“Ar vienu kāju Latvijā, bet otru – Londonā!” Fotogrāfs Mārtiņš Cīrulis stāsta, kā hobiju pārvērtis aizraujošā karjerā

0 Komentāru
“Ar vienu kāju Latvijā, bet otru – Londonā!” Fotogrāfs Mārtiņš Cīrulis stāsta, kā hobiju pārvērtis aizraujošā karjerā
Publicitātes foto

Darba pilnas rokas – tā varētu raksturot fotogrāfa Mārtiņa Cīruļa ikdienu.

Fotografēšana ir viņa darbs un hobijs. Šobrīd fotogrāfs uzņem dažādus kadrus šeit pat Latvijā, kā arī cenšas gūt profesionālo izaugsmi arī ārzemēs. Mārtiņš atklāj, ka katra darba diena ir jauns piedzīvojums.

“Katru reizi satieku jaunus cilvēkus, cenšos ar visiem parunāties. Katru reizi tā ir jauna pieredze, kas veido to manu kopējo dzīves bagāžu,” stāsta Mārtiņš.

Jāpiebilst, ka līdz šā brīža profesionālajai izaugsmei iets tāls ceļš. Savas gaitas fotografēšanas pasaulē Mārtiņš sācis jau pusaudža gados. Tolaik kopā ar draugiem aizrāvies ar skeitošanu. Radās ideja visu dokumentēt.

“No sākuma man bija ideja to visu filmēt, bet vecāki man dzimšanas dienā uzdāvināja kameru, ar ko varēja tikai fotografēt. No sākuma biju nedaudz neapmierināts, bet – kad sāku bildēt, tas viss ļoti aizrāva. Pēc kāda laika tēvs prasīja, lai parādu uzņemtās bildes. Viņam patika, un viņš mani saveda kopā ar fotoklubu “Rīga”, kur ir visi vecie fotogrāfi,” stāsta Mārtiņš.

Pēcāk Mārtiņš sācis apmeklēt fotokluba rīkotos kursus, kur jau padziļinātā līmenī apguvis fotografēšanas iemaņas un dažādus noderīgus knifus. Profesionālās izaugsmes ceļi viņu noveda līdz darbam kādā fotoaģentūrā, kur turpinājis izaugsmi. Tagad nu jau vairākus gadus Mārtiņš ir pats sev priekšnieks un strādā individuāli.

“Tāds ir tas mans stāsts. Man paveicās, ka tik agrā vecumā uzķēru, ko man patīk darīt,” min Mārtiņš.

Varētu šķist, ka savu pirmo fotogrāfiju Mārtiņš būs radījis kādā skeitparkā, taču tā nav. Viņš atminas, ka savu pirmo kadru uzņēmis deviņu gadu vecumā, kad ar mammu braucis ciemos pie tēva uz Dienvidkoreju.

“Mēs lidojām caur Londonu un nopirkām vienreizlietojamo fotoaparātu. Tur arī tapa mana pirmā bilde – nofotografēju mammu divstāvīgajā autobusā. Tā bilde aizvien kaut kur ir saglabājusies. Krietni vēlāk, kad vecāki uzdāvināja fotoaparātu, bildes tapa gan skeitparkā, gan mājās, jo ļoti daudz eksperimentēju ar dažādiem efektiem. Piemēram, sapratu, ka caur eļļas pudeli var dabūt attēlam interesantas krāsas. Es priecājos par visu to mācīšanās procesu,” stāsta Mārtiņš.

Vairāku gadu laikā fotografēšana Mārtiņu aizvedusi uz dažādām pasaules valstīm, bet viņš atzīst – interesantus kadrus var iegūt arī šeit pat Latvijā: “Pirms kādiem diviem gadiem man bija jāfotografē reklāma vienai mēbelei. Es atklāju vienu interesantu vietu Ādažos, kas izskatās pēc tuksneša un uztaisīju tur bildi. Neviens neticēja, ka esmu bijis tepat netālu no Rīgas.”

Tagad Mārtiņa ikdiena aizrit “ar vienu kāju Latvijā, bet otru – Londonā”. Kā pats stāsta, tur viņa mērķis ir ielauzties fotografēšanas industrijā. Konkurence gan esot mežonīga, taču tas vēl vairāk motivē sekot saviem sapņiem.

“Šobrīd tur es esmu tajā pašā sākuma posmā, kādā savulaik biju Latvijā. Bet tas to visu procesu padara interesantu,” par jaunajiem karjeras izaicinājumiem saka Mārtiņš.

0 Komentāru