Piecas svarīgas Jāņu tradīcijas, kuras šogad ievērot

Pievienot komentāru

Jāņi ir vieni no populārākajiem tautas svētkiem Latvijā un liela daļa līgotāju ievēro vismaz dažas no Jāņu tradīcijām.

Senlatviešu dabas likumi vēsta – kas zina tradīcijas un pilda likumus – tam tiek veselība, pārticība, aizsardzība un laime.

Vainagu pīšana

Foto: Unsplash

Puišiem galvā jāliek ozola lapu vainags, lai veicinātu spēku, bet meitenes savus vainagus pin no ziediem. Ziedu vainagu pin no ārstnieciskiem augiem, lai slimības gadījumā to varētu vārīt tējā un dzert. Vainaga uzlikšana citam cilvēkam ir draudzības un sirsnības izpausme. Kāds ir tavs īstais Līgo vainags?

Jāņu zāles

Foto: Unsplash

“Visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā,” vēsta viena no līgodziesmām. Jāņuzāles izmanto vainagiem un māju rotāšanai, bet tiek uzskatīts, ka tām piemīt arī dziednieciskas īpašības. Telpas un apkārtni visbiežāk rotā ar bērza, ozola un pīlādža zariem, papardēm un margrietiņām. Pie durvīm var spraust nātres un dadžus, lai ļaunums nenāk iekšā. Pēc svētkiem zāles izkaltē un sasien pirtsslotās vai kvēpina mājās.

Mazgāšanās rasā

Foto: Unsplash

Rasai Jāņos piemīt maģiskas, pat ārstnieciskas īpašības, tāpēc ticējumos ieteikts Jāņu rītā iet mazgāt seju rasā, lai visu gadu būtu skaistums. Jāņu rītā pirms saules lēkta jāsavāc rasa trauciņā, ar kuru var izārstēt visādus izsitumus.

Ugunskurs

Foto: Unsplash

Ugunskurs simbolizē Sauli. To visbiežāk ierīko svinību augstākajā vietā, vēlams – pakalna galā. Ticējumi vēsta, ka uguns apspīdētie cilvēki un apkārtne saņem īpašu svētību, veselību un spēku. Jāņu naktī jālec pār ugunskuru, tā attīroties no visa liekā. Pāriem kopīgi jālec pāri ugunij, lai tās spēks vienotu.

Papardes zieds

Foto: Unsplash

Noslēpumainais zieds uzzied tikai gada īsākajā naktī, turklāt uz īsu laiku ap pusnakti. Ja izdodas to iegūt, tad atradējs kļūst par laimīgu cilvēku. Ja ziedu tomēr neizdodas atrast, paliek skaistas atmiņas par mistisko ceļojumu svētības iegūšanai.

Izdrukā pats savu Līgo špikeri šeit!