Raibu raibā somu jaunatne un hiphopa zenīta laikmets – atskats uz “Flow” festivālu Somijā

Kārlis Ķilkuts

Autors: Kārlis Ķilkuts

Savā ziņā gudrākais cilvēks uz zemes.

0 Komentāru
Raibu raibā somu jaunatne un hiphopa zenīta laikmets – atskats uz “Flow” festivālu Somijā
Flow Festival

Aizgājušajā nedēļas nogalē Somijas galvaspilsētā Helsinkos norisinājās mūzikas un mākslas festivāls ”Flow”, kurā braucu lūkot karjeras plaukumā esošo hiphopa mākslinieku Kendriku Lamāru, kā arī britu roka superzvaigznes ”Arctic Monkeys”.

Taču ne tikai, jo ”Flow” nedaudz atšķiras no, piemēram, mūsu pašu ”Positivus” vai ”Open’er” festivāla Polijā. Šis pasākums norisinās urbānā vidē, kas nozīmē – atkrīt dubļu kalni sliktu laikapstākļu rezultātā, bet pārnakšņojot šoreiz ar telti nepietiks.

”Flow” festivāls norisinās industriālajā parkā ar nosaukumu ”Suvilahti”, kas atrodas 15-20 minūšu braucienā ar sabiedrisko transportu no Helsinku centrālās stacijas. Tas norisinās jau kopš 2004. gada, un laika gaitā pasākums pilsētai kļuvis par vienu no ienesīgākajām gada nedēļas nogalēm. Iesākumā tas bijis kā modernās akadēmiskās mūzikas un džeza festivāls, kura atblāzmas joprojām jūtamas dienas kārtībā.

Ekskluzīvā skatuve un neredzētie mākslinieki

Mākslinieki, kas mums atklāja festivālu, bija ”Kokoko” – electrojunk apvienība no Kongo Demokrātiskās republikas galvaspilsētas Kinsahas. Puiši, kuri teju visus instrumentus, kas izmantoti uzstāšanās laikā, gatavojuši paši, bija uzaicināti savu veikumus atrādīt uz ”Balloon 360° stage”. Tā bija festivāla ekskluzīvākā skatuve ar aptuveni 1600 sēdvietām, tāpēc, ja vēlies redzēt attiecīgo mākslinieku, rēķinies, ka uz koncertu jānāk laicīgi. Tādā veidā diemžēl palaidām garām norvēģu alternatīvā popa mākslinieci ”Anna from the North”, kā arī slaveno amerikāņu džeza saksofonistu Kamasi Vašingtonu (jau pusstundu pirms koncerta likās neiespējami izstāvēt rindu).

Kas attiecas uz skatuvi, tā ir veidota kā amfiteātris. ”Balloon 360° stage” pati par sevi koncertu padara kā lielisku piedzīvojumu, jo mazā ietilpība atmosfēru padara ļoti intīmu. Pie nokavētajiem māksliniekiem (jeb lielākajām festivāla sāpēm) jāpiemin ”Bonobo” un ”Fleet Foxes” (ja dodaties uz festivālu piektdienā, tad lidojiet ar dienas reisu, nevis vēlā pēcpusdienā…).

Kur lielāks mošpits – roka vai hiphopa koncertā?

Ja man pirms gadiem 10 kāds teiktu, ka vairs nestaigāšu gariem matiem un speciāli maksāšu 200 eiro par to, lai varētu redzēt hiphopa mākslinieku, man šķistu, ka tas cilvēks ir traks. Un tomēr – hiphopa ikona Kendriks Lamārs ar savu ”Grammy” balvas ieguvušā albuma ”Damn.” tūres setlistu nelika vilties saviem ziemeļu faniem, līdz ar ko, arī kvēlākie atbalstītāji atbildēja ar pozitīvu enerģiju (un masīvu mošpitu).

Bet dienu iepriekš galveno skatuvi rībināja ”Arctic Monkeys”, kas, man šķiet, nospēlēja visu – ”You Look Good on a Dancefloor”, ”R U Mine”, ”Brainstorm”, ”Do I Wanna Know” utt. (koncerta dziesmu saraksts). Jāpiebilst, ka publika ievērojami aktīvāka bija tieši pie Lamāra, jo (vismaz tur, kur mēs stāvējām), kā pie šova pirmās dziesmas ”DNA.” pūlis sāka mētāt cilpas, tā cilvēki pierima tikai pie pēdējām ”All the Stars” taktīm (ieskaties, kuras dziesmas viņš izpildīja).

Kopumā somu festivālētāji ir ļoti pieklājīgi un draudzīgi, dažbrīd pat šķita – kūtri, taču lieliskais pasākuma noslēgums, par kuru uzskatu Lamāra koncertu, lika šīs domas strauji mainīt.

Cenas, cilvēki un… laikapstākļi

Jautājums kuru privātās sarunās pēdējā laikā pacelt ir liels negods – laikapstākļi. Taču ”Flow” kontekstā tos šoreiz interesanti pieminēt. Prognozes bija mainīgas divām no trim pasākuma dienām, bet tas, ka festivāla izskaņā apmeklētājus gaida krietnas nepatikšanas, bija skaidrs visiem. Taču bauda bija neizmērojama svētdienas rītā pa logu ieraudzīt sauli un, ieskatoties laika prognožu aplikācijās, saprast, ka solītā vētra Helsinkiem atrādīsies vien īslaicīgā lietus formā.

Nedrīkst nepieminēt cilvēkus, kas apmeklē “Flow” festivālu, jo tik raibu publiku vēl nekur nebiju manījis. Visvairāk, protams, izcēlās jaunieši, kuriem mugurā bija (man) nesaprotamas apģērbu kombinācijas, bet kopumā Helsinku cilvēki ir krietni drosmīgāki un brīvāki sava stila izvēlē, kas tikai papildināja festivāla urbāno noskaņu. Kā arī šķita, ka tikai Latvijā daiļā dzimuma pārstāvēm festivālos tīk likt vainadziņus galvā, taču somu dāmas neatpaliek – arī tur tā bija neatņemama ballītes un mūzikas klausīšanās sastāvdaļa.

Ja plānojat apmeklēt festivālu Skandināvijā, ir jārēķinās ar pavisam citu cenrādi kā esam pieraduši pie mums. Ieskicēšu divas svarīgākās lietas – dzērieni un ēdieni. Ja vēlies uz vietas baudīt alu, par 0,33 tilpumu nāksies šķirties no 7 eiro (toties jāatzīst, ka somiem apiņu dzēriens ir ļoti garšīgs), bet, ja pierastāks mums tik tuvais 0,5 litru tilpums, tad jāpiemet vēl trīs eiro (piemēram, ”Positivus” aliņu var dabūt 4-5 eiro robežās, bet ”Opener’ā” tie vispār ir tikai divi eiro).

Arī gardēžiem ieteicams uzkrāt zināmu kapitālu, lai nogaršotu visu to, ko festivāls piedāvā. Vidēji par pilnu ēdiena porciju, kura sastāvā ir gaļa, samaksāsiet 12-14 eiro (maza saldo cepto kartupeļu porcija – 7 eiro). Taču ne tikai vietējais alus, bet arī pārtikas izvēle bija teicama. Apbižots nepaliks ne vegāns, ne svaigēdājs, ne austrumu virtuves cienītājs, neviens.

0 Komentāru