Aina Poiša: ”Laba Daba” ir dzīves svinēšana ar sirsnību un iejūtību, ka šķiet, ka visi apmeklētāji ir radinieki

2 komentāri
Aina Poiša: ”Laba Daba” ir dzīves svinēšana ar sirsnību un iejūtību, ka šķiet, ka visi apmeklētāji ir radinieki
Publicitātes foto

Jau šajā nedēļas nogalē, no 3. līdz 5. augustam, atpūtas kompleksā ”Ratnieki” Līgatnes novadā starptautiskais mūzikas festivāls ”Laba Daba” svinēs desmit gadu jubileju. Par īstu ”Labas Dabas” fani sevi dēvē pazīstamā psihoterapeite Aina Poiša, kura festivālu apmeklējusi vismaz piecus gadus.

Kā Skaties.lv stāsta Aina Poiša, viņu festivāls ”Laba Daba” priecē ar savu apjomu, kurā labi un komfortabli kopā var justies dažādas paaudzes.

”Festivālā ir ļoti ģimeniska atmosfēra. Cilvēki labprāt līdzi ņem savus suņus, bērnus, arī mazbērnus. Kā draugu komūniņa tur piedzīvojam satikšanās prieku. Paliek laiks sarunām, paliek laiks katram pabaudīt tieši to mūzikas virzienu, kas interesē.

Patīk tas, ka festivālā ir īpaši padomāts par bērniem, kad vecāki atvases var nodot pieskatīšanai un paši nolaupīties divvientulībai vai jaunības dzirkstij, atceroties labos brīvības laikus, kad nav tik daudz pienākumu un saistību,” stāsta pieredzējuši festivāla ”Laba Daba” apmeklētāja psihoterapeite Aina Poiša.

”Labas Dabas” piedāvājums ir tik bagātīgs, ka šķiet, ka tas nav tikai mūzikas festivāls.

”Tas ir vasaras festivāls, dzīves svinēšana ar sirsnību, atsaucību un savstarpējo iejūtību, ka šķiet, ka tur visi sabraukušie cilvēki ir radinieki. Neiederīgie, kuriem ir pārāk lielas prasības vai pretenzijas, tur nebrauc. Tā ir cilvēku mīlestības saliņa, lai cik tas skaļi neizklausītos,” uzsver Poiša.

Viņa slavē organizatoru rūpi, lai visiem ir labi, un savstarpējo toleranci: ”Kārtības noteikumi tiek pasniegti brīvi, un visi labprāt to arī ievēro.”

Poišai iecienītākā ”saliņa” festivālā ir atkarīga no kompānijas un garastāvokļa.

”Visinteresantāk ir vienkārši staigāt un apstāties. Tur ir krūšu atliešanas darbnīca, filmu skatīšanās, intelektuāliem gardēžiem tiek piedāvātas dažādas lekcijas, novatorisku teātra formu izrādes. Naktī var aiziet pie dīķa, kur ir klusās kafejnīcas, čilliņš, ja negribas skaļās, lielās skatuves. Var iet pakomunicēt ar tirgotājiem, papriecāties par darinājumiem, kas tiek piedāvāti.

Simpātiska ir līdzdarbošanās, kad tu uz festivālu nebrauc tikai kā patērētājs, bet pats esi gatavs iesaistīties un visu novērtēt,” par plašo piedāvājumu gandarīta ir Poiša.

”Laba Daba” ir mūzikas festivāls, kuram muzikālās daudzveidības ziņā Latvijā konkurentu nav. Poiša tieši ”Ratniekos” pirms diviem atklājusi etno mūzikas grupu ”Zāle”.

”Viņi šķita tik iederīgi. Ir savs laiks iepazīt arī šo stilu, uzlādēt dvēseli mierīgā gaisotnē. Naktī tu aizej uz lielo skatuvi, kur ”Dzelzs vilka” pavadījumā var izmētāt rokas un kājas un aizmirst savu gadus un savu statusus. Caur etno tu paņem kaut ko mazu sirdij, caur roku – ķermenim.

Man personīgi roks un kaut kas smagāks un enerģiskāks uzsit asini un etniskais un ar folkloru saistītais nomierina,” atzīst Poiša.

Pēc viņas domām, ”Laba Daba” tīkams arī cilvēkiem, kuri nav melomāni, kuri ikdienā tik ļoti nepēta muzikālo piedāvājumu:

Aina Poiša

Aina Poiša
Psihoterapeite

”Man ļoti iet pie sirds tā ”ēdienkarte”, kas piedāvā iepazīt to, kas Latvijā notiek mūzikā, un priecāties par dažādību. Nāk jaunas grupas ar savu seju, ar savu redzējumu un mūzikas pasniegšanas veidu. Tu kā klausītājs arī izglītojies, nevis esi palicis uz perona, domājot, ka tas vilciens ir aizgājis, tur jau tikai jaunie brauc.”

”Ir svarīgi turēties pie dzīves, dabūt sajūtu, kas notiek festivālu kontekstā. Jebkurā festivālā, lai tas izdzīvotu, komercija ir nepieciešama, bet ”Labā Dabā” tā nav agresīva. Visi ir paēduši, atveldzējušies ar savu aliņu, izdejojušies, izpeldējušies dīķī ar drēbēm, bez drēbēm, pa dubļiem izmīcījušies, pirtī nomazgājušies – tādi laimīgi cilvēki. Tādā veidā uzlādēt baterijas un juties kā komūnā, kur viens otram nekož, bet var normāli sadzīvot līdzās, – tas ir tas jaukākais,” tā Poiša.

Vairāk par festivālu “Laba Daba” meklē mājaslapā labadaba.lv!

2 komentāri