Komentāri
Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvo Hofmaņa pasaka Zelta pods
Foto: Ziedonis Safronovs

Šodien, 13. februārī, Liepājas teātra skatītāji tiks ierauti brīnumiem pilnā pasaulē, kad pirmizrādi piedzīvos E.T.A. Hofmaņa laicīgā pasaka pieaugušajiem Zelta pods britu režisora Jana Villems van den Bosa iestudējumā, viņam šī ir debija Liepājas teātrī, informē teātra pārstāve Zanda Borga.

E.T.A. Hofmanis ir viens no izcilākajiem vācu romantisma un pasaules literatūras pārstāvjiem, kura daiļrade ir misticisma pilna un kura darbiem raksturīgs reālās un fantāzijas pasaules ciešs savijums. Laikabiedri viņu pat dēvējuši par ”Rēgu Hofmani” un ne brīdi nav brīnījušies par Hofmaņa spēju radīt noslēpumainu, rēgainu, sapņiem un vīzijām pilnu pasauli, kura eksistē līdzās realitātei.

Šis būs stāsts par studentu Anselmu, kurš, zaļo čūskiņu dziesmu savaldzināts, iemīlēsies daiļajā Serpentīnā, pat nenojaušot, kādas brīnumu un smieklu pilnas pasaules durvis pavērs šīs jūtas…

”Hofmanis pats uzskatīja, ka Zelta pods ir viņa labākais darbs, tas ir pasaules literatūras meistardarbs, taču iestudēts tas tiek ļoti reti, līdz ar to izrādes veidošana ir milzīgs izaicinājums,” par darbu pie iestudējuma stāsta J.V. van den Boss. ”Kā režisoram man ļoti patīk spēlēties, un šis stāsts to ļauj – tajā ir pūķi, ragana, runājoši koki, mīlestība starp cilvēku un čūsku. Tas ir tiešām fascinējoši, mana fantāzija ir izlauzusies ārā no visiem rāmjiem.”

Scenogrāfs un video mākslinieks Māris Kalve radījis skatuvisko noformējumu, kurš atrodas nepārtrauktā kustībā un nepārtraukti mainās, te ļaujot skatītājam ielūkoties studenta Anselma istabā, te arhivāra Lindhorsta brīnumu pilnajā mājā, te paklīst pa Drēzdenes ielām vai pakuģot laivā kopā ar izrādes varoņiem. ”Viennozīmīgi, ka šajā iestudējumā skatuve ir kā vēl viens aktieris,” min režisors.

Aktieriem šī ir jauna un unikāla pieredze, gandrīz katrs no viņiem iejūtas vairākās lomās, atveidojot gan reālos tēlus, gan kokus, puķes, dzīvniekus u.c..

Studentu Anselmu iestudējumā atveido Rolands Beķeris, pārējās lomās – Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Ģirts Lukevics, Everita Pjata, Mārtiņš Kalita, Pēteris Lapiņš, Sigita Jevgļevska, Ilze Jura, Agnese Jēkabsone, Anda Albuže, Armands Kaušelis.

Lai taptu šis grandiozais un izaicinošais iestudējums, režisora komandā strādāja arī komponists Andris Vilcāns, dziesmu tekstu autors Andris Akmentiņš, kurš kopā ar režisoru veidojis arī pasakas dramatizējumu, scenogrāfs un video mākslinieks Māris Kalve, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, grima māksliniece Maija Gundare, režisora asistente Daiga Livčāne un muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš.

Iestudējumu iespējams noskatīties arī 14. un 27. februārī, kā arī 15. martā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl