Komentāri
Uzbāzīgas komercijas vietā īsta daba un plašākais mūzikas klāsts. Saruna ar festivāla ”Laba Daba” fani
Privātais arhīvs

”Laba Daba” – mūzikas festivāls, kuram muzikālās daudzveidības ziņā Latvijā konkurentu nav. Šis ir viens no iemesliem, kura dēļ uzticību festivālam kopš pirmās reizes pirms deviņiem gadiem, kad tas notika Engurē, nav zaudējusi Aija. Tāpat festivālā nozīmīga ir pašas dabas klātbūtne. Ja vēl nav sanācis iegrimt Meža mātes apskāvienos, laiks to beidzot izdarīt. ”Tur redzamie skati ir skaistāki par visiem ”Instagram” filtriem kopā ņemtiem,” akcentē festivāla ilggadējā apmeklētāja.

”Kopš starptautiskā mūzikas festivāla ”Laba Daba” ienākšanas Latvijas brīvdabas festivālu vidē vārdu salikums ”augusta pirmā nedēļas nogale” man pakāpeniski kļuvis par sava veida Pavlova zvaniņu. Nav šaubu, ka tas laiks kalendārā rezervējams ”Labas Dabas” apmeklēšanai par spīti tam, ka festivālu izvēle Baltijas valstu mērogā pa šiem gandrīz desmit gadiem ir krietni mainījusies uz labo pusi,” portālam Skaties.lv atzīst radio ”Naba” producente Aija Fedorova.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pa šiem deviņiem gadiem Aijai ļoti spilgti atmiņā palikušas vairākas īpašas uzstāšanās.

”Piemēram, 2010. gadā ar vienreizēju performanci oriģinālajā sastāvā uz ”Labas Dabas” lielās skatuves kāpa grupa ”Dzeltenie Pastnieki”, lai iedzīvinātu sava albuma ”Alise” muzikālo materiālu.

Tāpat 2013. gadā festivālā viesojās grupa ”Deine Lakaien”, kuras vajadzībām uz lielās skatuves pat tika nogādāts flīģelis un rezultāts bija tiešām iespaidīgs.

Tie ir tikai pāris piemēri un nebūt ne vienīgie, kad festivāla veidotājiem veiksmīgi izdevies saglabāt balansu starp nostaļģiju un koncentrētu ieskatu mūzikas aktualitātēs,” stāsta festivāla fane.

Ar ko ”Laba Daba” atšķiras citu festivālu vidū?

Kā pirmās prātā nāk divas lietas. Pirmkārt, nevienā citā Latvijas festivālā neesmu publikā redzējusi tik lielu paaudžu un muzikālo gaumju daudzveidību. Uz šo pasākumu brauc jaunieši, ģimenes vairākās paaudzēs un, kaut arī viens vairāk ikdienā klausās regeju, cits – pankmūziku vai elektroniskās mūzikas eksperimentus, festivāla norises brīdī visus vieno atvērtība labdabīgai, daudzveidīgai mūzikai. Tas priecē!

Otrkārt, laikā, kad no visiem stūriem uzglūn viltīgi maskēts mārketings, vide, kurā neviens nepārdēvē skatuves noteiktu produktu vārdos vai necenšas par katru cenu kaut ko pārdot vai nebaksta acīs uzkrītošas atbalstītāju reklāmas, ir kā svaiga gaisa malks. Tiesa, pēdējā laikā arī šī festivāla organizētājiem tas kļūst par vienu no izaicinājumiem, taču līdz šim veiksmīgi izdevies saglabāt noskaņu, kurā nauda nekļūst par vienīgo argumentu.

Vai tev festivālā ir sava īpašā vietiņa, kurā jūties vislabāk?

Gadu no gada šīs vietas mainās. Ir reizes, kad vairāk gribas uzturēties telšu pilsētiņas ābeļdārza koku ēnā, citus gadus perfekto festivāla sajūtu izdevies noķert dziļos dubļos pie ”Pūces migas” skatuves.

Noteikti brīdī starp miegu, draudzēšanos un mūzikas klausīšanos ir vērts veltīt laiku pastaigai pa meža taku, tur redzamie skati ir skaistāki par visiem ”Instagram” filtriem kopā ņemtiem.

Kurus no mūziķiem šogad īpaši gribas dzirdēt?

Ja iepriekšējā gada laikā nav sekots līdzi aktualitātēm latviešu mūzikā, šis festivāls trīs dienu laikā nešaubīgi palīdzēs to labot. Jāatzīst, ka pārāk bieža koncertēšana var izlutināt klausītājus, tādēļ pati jo īpaši vēlēšos dzirdēt tās grupas, kuru koncertu grafiks nav bijis sevišķi intensīvs. Tās ir grupas ”Soundarcade” un ”Das Sonntags Legion”. Papildus tam noteikti varu minēt arī Elizabeti Balčus, grupu ”Rāva”, itāļu apvienību ”Soviet Soviet” un koklētāju ansambli ”Balti”.

Arī šogad – astoto gadu pēc kārtas – festivālā neiztrūkstoša būs darbnīca “Pie dabas krūts”, kurā iespējams izveidot krūšu atlējumu ģipsī. Vai kādreiz esi ļāvusies šim piedāvājumam?

Kaut arī darbnīcas ”Pie dabas krūts” popularitāte uzlēkusi stāvus debesīs un pēdējos gados tur pat novērojamas vairākas rindas (viena ar krūšu īpašniecēm, otra – ar viņu kvēliem atbalstītājiem), pati esmu nolēmusi pagaidām pagaidīt, kad tiks pievērsta lielāka uzmanība arī citām ķermeņa daļām. Atliet ausi šķistu daudz aizraujošāks piedzīvojums.

Foto: “Laba Daba 2016”

Starptautiskais mūzikas festivāls ”Laba Daba” notiks no šajās brīvdienās, 4. līdz 6. augustam, Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā ”Ratnieki” Līgatnes pagastā. Vairāk par festivāla programmu lasi šeit!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl