Komentāri
Ansis Jurģis Stabingis par maģisko uguns rituālu vasaras saulgriežos
Pixabay

Vasaras saulgrieži nav iedomājami bez uguns. Pulcēšanās ap ugunskuru senčiem nav bijusi tikai praktiskos nolūkos. Uguns klātesamība bijusi daļa saulgriežu maģijas. Uguns rituāls, kas veikts gada īsākajā naktī, dod spēku, enerģiju un izturību.

Saulgrieži ir Saules un Zemes svētki. Kopš seniem laikiem mēs allaž esam gaidījuši Saules tuvošanos, un vasaras saulgriežos tā mums ir vistuvāk. Šis ir laiks, kad daba ir pilnbriedā, tādēļ ne velti arī uguns rituālā liela nozīme ir Jāņu zālēm.

”Katrs no līgotājiem dodas pļavā lasīt Jāņu zāles. Tas tiek darīts pa vienam, klusībā, kas ir sava veida meditācija (īpaši lielu enerģiju saņemsi, ja tajā brīdī būsi basām pēdām). Ir jāsalasa trejdeviņas zāles – trīs reiz deviņas. Katrai zālei – puķītei, augam, ir jāvēlas sava vēlēšanās:

Pirmās deviņas – par sevi, otras deviņas – par saviem tuvajiem (bet uzmanīgi, citiem vairāk kā laimi un veselību nenāktos vēlēt), trešās deviņas – par zemi, tautu, valsti, pasauli. Ir jāatceras, kura zāle ir kurai vēlmei. (Iesācējiem ļauts pierakstīt),” zinībās dalās seno tradīciju zinātāja Maija Reinvalde.

Vēlāk, pēc saules rieta, kad ugunskurs jau ir iekurts, katrs paņem savu zāļu pušķīti, atceras pie sevis klusībā vai skaļi pasaka savu vēlēšanos un ar vārdiem ”Lai top!” un visus trejdeviņus augus pa vienam met ugunī.

Foto: Rota Andersone

”Protams, oriģinālam rituālam ir nianses, detaļas un visādi smalkumi, bet pamata skelets tam ir iepriekš aprakstītais. Pārdomājot šo, tas, ko pamanīju un sapratu, bija vairākas būtiskas lietas:

Pirmkārt, cilvēks ir spiests noformulēt savas vēlēšanās un piedomāt par tām vismaz divas reizes — zāli plūcot un to metot ugunī.

Otrkārt – to pamanīju nākamās dienās – tagad man noteiktais augs asociējas ar noteikto vēlmi. Staigājot pa savu sētu, redzot to augu, man visu turpmāko vasaru tiks atgādināts par to, ko es vēlējos – respektīvi, tā ir sava veida ārējas asociācijas veidošana.

Treškārt, parādās cita jēga zāļu lasīšanai – ir skaidrs, cik plūkt un ko darīt ar saplūkto. Citādi parasti tiek sanesti milzīgi zāļu klēpji istabā vai sētā, un pēc tam tos nav kur īsti likt – tie nomētājas sētmalē.

Ceturtais – tas brīdis, kad visi līgotāji stāvējām ap ugunskuru, un katrs pie sevis atkārtodams vēlmes meta savas zāles ugunī ar vārdiem ”Lai top!” (katrs trejdeviņas reizes) – tas bija viens riktīgi spēcīgs brīdis,” 2009. gadā savā blogā raksta psihoterapeits un apzinātības treneris Ansis Jurģis Stabingis.

”Kāpēc rakstu par šo asociatīvo saiti – zāle – vēlme? Tāpēc, ka no psiholoģijas viedokļa to var skaidrot ar pašpiepildošo pareģojuma mehānismu – ja cilvēkam ir kāda doma par sevi, un tā tiek domāta pietiekami bieži, tad pats cilvēks rīkojas tā, lai šo domu piepildītu. Tāpēc vēlmes, to apzināšanās un nosaukšana vārdā ir tik svarīgas.” akcentē psihoterapeits.

Lasi vēl