2 komentāri
Latvijas dabas dārgumi: 10 iespaidīgākie un neparastākie ūdenskritumi
Daudas ūdenskritums tiek uzskatīts par trešo augstāko Latvijas ūdenskritumu (Uģis Bičkovskis)

Vai zināji, ka Latvija ir ūdenskritumiem bagātākā Baltijas valsts? Salīdzinājumam: Latvijā ir ap 70 ievērības cienīgu ūdenskritumu, Igaunijā – ap 40, bet Lietuvā – nav neviena. Portāls Skaties.lv iespaidīgākos un gleznainākos Latvijas ūdenskritumus apkopojis īpašā ceļvedī, kas noderēs plānojot brīvdienu maršrutu.

Daudas ūdenskritums, saukts arī par Lākturu upes, Jurbrenčupītes, Ķiļlupītes ūdenskritumu, ir viens no ainaviski skaistākajiem Vidzemes ūdenskritumiem, turklāt tas tiek uzskatīts par Latvijā trešo augstāko. Tā augstums ir 2,4 metri, platums – 1,5 līdz 2,5 metriem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Daudas ūdenskritums atrodas uz ziemeļiem no Siguldas Gaujas kreisā krasta pietekas Daudas upes gultnē Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

Netālu no Vaives dzirnavām Cēsu pusē atrodas Dāvida dzirnavu avotu ūdenskritumi, kas savas oranžbrūnās krāsas dēļ ir vieni no neparastākajiem ūdenskritumiem Latvijā. Spilgti oranžbrūno krāsu ūdenskritumam piešķīruši avotu ūdenī esošie dzelzs sāļi, kas nogulsnējušies uz dolomīta gultnes. Gultnē strauts veido 9 m augstu ūdenskritumu ar desmit pakāpēm. Pēdējā pakāpe ir 2,8 m augsta un 6 m plata klints.

Nelielais, bet ainaviskais ūdenskritums ar trim kaskādēm – Glāžšķūņa ūdenskritums jeb Glāžšķūņa kaskāde – atrodas Ogres novada Rembates pagastā. Ūdenskritums ir apmēram 1,3 metrus augsts un atkarībā no ūdens daudzuma 1–2 m plats.

“Ūdenskritums atrodas ceļa posmā Glāžšķūnis – Ogresgals, ceļa kreisajā pusē, uz nelielas Ogres labā krasta pietiekas. Viegli atrodams – jāierauga pirmā ceļa caurteka, kas izbūvēta pietekai, uz kuras arī atrodas ūdenskritumu kaskāde,” “Facebook” lapā “Uzzini. Iepazīsti” raksta Zaiga Kaire.

Video: ainaviskais Glāžšķūņa ūdenskritums

Priekuļu novadā Cēsu pusē esošais Kazu gravas Septiņavotu lielais ūdenskritums nav atrodams nevienā tūrisma ceļvedī, un tā atrašanās vieta patiesībā tiek turēta noslēpumā. Iemesls – 7,5 m augstais ūdenskritums atrodas privātīpašumā un nav labiekārtota piekļuve.

”Ūdenskritums nav cilvēku roku darbs, viņš izveidojies pēc rakumiem. Tur kādreiz bijušas dolomīta raktuves, un pēc tam strautiņi paši izgreba sev ceļu,” par vienu no Latvijas iespaidīgākajiem ūdenskritumiem portālam Skaties.lv pastāstīja Priekuļu novada pašvaldības Tūrisma darbu organizatore Elīna Tilaka. Vairāk par šo slepeno dabas dārgumu lasi šeit!

Vienīgā raudošā klints Latvijā jeb Raunas Staburags ir unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts, kura vecums tiek lēsts ap 8000 gadu. Šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m plats, tas veidojies, sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā.

Dabas objekts atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, 800 m augšpus Raunas-Jaunraunas ceļa tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no Raunas centra. Vieglās pieejamības un apmeklētāju nevērības dēļ tas kļuvis par vienu no apdraudētākajiem Latvijas dabas objektiem. Vairāk par Raunas Staburagu lasi šeit!

Šis ūdenskritumu ceļvedis nebūtu iedomājams bez Eiropā platākā (249 līdz pat 2700 m (palu laikā)) ūdenskrituma –Ventas rumbas Kuldīgā.

Vietējie iedzīvotāji zina – pavasaris iestājas tad, kad virs Ventas rumbas, mugurām zaigojot, sāk lidot zivis. Gadu simtiem vimbas pavasaros dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu.

Arī pārējos gadalaikos 1,6–2,2 m augstā Ventas rumba ir jāredz. Vislabāk to, protams, apskatīt klātienē, bet iespaidam piedāvājam apskatīt galeriju.

Ievērības cienīga ir arī Ventas rumbas tuvumā esošā Alekšupīte. 4,15 m augstais un 8 m platais Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais ūdenskritums Latvijā. Tas nostiprināts un apbūvēts 17. gadsimtā, lai tā straumi savulaik izmantotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai.

Kuldīgas pusē atrodas vēl kādi īpaši ūdenskritumi, kurus savā grāmatā ”Lejup pa Abavu. Kultūrvēsturisks tūrisma ceļvedis pa Abavu un tās baseina upēm” (Izdevniecība AGB, 2004) Valdis Avotiņš un Ints Lukss apraksta sekojoši:

”Īvande izveidojusi divus ūdenskritumus aptuveni 0,5 km attālumā no grīvas un lejtecē tek dziļā gravā. Lielākais no tiem, saukts par Rendas rumbu (arī Īvandes, Valdātu rumba), atrodas netālu no autobusu pieturas (veikala); tas ir 2 m augsts (viens no augstākajiem dabiskajiem Latvijas ūdenskritumiem) un 11 m plats. Virs tā liels akmens. Pie akmens uzņēma kadrus no mākslas filmas ”Maija un Paija”, kura uz ekrāniem parādījās 1990. gadā.”

200 metru atstatumā no Īvandes rumbas atrodas Valdātu rumba – aptuveni pusotru metru augsts un nedaudz vairāk nekā 5 metru plats ūdenskritums, kura majestātiskums, līdzīgi kā tā lejtecē esošajai Īvandes Rumbai, mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma. Vairāk par abiem dabas objektiem lasi šeit!

Ieriķu dzirnavu lielos un mazos apmeklētājus sagaidīs fantastiskie Melderupes ūdenskritumi, ūdensrats un vesels pulciņš īpatnēju tēlu – ūdensveču, kuri, sūnām apauguši, paslēpušies upes krastos.

Kā Skaties.lv pastāstīja Cēsu pusē esošo Ieriķu dzirnavu floriste Ieva Meiere, atmodinātie ūdensveči ir viņas roku darbs. Tie ir padsmit akmens tēli, kas paslēpušies upes krastos un ūdenī. Savulaik radīti kā viens no parka apskates objektiem, tie nu jau kļuvuši par dabas sastāvdaļu un to atrašana – aizraujošāko piedzīvojumu parka viesiem. Vairāk par neparastajiem tēliem un Melderupes ūdenskritumiem lasi šeit!

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl