Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties!
Es saprotu
Kas ir cookies?

Piektdiena, 20. oktobris

Leonīds, Leonīda

Horoskops aunam

Visu vēlēsies pārkārtot – gan mājas iekārtojumu, gan darba vidi. Ja nevarēsi to paveikt praktiski, darīsi to savās domās. Psiholoģiski būsi noskaņots uz teritoriju pārdali, tas nozīmē arī ietekmes pārdali.

Horoskops vērsim

Tevi sagaida priekpilni mirkļi un aizraujošas tikšanās, kas mudinās mesties nopietnos darbos un piedalīties kaut kā veca noārdīšanā un jauna radīšanā. Ja tavās darba vai personīgajās attiecībās notikušās kādas izmaiņas, pieņem šī brīža spēles noteikumus.

Horoskops dvīņiem

Šodien iemācies atkāpties, kad tas ir nepieciešams un atzīsti, ka daži notikumi ir neizbēgami. Notiekošajā samērā liela ietekme un teikšana varētu būt tavām labajām attiecībām ar priekšniecību vai tiem, kas liek parakstus un zīmogus uz svarīgiem dokumentiem.

Horoskops vēzim

Tavi panākumi atkarīgi no spējas ieklausīties iekšējā balsī un paļāvībā uz labo likteni. Neuzspied savam liktenim savus nosacījumus, bet gan izmanto iespējas, ko tev piedāvā. Tādas iespējas vairs var nebūt.

Horoskops lauvai

Šodien vairies no pienākumu deleģēšanas saviem padotajiem un neuzticies asistentiem vai palīgiem. Visu pats rūpīgi pārbaudi un seko līdzi darbu un notikumu attīstībai. Pat nelielas novirzes no kvalitātes un termiņiem var sacelt neapmierinātības virpuli.

Horoskops jaunavai

Šodien sajutīsies it kā būtu celts augstāko spēku labvēlībā. Tevi pavada patīkamas atklāsmes, labā veiksme un labvēlīgie apstākļi. Vari negaidīti tikt pie kādas balvas, papildus ienākumiem, bonusiem.

Horoskops svariem

Visus šķēršļus neizdosies iznīcināt, bet sekojot kādam drosmīgam piemēram, vari panākt pat vairāk nekā biji cerējis. Ja vakar notika tikai apgriezienu uzņemšana, tad jau šodien viss liecina par drosmīgu un radikālu darbību iespējamību.

Horoskops skorpionam

Varēsi izcelties ar pārspīlētām reakcijām un pat revolucionāriem izgājieniem. Var nedaudz sašķobīties ģimenes un personīgās dzīves ideāli, kurus koriģēsi caur savu emociju prizmu.

Horoskops strēlniekam

Tavs emocionāli pacilātais noskaņojums neļaus saskatīt negatīvās nianses, tāpēc savu ceļu redzēsi gludu un gaišu. Iespējams, atgriezīsies pie kāda pagātnē veiksmīga darba projekta vai atjaunosi izdzisušas attiecības.

Horoskops mežāzim

Vari gribēt uzdrīkstēties un arī negribot nāksies varonīgi stāties pretim neparedzētajam. Iespējams, sevi ieraudzīsi pavisam citā gaismā vai atklāsi, ka esi spējīgs uz rīcību, kuru no sevis neesi gaidījis.

Horoskops ūdensvīram

Šodien vislabāk izrādīt nesavtīgu palīdzību, lai cik svarīgi nebūtu finansiālie ieguvumi. Ja tavās darba vai personīgajās attiecībās notikušās kādas izmaiņas, pieņem šī brīža spēles noteikumus.

Horoskops zivīm

Šodien gūsi apliecinājumu, ka tomēr eksistē pacilājošas jūtas. Šīs jūtas tevi padarīs ļoti dzīvīgu un darboties gribošu. Nebēdz un neizvairies no raizēm un rūpēm, un nebaidies no nezināmā.

TV3
Vairāk..
LNT
Vairāk..
TV6
Vairāk..
Kanāls 2
Vairāk..
3+
Vairāk..

Rufo un Rafo

Iesūtīja Adriāna Frišmane

Reiz dzīvoja kāds mazs zēns, vārdā Rufo. Viņam bija rūsganbrūni mati, daudz smaidīgu vasarraibumiņu pilni, apaļi vaidziņi un tukša sirsniņa. Viņš dzīvoja bērnunamā, jo mamma ar tēti no debesu maliņas spēja vien pieskatīt viņu, bet ne apskaut un sačubināt. Rufo katru vakaru tupēja uz sava pelēkā, mīkstā paklājiņa un skatījās laukā pa logu. Īpaši viņam patika vērot, kā sniegpārsliņas – baltie, kristāliskie stikla gabaliņi – pielīp pie Rufo loga nosvīdušās rūts un izveido puķi – leduspuķi. Viņš mēdza atvērt logu un to iekasīt ar saviem mazajiem pirkstiņiem stikla burciņā, lai tā paliktu pie viņa uz visiem laikiem, bet, kā jau ledus dara, tā izkusa uzreiz, kā Rufo karstie pirkstu gali tai pieskārās. Puika saprata, ka, kas tapis uz loga, arī paliks uz loga. Tas ir brīnums, kas rodas tikai ziemā, kad aukstums kož vaigu galos un izkož logā puķi, ko Rufo arī katru nakti vēro, līdz nogurums viņu pārņem un viņš aizmieg turpat uz pelēkā paklājiņa vilnas zeķītēm un cepuri mugurā.

Sniegpārsliņas nekad nekrita vienas pašas, vismaz ne uz Rufo loga. Tās vienmēr bija salipušas pa divi vai vairāk, un reiz, Ziemassvētku vakarā, viņš ievēlējās vēlēšanos. Cieši sakrustojis pirkstus uz palodzes un aizžmiedzis actiņas, viņš vēlējās sev brāli. Brāli, ar kuru dalīties leduspuķēs. Tieši šis bija vakars, kad viss debesu jums atvērās, putēja un lāstekoja, sala un kusa, līdz no mazas sniega, silta ūdens un vēja čupiņas piedzima eņģelis. Baltu miesu kā sniegs, zilām acīm kā ūdens un viegliem spārniņiem kā vējš. Tie mirdzēja gluži tāpat, kā Piena ceļš debesīs ik nakti. Debesu puika klauvēja pie Rufo loga zilās rūts. Logs bija tik ļoti aizsalis ar ledus ziediem, ka tam cauri nebija iespējams neko redzēt. Rufo, knapi atrāvis vaļā logu, ielaida eņģelēnu iekšā. Ar lielu blīkšķi logs atsitās pret sienu, un debesu puika ar kūleni ievēlās Rufo istabā.

  • Kas tu esi?! – apjucis un bailīgs jautāja Rufo.
  • Esmu tavs brālis, tu taču mani vēlējies! – debesu puika atbildēja.
  • Bet kāpēc tev ir spārni? Citiem puišiem spārnu nav, re, man arī nav! – Rufo, rādīdams savu muguru, sauca.
  • Jo citi puikas ir zemes dēli, bet es esmu no debesīm, – debesu puika noteica, rādīdams ar bālo pirkstiņu laukā pa Rufo logu: – Esmu eņģelis, tāpēc man ir spārni.

Rufo bija galīgi apjucis, taču šķita, ka viņš saprot. Mums ir mammas un tēti, bet viņam – Saule un Mēness.

  • Un kā tevi sauc?
  • Debesīs mani sauca līdzīgi kā tevi – par Rafo –, bet, ja tu vēlies, vari man dot citu vārdu, – Rafo, rotaļādamies ar paklāja izirušajiem diedziņiem, noteica.
  • Rafo! – Rufo metās brālim ap kaklu un apkampa viņu tik stipri, līdz puikām uznāca miegs. Rufo iedeva Rafo savu labāko pidžamu, vilnas zeķītes, un abi brāļi drīz vien aizmiga dziļā, sildošā miegā.

Rīta saule izkausēja puišu miegu kā medu un apžilbināja acis. Rufo bija jāiet uz skolu, bet viņš negribēja. Viņš tik ļoti negribēja atstāt savu debesu brāli vienu, un viņam tas arī nebija jādara, jo skolas diena bija arī Rafo. Abi puikas – līdzīgi, bet tomēr atšķirīgi: kā saule un mēness, kā melns un balts, kā silts un auksts,– lielām skolas somām un izmēru lielākiem zābakiem, lai tajos ielīstu mazā pēdiņa ar zilo vilnas zeķi, devās uz skolu kā mazi, tuntulīgi sniegavīriņi, pa ceļam izvārtījušies sniegā.

Arī atpakaļceļā brāļi piesmēla lielos zābakus pilnus ar sniegu, bet šoreiz ne vieni. Ar viņiem ziemas priekus baudīja arī klasesbiedri. Zēni pikojās, krita, vēlās, aizbēra sev un citiem pilnas krāgas ar sniegu, viņi cēla ledus cietokšņus, sniegavīrus, uzdāvinādami tiem savas šalles un no mammas katla nočieptus burkānus, ko likt tiem deguna vietā.

Mājās puikas pārnāca tikai trīs stundas pēc stundu beigām, galīgi izmirkuši, sniega pilniem zābakiem un cepurēm, atstājot aiz sevis slapju izkusuša sniega straumi bērnunama garajā koridorā. Tante Marija, puikas ieraudzījusi, sāka maigi smieties un palīdzēja slapjās drēbes salikt uz radiatoriem žāvēties.

  • Aši, Rufo, skrien pārģērbties un sasukā matus, drīz ieradīsies ciemiņi tieši tevis dēļ, – tante Marija noteica.
  • Kāpēc viņa dēļ? – jautāja Rafo.
  • Saproti, Rafo, šeit dzīvo bērni, par kuriem māmiņas un tēti nespēj rūpēties, tādēļ ik pa laikam mums ir iespēja atrast visiem šiem bērniem jaunu mammu un jaunu tēti, kuriem pašiem nav vai nevar būt bērnu, bet viņi tos ļoti vēlas. Un ja, piemēram, tev iepatīkas jaunie vecāki, tad viņi par tādiem kļūst uz visiem laikiem, – paskaidroja tante.
  • Es negribu jaunu mammu un tēti! – dusmīgi sauca Rufo un aizskrēja prom. Viņš negribēja jaunu ģimeni, jo viņam jau bija viss, ko viņš vēlējās, – brālis. Rufo uzskrēja bēniņos, ielīda mazā istabiņā un tur slēpās, gaidot, līdz jaunie vecāki būs aizgājuši prom. Viņš viens gulēja uz vēsās grīdas un caur jumta apsalušo logu skaitīja sniegpārslas. Viņš gribēja zināt, cik daudz sniegpārsliņu jāsavāc, lai radītu tādu pašu brīnumu, kāds ir uz viņa loga.
  • Te tu esi! Kāpēc tu slēpies? – iesaucās Rafo, beidzot atradis brāli.
  • Man jau ir mamma un tētis, man nevajag jaunus, – asarām ritot pār sala saknaibītajiem, sarkanajiem vaidziņiem, noteica Rufo.
  • Bet viņi jau nekad neaizstās tavus īstos vecākus, viņi tikai būs mums kā tante un onkulis vai krusttēvs un krustmāte, kas par mums rūpēsies, taisīs ēst un čubinās pirms miega, – kā jau nu mācēja, skaidroja Rafo.

Rufo sirds kļuva mierīgāka, un viņš izlīda ārā no bēniņiem. Puika saprata, ka neviens necenšas viņam atņemt viņa debesu maliņu, no kuras mamma ar tēti viņu katru dienu vēro un ar siltu vēju paijā. Viņam patika doma, ka jaunos audžuvecākus no debesu maliņas ir izvēlējušies viņa īstie vecāki un nosūtījuši pie viņa, lai caur viņiem nodotu Rufo savu mīlestību un pieskārienus. Un tā arī bija. Jaunā mamma izskatījās gluži līdzīga īstajai, un jaunais tētis bija tikpat mīļš kā īstais. Rufo redzēja, kā debesu maliņa iemirdzas vēl spožāk un līksmāk. Viņi bija laimīgi, un Rufo – arī.

Drīz vien Rufo pārvācās uz savām jaunajām mājām, bet šoreiz bez Rafo. Rafo bija izpildījis savu nekūstošo solījumu Rufo un devās atpakaļ uz debesīm palīdzēt kādam citam mazam puišelim. Eņģelēns, no sniega dzimis, šoreiz debesīs atgriezās nevis kā krītošs sala lietus, bet gan kā spožākā nakts zvaigzne, kas vēl joprojām no tās pašas debesu puses uzmet vienu aci Rufo. Arī Rufo laimīgi pilnu sirsniņu ik nakti vēro leduspuķes un sveicina vecākus ar Rafo debesu maliņā.