”Robežas ir atvērtas, cilvēki palikuši bez darba.” ”Ezītis miglā” līdzīpašnieks brīdina, ka jaunajiem ierobežojumiem var būt postošas sekas

14 komentāri
”Robežas ir atvērtas, cilvēki palikuši bez darba.” ”Ezītis miglā” līdzīpašnieks brīdina, ka jaunajiem ierobežojumiem var būt postošas sekas
REINIS RIEKSTIŅŠ

Stājoties spēkā stingrākām prasībām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Latvijas restorānu un bāru īpašnieki ceļ trauksmi – ierobežojumi vienā konkrētā sfērā, citām ļaujot brīvi darboties, neesot samērīgi. Kafejnīcu ”Ezītis miglā” un bāra ”RŪM” līdzīpašnieks Ernando Gamarra sarunā ar Skaties.lv brīdina, – atvērtas robežas, bet ierobežotas darba iespējas vienai milzīgai industrijai, var novest pie ļoti lielas krīzes.

Kā sarunā ar Skaties.lv uzsver Ernando, viņš kā pieredzējis bāru saimnieks ir visai drošs par to, – no epidemioloģiskā viedokļa neesot nekādas starpības, vai bārs strādā līdz diviem naktī, vai, kā tas noteikts jaunajos ierobežojumos, līdz pusnaktij.

”Nav pamata bažām, ka to divu stundu laikā cilvēki pārvēršas par mežoņiem, kuri gāžas viens otram virsū un vairs nespēj ievērot distanci. Jā, četros no rīta tas varētu tā būt. Bet starp to, kādi ir cilvēki pusnaktī un divos naktī, nav starpības,” tā Ernando.

Savukārt milzīga starpība – darboties līdz pusnaktij vai divas stundas pēc tās – ir pašiem bāriem un restorāniem. Kā rēķina ”Ezītis miglā” un ”RŪM” līdzīpašnieks, šīs divas stundas principā ir trešā daļa restorānu apgrozījuma.

”Jā, varbūt tām iestādēm, kas fokusējas tikai uz pusdienām, tas neko nemaina, bet lielai daļai restorānu laiks no 20.00 līdz 2.00 naktī ir darbīgākās stundas, jo šajā laikā cilvēki ierodas paēst vakariņas un atpūsties. Tagad šo sešu stundu laikā drīkstam darboties vien četras,” rēķina Ernando.

”Tā vietā, lai ļautu strādāt mūziķiem un ēdinātājiem, valsts izdomājusi ļaut iebraukt tūristiem.” Izklaides industrijas pārstāvji pošas protestam

Viņš akcentē, ka ēdināšanas biznesā strādājošajiem ir ļoti sāpīgi, ka, piemēram, tirdzniecības centros un veikalos nedarbojas nekādi ierobežojumi, taču restorāni un bāri, kuros jau tā godprātīgi tiek ievērotas higiēnas un distancēšanās prasības, tiek padarīti par galvenajiem grēkāžiem un aplikti ar arvien jauniem ierobežojumiem.

”Es pilnībā uzticos mūsu epidemiologiem, bet man gribas pajautāt – vai tās divas stundas, kas mums ”nogrieztas”, to situāciju Covid-19 sakarā uzlabos tik ļoti, ka tas būs mūsu izdzīvošanas vērts?” jautā Ernando.

Un runa ne tikai par bāra saimnieku un bārmeņu izdzīvošanu – aiz industrijas stāv neskaitāmu profesiju pārstāvji: mākslinieki, kuri uzstājas bāros, apsargi, trauku mazgātāji.

Vēl viens svarīgs moments, par ko neviens no valstsvīriem, šķiet, nav aizdomājies – restorāni un kafejnīcas vasaras periodā ar prieku ņem darbā jauniešus, tostarp skolu absolventiem darbu ar prieku nodrošina ”Ezītis miglā”. Šobrīd, ņemot vērā ierobežojumus, tas nav iespējams. Tikmēr robežas ir vaļā, šajā jomā ierobežojumi ir minimāli.

”Robežas ir atvērtas, cilvēki palikuši bez darba. Ir milzīgs pulks studentu, kuriem nav iespējas strādāt, jo kafejnīcās studentus neviens vairs neņem. Cilvēkiem nepieciešams darbs, Latvijā ir ierobežojumi, robežas vaļā.

Šobrīd situācija ir radīta tāda, ka ir ļoti viegli aizbraukt,” brīdina Ernando.

Viņam skumji, ka šo daudzo mēnešu laikā tikuši piedāvāti vairāki labi priekšlikumi nozares atbalstam, taču tie visi noraidīti kā nederīgi. Vienīgā ”atbalsta” sistēma – aizdevums, pēc Ernando domām, īsti nav dēvējams par atbalstu, tā ir vien problēmas atlikšana.

”Apzinos, ka Latvijas budžets nav tāds kā Lielbritānijai vai Vācijai, kurās valsts ļoti atbalsta ēdināšanas nozari, piešķirot papildu resursus. Piemēram, Lielbritānijā nupat pieņemts lēmums, ka valsts sedz 50% no iedzīvotāju rēķina restorānos, kas rosina cilvēkus iet ārā, tērēt naudu un atdzīvina industriju.

Varbūt Latvijas valdība var palīdzēt ēdināšanas iestādēm šajā laikā, ja ne ar naudas līdzekļiem, tad vismaz, ieviešot nodokļu atvieglojumus?

Žēl, ka valdība tik ļoti vilcinās, lai gan no Ekonomikas ministrijas pēdējo mēnešu laikā izteikti vairāki sakarīgi priekšlikumi, kas tikuši noraidīti.

Viens no tiem – samazinātais PVN, kas ieviests jau daudzās valstīs, un daudzas to turpina ieviest. Latvijā šis variants noraidīts.

Otrs – atgriezt pagājušā gada nodokļu izmaksas, kādus procentus no tiem. Ekonomika ministrija izteikusi priekšlikumus, taču neviens neieklausās.

Manuprāt, epidemiologi Latvijā strādā ļoti labi, par ko liecina fakts, ka Latvijā situācija ar vīrusa izplatību, salīdzinot ar citām valstīm, ir vēl ļoti laba.

Savukārt, ja runājam par atbalsta programmām valsts iedzīvotājiem, šajā sfērā viss notiek tik lēni, it kā mēs būtu kaut kāda milzīga lielvalsts, ne mazā Latvija,” secina Ernando.