2. februāris – Sveču diena, kad daudz jāēd un jālīksmo

9 komentāri
2. februāris – Sveču diena, kad daudz jāēd un jālīksmo
PEXELS

Klāt 2. februāris, kas Latvijā tiek svinēts kā Sveču diena. Šajā dienā jābūt īpaši līksmam un priecīgam, jo senči ticēja, ka tas dod svētību visam gadam.

Sveču diena, saukta arī par Svecaini un Gromņicu, ir viena no ziemas-pavasara robežu dienām ar tikai tai raksturīgiem rituāliem, pavasara atnākšanu veicinošām darbībām un līksmību.

Lai arī dienas garums kopš Ziemassvētkiem ap Sveču dienu ir pastiepies vairāk par divām stundām, līdz līdz brīdim, kad diena kļūs garāka par nakti, vēl ir jāgaida aptuveni tikpat, cik esam jau kopš tumšākās (īsākās) dienas un garākās nakts brīža Ziemassvētkos, ziemas saulgriežos līdz Sveču dienai gaidījuši.

Ar ko vēl bez saules saukšanas ir iezīmīga Sveču diena?

“Tā tiek dēvēta par vienu no Māras dienām – par Ziemas Māru vai par Vēja dienu, tātad, saistības ar vēju, ar gaisa spēkiem, kas ir vieni no attīrošiem spēkiem un arī lielā mērā dabas kustības atspoguļotāji uz zemes. Tai ir saistība arī ar Pērkonu un viņa saimi.

Sveču dienā, darinot sveces, kas noderēs īpašiem dzīves brīžiem, mēs daudzinām bites – Dieva kalponītes. Bitītes savukārt tiek salīdzinātas ar jaunuvēm, ar jaunajām meitām, kuras kopā ar visu savas dzimtas sievišķo daļu darina pūru. Tātad parādās gaidāmo precību un kāzu tēma,” skaidro latviešu tradīciju zinātāja Gunta Saule.

Sveču liešanas tradīcija radusies vēl laikā, kad nebija ne elektrības, ne pulksteņu un dienas ritmu noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. Senie ļaudis ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visilgāk un gaišāk. Turklāt process bijis jādara labā omā.

Foto: PIXABAY

Uzskata, ka šai laikā sākusies gatavošanās jaunajam saimnieciskajam un zemes auglības gadam. Bija pieņemts, ka sievietes un arī pārējā saime to svēta lielās gavilēs – lai nodrošinātu veselību, pārticību un darbu izdošanos, labu ražu un labus ganāmpulkus.

Būt labā garastāvoklī bija teju vai pienākums visas dienas garumā, kad tika daudz ēsts, dzerts, tērēta nauda. Ticēja, ka tas cilvēkam dod svētību visam gadam.

Turklāt šajā dienā nedrīkstēja darīt ierastos darbus, kas tolaik bija adīšana, šūšana un linu vērpšana.

Laika prognoze

Mūsu senči ticēja, ka pēc tā, kāds laiks ir Sveču dienā, iespējams prognozēt laiku un ražu visam gadam.

  • Ja Sveču diena ir apmākusies un snieg sniegs, bites daudz spieto un tām ir daudz medus.
  • Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.
  • Ja Sveču dienā snieg vai putina, gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
  • Ja Sveču dienā pil ūdens, ka vista var padzerties, būs labs gads.
  • Ja Sveču dienā silts laiks, būs agrs pavasaris.
  • Ja Sveču dienā salst, būs slikta raža.
  • Ja Sveču dienā uznāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, būs labs gads.
  • Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki, būs bagāta vasara.
  • Ja Sveču dienā atkusnis, neaugs mieži.
  • Ja ap Sveču dienu vētrains laiks, būs jauks pavasaris.
  • Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, būs lieli pavasara plūdi.