Tumsas burvju apsēstākais kakts Latvijā! Daugavpils cietokšņa sikspārņu stāsts

0 Komentāru
Tumsas burvju apsēstākais kakts Latvijā! Daugavpils cietokšņa sikspārņu stāsts
Foto no Daugavpils sikspārņu centra arhīva

Fakts, ka Daugavpils cietoksnis, skatoties no putna lidojuma, atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu, visticamāk, nav nejaušs. Tieši Daugavpils cietoksnis iemantojis otras nozīmīgākās sikspārņu ziemošanas vietas Baltijā slavu.

Dažādās kultūrās sikspārņu tēls krasi atšķiras. Piemēram, eiropiešu kultūrā šie dzīvnieki saistās ar burvestībām, tumsu un nakti, savukārt Ķīnā sikspārnis ir ilga mūža un laimes simbols.

Tikmēr dzīvē Daugavpils cietoksnis lepojas ar otro nozīmīgāko sikspārņu ziemošanas vietu Baltijā. Turklāt Latvijā ziemo sikspārņi arī no Lietuvas un Baltkrievijas.

Ik gadu uzskaitīto sikspārņu skaits svārstās ap 1000, bet 2016. gada monitoringa laikā tika uzskaitīti 692 īpatņi. Cik liels īpatņu skaits tiks atrasts šogad, kļūs zināms jau februārī, kad tiks apkopoti aktuālie dati.

Es no tumsas nebaidos!

Daugavpils cietoksnis veido ļoti interesantu un daudzveidīgu vidi gan aizsarggrāvju un vaļņu mitruma ziņā, gan kazemātu gaisa temperatūras un mitruma režīma ziņā, kas pozitīvi ietekmē augu un dzīvo organismu daudzveidību dažādos gadalaikos.

Kā īpašas dabas vērtības noteikti vērts izcelt sikspārņus un vairogvēžus, toties Daugavpils sikspārņu centra un tā piedāvāto aktivitāšu apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar ļoti plašo cietoksnī mītošo dzīvo organismu klāstu.

Foto

2015. gadā sadarbībā ar Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centru, Latgales zoodārzu un Latvijā pazīstamiem sikspārņu speciālistiem tapa Daugavpils sikspārņu centra projekts.

Pirmā sikspārņiem veltītā ekspozīcija Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtos tika atklāta pērn. Tolaik tajā bija tikai daži eksponāti un fotogrāfijas.

Pamazām ap projektu pulcējot profesionālus biologus, gidus un dabas pētniekus, tika dibināta biedrība ”Sikspārņi”, un kopējiem spēkiem uzsāktais tika virzīts uz priekšu.

Mītiem apvītais Daugavpils cietoksnis, kurā AGRĀK dzīroja vēsturiskas uzvaras un TAGAD dzīvo daugavpilieši

”Šobrīd Nikolaja vārtos izvietotā Daugavpils sikspārņu centra telpās var apskatīt sikspārņu un putnu būrīšus, pastmarku kolekciju ar sikspārņiem, mākslas darbus ar sikspārņu tēliem, neparastus gaismas ķermeņus, rokdarbus, bērnu zīmējumus, iepazīties ar sikspārņu dzīves veidu un cietokšņa apkārtējo vidi caur bildēm un informāciju trīs valodās krāsainos stendos, nofotografēties ar lielu sikspārņa figūru, un, protams, pieteikties ekskursijai.

Ziemas laikā, proti, šobrīd, sikspārņus traucēt ir aizliegts, bet tad, kad sikspārņi ir aktīvi, proti, no maija līdz septembra sākumam, Daugavpils sikspārņu centrs piedāvā dienas un nakts ekskursijas cietoksnī, kuru laikā ir iespēja ne tikai uzzināt, kas sikspārņiem garšo, kā viņi pārziemo, kā vairojas un rūpējas par saviem mazuļiem, bet arī apskatīt viņu mītni.

Nakts ekskursijas laikā pastāv iespēja satikt kādus īpatņus arī personīgi.

Ekskursijās var iepazīties arī ar citām Daugavpils cietoksnī dzīvojošām būtnēm,” portālam Skaties.lv stāsta Sikspārņu centra koordinators Viktors Gallers.

Kāpēc vispār sikspārņi ziemo?

”Visi sikspārņi mūsu platuma grādos ir kukaiņēdāji, un, kā zināms, ziemā dabā aktīvu kukaiņu praktiski nav, tāpēc, lai nenomirtu badā, daži sikspārņi migrē uz siltajām zemēm (līdzīgi kā putni), citi pulcējas ziemošanas mītnēs, pirms tam uzbarojušies un uzkrājuši tauku rezerves.

Sikspārņu ziemošanai nepieciešamie faktori ir atbilstošs, stabils temperatūras režīms – no 0º līdz +8ºC un relatīvs miers.

Ja sikspārņus ziemošanas laikā iztraucē, tie pamostas un var arī neizdzīvot līdz pavasarim,” stāstu par sikspārņu ziemošanas paradumiem un apstākļiem iesāk Sikspārņu centra koordinators Māris Grunskis.

”Pats cietoksnis sikspārņiem ir interesants tādēļ, ka te ir ļoti daudz telpu ar bieziem mūriem, spraugām un plaisām un atšķirīgu vēdināmības pakāpi (kas ir noderīgs faktors, kad viena ziema ir silta, bet nākamā auksta). Līdz ar to pie atšķirīgiem laikapstākļiem tie zina, ka šeit vienmēr spēs atrast sev piemērotus ziemošanas apstākļus.

Visbiezāk sikspārņi pārziemo salīduši starp ķieģeļiem vai plaisās, kur tos var saskatīt, tikai īpaši ieskatoties ar spēcīga lukturīša palīdzību.

Foto no Daugavpils sikspārņu centra arhīva

Sikspārņi ziemošanas laikā mēdz pamosties un pārvietoties, bet tas notiek tikai dažās reizes ziemošanas laikā, jo mostoties sikspārnis tērē rūpīgi sagādātās tauku rezerves, kas palīdz viņam pārciest ziemas badu.

Ja telpā ienāk cilvēks un dzīvnieku pamodina, tad pēc kāda laika tas var aizmigt atkal, bet viņa izredzes izdzīvot līdz pavasarim krietni sarūk.

Tāpēc kazemātos ziemas laikā uzturēties aizliegts (cilvēks spēj ļoti ātri pieelpot telpu, paceļot gaisa temperatūru par pāris grādiem), aiztikt sikspārņus, jebkad ienest kazemātos atklātu uguni, smēķēt, jo uguns paaugstina gaisa temperatūru un atstāj smacējošus dūmus un kvēpus.

Konkrēti kazemātu temperatūras režīma pētījumi līdz šim nav veikti. Kazemātu mikroklimats gada griezumā ir raksturīgs ar to, ka vasarā tajos ir vēsāk nekā ārā, bet ziemā – siltāk.

Dažādos kazemātos temperatūras režīms var atšķirties, piemēram, ziemā dažās telpās var būt + 6ºC, citās – sals (atkarībā no kazemāta lieluma, vēdināmības un ziemas skarbuma), savukārt vasarā atsevišķos kazemātos var būt piemēram +14ºC, bet citos +20ºC,” stāsta Sikspārņu centra koordinators.

Cietoksnī pārziemo vismaz piecas sugas

Sikspārņi ir vienīgie patiesi lidojošie zīdītāji, kuri dzemdē dzīvus mazuļus un baro tos ar pienu. Senākās zināmās sikspārņu fosilijas ir apmēram 50 miljonus gadu senas.

Mūsdienās pasaulē ir zināmas vairāk nekā 1200 sikspārņu sugas, no kurām 16 novērotas Latvijā un vismaz piecas ziemo Daugavpils cietoksnī.

Sikspārņu gada ciklu dzīvnieku pētnieki ir iedalījuši vairākos posmos:

  • ziemošanā apmēram oktobris-aprīlis,
  • vasaras mītnēs (maijs-jūlijs) – mātītes dzemdē un audzē mazuļus aukļukolonijās siltos ēku bēniņos blakus ūdenstilpēm. Tēviņi dzīvo pa vienam, vai nelielās grupās koku dobumos, bēniņos aiz koku mizas vai speciāli ierīkotos būrīšos.
  • migrēšana/spietošana (augusts, septembris), kad migrējošās sugas lido uz dienvidiem (līdz pat 2000 km mēneša laikā), bet ziemojošās pulcējas ziemošanas vietās no 100 km rādiusa (līdz ar to Daugavpils cietoksnī ziemo sikspārņi no Lietuvas un Baltkrievijas).

Svarīgi zināt, dodoties ekskursijā

Apmeklētājiem jāņem vērā, ka ziemā sikspārņus traucēt ir aizliegts. Tie visi ir aizsargājami dzīvnieki, tāpēc aizliegts uzturēties ziemā kazemātos, ienest atklātu uguni, spilgtu gaismu, smēķēt, aiztikt, ķert un spīdzināt dzīvniekus.

Vislabākais laiks vērot sikspārņus Daugavpils cietoksnī ir augusta vidus – septembra sākums, kad visintensīvāk notiek spietošana – process, kura laikā sikspārņi novērtē potenciālās ziemošanas vietas un daži meklē pārošanās partneri.

Bet cietokšņa dabu var vienlīdz labi vērot visu vasaru.

Ekskursijas cietokšņa dzīvās vides pasaulē ir paredzētas grupām līdz 10 cilvēkiem, iepriekš piesakoties pa tālruni +371 20127472. Parasti tās sākas vakaros līdz ar saulrietu.

Foto no Daugavpils sikspārņu centra arhīva

Standarta ekskursijai nav īpaši jāgatavojas, bet ir jāparūpējas par silto apģērbu un ērtiem ūdens necaurlaidīgiem apaviem, jo arī vasarā naktīs mēdz būt krietni vēss, vēlams apaut mirtumizturīgus apavus, jo naktīs ir rasa. Jāseko gida norādījumiem.

Jaunumiem Daugavpils sikspārņu centrā var sekot līdzi mājaslapā un Facebook profilā.

Video

0 Komentāru