams, neesmu kompetents un uz to nemaz nepretendēju, taču, piedodiet, bet, ja pirms kāda laika man kāds pateiktu, ka es nosēdēšu vairākas stundas un skatīšos TAUTAS dejas, turklāt ar neslēptu sajūsmu – visticamāk, ironiski iesmietos! Lai nebūtu pilnīgs “cukurs”, darvas pilīti iepilināšu, ka koncerts varēja būt īsāks, taču apzinos, ka tas ir jubilejas pasākums un ir jārēķinās, ka pateicības runas ievilksies. Un sveicējus var saprast, jo viņiem pamatoti bija ko teikt par šo ansambli, viņu pēdējā laika starptautiskajiem panākumiem, kuriem ar interesi sekojām visi līdzi un kad tad vēl. Ir dzimšanas diena, ir jāsvin!

Foto

Kad ar Kristapu Pelēko, vienu no Daiļrades pašreizējiem dejotājiem, plānojām zibakciju, godīgi atzīšos, šis ansamblis man bija “viens no tiem tur”. Taču laika gaitā, pateicoties lietuviešu projektam Kadagys, man bija lieliska iespēja ar dažiem no viņiem (jo, izrādās, “daiļradiešu” ir vairāk nekā vispār viens cilvēks no malas var aptvert!) iepazīties, kā arī aplūkot, kas tās tautas dejas tādas ir. Dažādu iemeslu dēļ Kadagys beidzās priekšlaicīgi, taču “daiļie” , kā viņus mīlīgi sauc vadītāja, tik un tā pievērsa manu uzmanību šai lietai, kas, kā esmu sapratis, daudziem ir visa dzīve – tautas deja! Man nebija nekādu šaubu, ka jādodas arī uz “dzimeni”. Un tas neapšaubāmi bija tā vērts!

Pirmajā mirklī, paskatoties koncerta programmiņā, iekšēji novaidējos – pirmajā daļā 18 (!) dejas, bet otrajā – astoņi priekšnesumi, kas, visticamāk, nozīmē “gaziljons” pateicības runas noslēgumā. Taču no sirds saku, ka vairāk nekā trīsarpus stundu garais pasākums paskrēja nemanot. Un tas, kas notika uz skatuves… Mani visvairāk “aizķēra” Jāņu nakti lietus lija un Aiz Daugavas vara dārzs ar apvienības ElektroFolk mūziku. Kad ansambļa meitenes ar platiem smaidiem sejā lido pa gaisu, šķiet, ir atbraukusi trupa no ārzemēm – kaut kas starp Riverdance un Cirque du Soleil. Bet nē, šāds salīdzinājums nav vietā, jo tie ir mūsējie!

Manī bija intriga, kas pēc šī vēl mani var pārstiegt koncerta 2. daļā. Un gaidīšana sevi attaisnoja. Muzikālās apvienības RAXTU RAXTI parādīšanās otrajā cēlienā, kuras mūzikā ir radīta jauna, mūsdienīga folkbaleta deju izrāde Cieši, cieši! Agra Daņiļēviča horeogrāfija, Jāņa Znotiņa režija, Rasas Bugavičutes scenārijs. Burvīgas astoņas dejas ar patiesi dzīvu mūziku un vēl dzīvāku atmosfēru uz skatuves. Dejotāji ne uz brīdi neizskatījās paguruši, bet gan tieši pretēji – šķita, ka ar katru deju viņiem enerģija tikai pieņemas spēkā, un šķita, ka viņi šādi var turpināt mūžīgi… Otrais cēliens no tiesas patīkami pārsteidza, un tas ļoti raitā solī jau pietuvojās pašam noslēgumam, kad uz skatuves tika aicināti visi tā vakara galvenie varoņi.

Daiļrade, jūs neesat normāli! Un, lūdzu, tādi arī palieciet!

P.S. Atvainojos par emocionālo ierakstu, taču to, kas notika Dailes teātrī, ir grūti atstāstīt. Tas bija jāredz klātienē! Paldies par uzaicinājumu!

Foto: Daiļrades uznāciens šovā Dejo ar zvaigzni!

9 komentāri