Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties!
Es saprotu
Kas ir cookies?

Trešdiena, 18. jūlijs

Rozālija, Roze

Horoskops aunam

Vispār tev šodien būtu ieteicams paņemt brīvdienu. Pastaigāties, atpūsties, kaut kur aizbraukt. Ja to nevari atļauties, nododies darbam un izmanto iespēju izrunāties ar kādu no priekšniekiem. Šī komunikācija var noderēt nākotnē.

Horoskops vērsim

Šodien nepārvērtē savu svarīgumu un visvarenību. Dari, ko esi ieplānojis un neaizraujies ar gaisa piļu būvēšanu. Šodien piespēlētie darbi un piedāvājumi būs iluzori, tāpēc tiem neķeries klāt.

Horoskops dvīņiem

Personīgās attiecības un kaislīgie sakari tevī modinās pašpārliecību un pašvērtību. Tas attiecīgi paaugstinās tavu pievilcību partneru acīs. Turies pie sava stila un saviem uzskatiem.

Horoskops vēzim

Izvairies no fiziska stresa un riska, jo sakāpināta aktivitāte var izprovocēt kādu hroniskas kaites parādīšanos. Šodien piemērotas mērenas slodzes un nevajadzētu pārāk ciešu kontaktu ar vadības pārstāvjiem.

Horoskops lauvai

Ja ir laiks un iespēja, mēģini sakārtot kādas attiecības ar draugu, kuras tev neļauj mierīgi dzīvot tālāk. Šodien tas izdosies viegli un nepiespiesti, bez pārmetumiem un aizvainojumu demonstrēšanas.

Horoskops jaunavai

Šodien nevajadzētu uzsākt romantiskas vai tuvas attiecības, jo šajā frontē tevi sagaida maldi un arī kāda sirds sāpe. Bet diena izcili piemērota mākslinieciskajām izpausmēm, garīgiem meklējumiem un dabas brīnumu izpētēm.

Horoskops svariem

Tavi šodienas panākumi lielā mērā būs atkarīgi no prasmes pielietot pareizo saskarsmes taktiku kā arī no spējas noiet pa šauro taciņu starp aizliegts un es to ļoti vēlos. Izvairies no sarunām, kurās tevi provocē uz atklātību un plānu izpaušanu.

Horoskops skorpionam

Tu būsi norūpējies par reputācijas un ietekmes saglabāšanu un arī tās vairošanu. Tas attiecas gan uz labajiem notikumiem, gan arī uz ne tik pozitīviem. Ar neaptumšotu skatu paraugies uz savu rīcību.

Horoskops strēlniekam

Kādreiz neatrisinātie jautājumi, problēmas vai atliktie plāni šodien uzradīsies kā no zila gaisa un liks tev pasvīst. Liktenis tevi kārtējo reizi pārbaudīs uz neatlaidību.

Horoskops mežāzim

Iespējamas būtiskas un radikālas darba statusa izmaiņas. Tikai nenododies visādiem eksperimentiem un riskantām nodarbēm sevišķi bara instinkta ietekmē. Atceries, ka tev pašam ir sava galva uz pleciem.

Horoskops ūdensvīram

Profesionālajā sfērā tevi sagaida izaicinājumi, kuru risināšanai tev vēl nav vajadzīgo zināšanu un pieredzes. Nepārdzīvo un neko šajā sakarā nedari, jo visas darbības rīt jau izrādīsies liekas.

Horoskops zivīm

Uztrenētā priekšnojauta tev šodien palīdzēs izvairīties no darba piedāvājumiem, kuriem nav nekādas materiālās bāzes. Tavs enerģijas potenciāls nebūs pārāk augsts, tāpēc neuzņemies papildus slodzes.

TV3
Vairāk..
LNT
Vairāk..
TV6
Vairāk..
Kanāls 2
Vairāk..
3+
Vairāk..

Kurš noglauda tavu galvu?

Iesūtīja Vita Dūra

Pirms mazā laumiņa palīda zem segas un notrausa asaru, saule steidza viņu sasildīt un noglāstīt.

– Laumiņ, neraudi! Ko nu lej tik gaužas asariņas?

– Mans eņģelītis pazudis, nejūtu savā tuvumā viņa spārnus, tik sen neesmu jutusi to maigo švīkstoņu… Laumiņa nokāra galvu saules klēpī, un, klusi šņukstēdama, iesnaudās.

Bet tikmēr blakus zemei apsēdās eņģelis, kura spārni bija kļuvuši pelēki. Pelēki kā debesis pirms lietus. Vējš skumji nopūtās, it kā cenzdamies notraust putekļus no eņģelīša spārniem.

Tie ir kļuvuši tik smagi…

Viņš sēdēja uz mākoņa malas un redzēja mazo laumiņu iesnaužamies saules klēpī. Viņš redzēja, kā laumiņa skumst pēc viņa, bet zināja, ka viņai jāiemācās pateikties… Pateikties par to, kas viņai dots. Tad arī viņa spārni kļūs atkal balti un tīri, un tie būs gana stipri viņu pasargāt…

Kad uzausa saule, laumiņa izberzēja no acu kaktiņiem miegu un iespurdzās: – Cik spoža spīd saule! Eh, cik labi ir dzīvot un just! Bet visu prieku traucē kaimiņpuika, kurš augām dienām staigā melnu muti, fui!

Eņģelis, aiz muguras stāvot, to dzirdēja un nolaida spārnus. Viņam sažņaudzās mazais pulkstenītis pakrūtē. Mazā laumiņa joprojām nesaprot…

Dienas vidū mazā laumiņa skrēja uz blakus upi barot zivis ar maizes doniņu. Viņa skrēja palekdamās, kad kāja aizķērās aiz lielā akmens oļa un viņa paklupa. Viņa sāka gauži raudāt, bet, paceļot zodu, ieraudzīja pretī pastiepjamies mazas, netīras plaukstas. Tas bija kaimiņpuika.

Viņš teica: – Celies, es tev palīdzēšu…

Laumiņa nedroši padeva savas plaukstas, kaimiņpuika tās saņēma savās un palīdzēja laumiņai piecelties.

– Kurp tu dodies? – šņukstot vaicāja laumiņa.

– Es uz upi pēc ūdens, man māsiņa slima un nevar staigāt, man viņai jāsukā un jāmazgā mati…

– Lūdzu! – iespurdzās laumiņa un deva kaimiņpuikam maizes doniņu, kuru bija domājusi barot mazajām upes līdaciņām, – tas tavai māsiņai!

Un pasmaidīja – pasmaidīja tā, ka viņas acīs bija redzama nožēla un kauns par to, ka bija tik slikti domājusi par kaimiņzēnu.

Viņi abi atsēdās pie upes, laumiņa paņēma puisēna ūdens spaini un iesmēla tajā ūdeni.

– Ejam! – viņa uzsauca.

– Uz kurieni? – neizpratnē vaicāja zēns.

– Es tev palīdzēšu aiznest māsiņai ūdeni, izmazgāsim viņas matus, es sapīšu viņai bizes, un kopā notiesāsim manu maizes doniņu! – priecīgi noteica laumiņa.

– Nē, nē! – attrauca zēns, – man ir kauns, man mājas ir aukstas, un nav viss tik spožs un tīrs…

– Ko tu! – atteica laumiņa, – man būtu jākaunas, ka tik slikti par tevi domāju un neesmu līdz šim palīdzējusi!

Kur jā, kur ne no debesīm laukā izspraucās spoži saules stari un sāka kutināt bērnu vaigus, tie sadevās rokās un lecot devās apraudzīt māsiņu. Tie izmazgāja viņas matus, laumiņa sapina biezas bizes, iesprauda tajās margrietiņas un rudzupuķes, saņēma māsiņas rokas un teica: – Tu esi tik skaista! Gribi, mēs ar brālīti tevi izvedīsim laukā?

Māsiņa apstiprinoši pamāja ar galvu…

Laumiņa ar zēnu izstūma mazās māsiņas ratiņus no mājas, abi izcēla viņu laukā un noguldīja zaļajā zālē, apgūlās blakus, un laumiņa teica: – Kurš būtu domājis, ka debesis ir tik dziļas… Ka cilvēka acis reizēm mēdz būt aklas, kaut tās redz… Ausis mēdz būt kurlas, kaut dzird…

– Piedod, Ernest, – laumiņa noteica, pieverot acis, lai asā saules gaisma nespīd acīs.

– Nekas! – noteica Ernests un saņēma laumiņas un māsas rokas, – tu esi mūsu sargeņģelis, laumiņ…

– Jūs – manējie, Ernest un māsiņ…

Pret vakara pusi laumiņas sargeņģelis notrausa putekļus no spārniem, iespodrināja tos ar saules spīguļiem, noglaudīja laumiņas galvu pirms miega un noteica: – Cik maz mēs redzam, kad lepnums mūs skauj. Cik maz mēs dzirdam, kad skumjas mūs māc. Cik maz mēs mīlam, kad visa ir gana. Cik pateicīgi kļūstam, kad aiz akmeņiem klūpam…

Pēcvārds.

Lai mums izdodas būt kopā. Lai ne tikai grūtības mūs vieno, bet arī prieks. Lai saprotam, ka esam viens otra sargeņģeļi. Ik brīdi, kad palīdzam viens otram, pasmaidām. Kad kāds palīdz piecelties un dod mums savu roku. Mīlēsim, būsim kopā. Kopā būšanā ir milzu spēks. Spēks ir ticībā. Ticēsim. Cerēsim. Un… mīlēsim. Un pateiksim ik dienu viens otram paldies.