Apaļš kā pūpols jeb klāt Pūpolsvētdiena: latviešu ticējumi un paražas

1 komentārs
Apaļš kā pūpols jeb klāt Pūpolsvētdiena: latviešu ticējumi un paražas
IEVA LŪKA, LETA

14. aprīlī pasaulē svin Pūpolsvētdienu. Apaļš kā pūpols, lokans kā žagars, veselība iekšā, slimība ārā – šos vārdus katru gadu dzirdam no saviem mīļajiem, kuri agrā rīta stundā mūs iepriecina ar platiem smaidiem un iespēju vienam otru nopērt.

Pūpolsvētdiena ir diena, kas aizsāk Kluso nedēļu, to mēdz dēvēt arī par Palmu svētdienu, kas ir kristiešu svētki un vienmēr iekrīt svētdienā pirms Lieldienām. Šajā dienā tiek pieminēta Jēzus Kristus iejāšana Jeruzālemē. Pūpolsvētdienu dēvē arī par Palmu svētdienu, jo, Jēzum iejājot Jeruzālemē, cilvēki viņam kaisīja ceļu ar palmu zariem.

Ar Pūpolsvētdienu saistās arī daudzi latviešu ticējumi.

Interesants ir fakts, ka pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest – tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Viena no senākajām tradīcijām Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpola zariņiem, skandinot dažādus teicienus un tautas ticējumus. Bet, lai atlikušais gads būtu veiksmīgs, Pūpolsvētdienā ir jāievēro dažādi ticējumi.