Komentāri

Ceturtdien, 2. jūlijā, Kalnciema kvartālā koncertu sniegs amerikāņu avangarda mūzikas trompetists Neits Vūlijs (Nate Wooley), ko prestižā Londonas koncerttelpa Cafe OTO nodēvējusi par vienu no uzlecošajām amerikāņu eksperimentālās mūzikas zvaigznēm. Vūlijs vislabāk pazīstams kā brīvās improvizācijas mūziķis ar unikālu rokrakstu, taču darbojas arī kā laikmetīgās mūzikas interprets un komponists.

Kā vēsta Rihards T. Endriksons, lai arī Neits Vūlijs ir pieredzējis tradicionālajā džezā un periodiski koķetē ar šo mūzikas formu, viņa spēlēšanas maniere lielā mērā balstās uz individuāli izstrādātām netradicionālām tehnikām, kas ļauj mūziķim vienlīdz komfortabli justies gan visai smagnējā trokšņu mūzikā, gan abstraktā brīvajā improvizācijā, gan laikmetīgajā kompozīcijā. Vūlijs savas labi dokumentētās karjeras garumā – tiktāl mūziķis laidis klajā aptuveni 40 ierakstu – attīsta izteikti personīgu un individuālistisku valodu ar savu instrumentu, gala rezultātā tiecoties neizklausīties līdzīgi nevienam no izcilajiem trompetistiem, kas guvuši slavu pagātnē. Tas izskaidro gan viņa izteikti savrupo pieeju spēlēšanas tehnikai, gan tendenci iemēģināt roku teju jebkurā no mūsdienu ”advancētās” mūzikas formām, neaizmirstot arī atsaukties uz pagātnes mūziku. Vūlijs bieži intervijās atzīst, ka savās improvizācijās pieķer sevi slēptā veidā atdarinot citus sava instrumenta dižgarus – kā viņš pats skaidro, šādā veidā viņš citus mūziķus ”iemieso”, ”pārspēj” un sekojoši no savas stilistikas izskauž, turpinādams ceļu uz savu individuālo skanējumu.

Neita Vūlija solo priekšnesumi vairākkārt tikuši nodēvēti par apliecinājumu tam, ka improvizētajā mūzikā notiek īsta pūšaminstrumentu revolūcija – līdzās tādiem mūziķiem kā Gregs Kellijs (Greg Kelley)un Pīters Evanss (Peter Evans), Vūlijs ir viens no vadošajiem vārdiem amerikāņu mūzikas kustībā, kas tiecas paplašināt trompetes kā instrumenta fiziskās iespējas un lauzt priekšstatus par to, kā šis instruments tiek uztverts kultūras vēstures kontekstā. Vairāk par to – šis mūziķu loks ne tikai paplašina instrumenta iespējas, bet nudien pārveido tā skaņu līdz neatpazīstamībai, un sekojoši arī meklē pielietojumus šiem jaunajiem skanējumiem akadēmiskās un popmūzikas laukos. Daži no šīs jaunās valodas elementiem ir amplifikācija, kas smalkas un citkārt nesadzirdamas instrumenta skaņas padara uztveramas cilvēka ausij, un instrumenta izjaukšana burtiskā izpratnē – tas var nozīmēt, piemēram, trompetes spēlēšanu, neizmantojot iemuti vai apgrūtinot tā gaisa cirkulāciju ar ievietotiem objektiem vai skārda plāksnēm.

Vūlija kompozīcijās notēts materiāls saplūst ar improvizētiem elementiem tā, ka sacerēto nav iespējams atšķirt no spontānā. Viņa darbi pieskārušies dažādām estētikām – no kamermūzikas biedrības AACM stilistikā līdz minimālismam un drone mūzikai. 2014. gadā franču elektroniskās un minimālisma mūzikas komponiste Eliana Radiga (Eliane Radigue) īpaši Vūlijam uzrakstīja jaundarbu OCCAM X, atkārtoti nostiprinot viņa reputāciju laikmetīgās mūzikas interpretu vidū.

2013. gadā avangarda mūzikas organizācija El Intruso novadīja savu sesto starptautisko kritiķu aptauju, kurā Neits Vūlijs tika izvēlēts par gada mūziķi.

Netis Vūlijs ir sadarbojies ar Džonu Zornu (John Zorn), Evanu Pārkeru (Evan Parker), Entoniju Brekstonu (Anthony Braxton), Krisu Korsano (Chris Corsano), grupas Sonic Youth ģitāristu Tērstonu Mūru (Thurston Moore), trokšņu mūzikas grupu Wolf Eyes un daudziem citiem.

Sekojoši Vūlija solo priekšnesumam, koncertu turpinās latviešu datormūzikas komponists Mārtiņš Roķis, kas nesen nonāca pie starptautiskas atpazīstamības ar savu ritmiski orientēto projektu N1L, kura debijas ierakstu savā jaunajā izdevniecībā UIQ izdos britu producents Lī Gembls (Lee Gamble).

Mārtiņš Roķis ir Skaņu meža līdzdibinātās platformas SHAPE dalībnieks, un tās ietvaros jau sniedzis priekšnesumus Drēzdenē, kā arī Prāgā.

Koncertu rīko nepieradinātās mūzikas biedrība Skaņu mežs, atbalsta Rīgas Dome. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl