Foto: latvieši bez robežām un rāmjiem! Ar velo pāri Dienvidamerikai, bet pēc tam – ar laivu uz Austrāliju

0 Komentāru
Foto: latvieši bez robežām un rāmjiem! Ar velo pāri Dienvidamerikai, bet pēc tam – ar laivu uz Austrāliju
Bored of Borders

Kārlis Bardelis ir piedzīvojumu meklētājs un pasaules apceļotājs, taču viņš neierakstās parastā kūrortu apmeklētāju vai pat bekpekeru kategorijā. Puisi jau ir devies vairākos aizraujošos braucienos, piemēram, ar laivu šķērsojis Atlantijas okeānu, ar skrituļslēpēm izbraukājis Eiropu, un ar velosipēdu devies uz Sočiem. Tagad viņš divas komponentes ir apvienojis vienā, jo nolēmis ar velosipēdu doties pāri Dienvidamerikai, bet pēc tam – ar laivu tikt līdz Austrālijai.

Viņš šajos ceļojumos nekad nedodas viens – šoreiz viņam līdzi devusies viņa draudzene Linda Zuze. Šie abi trakuļi ar tandēmu pašlaik šķērso Dienvidamerikas kontinentu, bet pēc tam ceļu turpinās ar laivu, no Peru galvaspilsētas Limas dodoties uz Austrālijas kontinentu. Gala mērķis ir Austrālijas pilsēta Kērnsa.

Pa sauszemi kopumā tiks veikti aptuveni 6000 kilometru, šķērsojot Brazīliju, Bolīviju, Čīli un Peru, bet garāko ceļa posmu – vairāk nekā 15 tūkstošus kilometru – Kārlis un Linda veiks pa ūdeni.

Visu piedzīvojumu plānots pabeigt gandrīz divos gados jeb 21 mēnesī. Plašāk par šo un citiem Kārļa piedzīvojumiem skaties viņu mājaslapā, kā arī seko līdzi sociālajos tīklos.

Pašlaik viņi atrodas Bolīvijā, un “Facebook” lapā viņi raksta šādi: “Pirms sasniedzām Brazīlijas – Bolīvijas robežu, mums bija jābrauc cauri Pantanalas Nacionālajam parkam, kas nozīmē – 225 kilometri divās dienās, un limitēta pieeja civilizācijai. Ceļš galvenokārt bija plakans, tāpēc distances kilometri “krita” ļoti strauji, un abās ceļa pusēs pavērās brīnišķīgi skati uz neskartu dabu.

Brīnumainā kārtā mēs šo distanci tiešām veicām divās dienās, un kā dāvanu par to saņēmām skaistu saulrietu virs Paragvajas upes uz Brazīlijas un Bolīvijas robežas.

Šķērsot robežu bija jautri – nu, ja par jautru uzskatām trīs stundu gaidīšanu, lai pasē uzsistu zīmogu.

Bolīvija mūs sagaidīja ar lētu dzīvošanu, ne tik intensīvu satiksmi, bet garlaicīgiem dabas skatiem līdz mēs sasniedzām Choichis pilsētu – oh, kas par klintīm! Satiksme šeit ir tik maza, ka te nav benzīntanku ar bezmaksas internetu un dušu, un saldējumu (beidzot ir par ko pasūdzēties) (..)”

Jaunieši pašlaik ir veikuši aptuveni 3000 kilometru un ceļā ir piecas nedēļas, no kurām divas nedēļas līdz Bolīvijas pilsētai Santa Cruz de la Sierra viņi braukuši nepārtraukti. “Tagad dažas dienas iepauzējam, pirms doties tālāk. Esam Andu kalnu pakājē, un, dodoties kalnos, laika apstākļi krietni mainīsies no šī brīža +30 uz +5, -0. Bet skaistie kalnu skati noteikti izbalansēs šos mīnusus,” portālam Skaties.lv pastāstīja Kārlis.

Pats siltajā periodā pārvietojos ar riteni, un bieži vien no ilgas braukšanas jūtu dažādas ķermeņa daļas. Jautāju, kā ar muguru, kājām un pēcpusi? “Ar muguru viss ir ok, pēcpuses jau ieguvušas aizsargslāni. Lindai ir “Garmin” viedpulkstenis, kas fiksē pulsu. Esam nodrošināti,” tā Kārlis.

No šā pulksteņa viņi secina, ka brauciena intensitāte, katru dienu braucot, vidēji ir 85 kilometru dienā. “Tā it kā bez visām mantām nav pat pārāk gara distance, bet ar to visu saimniecību, kas mums līdzi, svars ir baigais. Regulārais kardio treniņš mūs ir labi uztrenējis, un pulss arī ļoti labs – vidēji 125-135. Ar tādu pulsu mēs mierīgi varam veikt garas distances.”

0 Komentāru