Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties!
Es saprotu
Kas ir cookies?

Svētdiena, 17. decembris

Hilda, Teiksma

Horoskops aunam

Šoreiz tevi izglābs un liels izpalīgs kādā sarunā var izrādīties tavs draugs, kurš, paņemot stūri savās rokās, izvedīs tevi uz gludāka un pārredzamāka ceļa. Draugiem turi durvis atvērtas un karstvīnu siltu.

Horoskops vērsim

Trešās adventes rīts tev solās būt paskarbs. Tiešā nozīmē. Komunicēsiet vai nu kliedzošajā klusumā, kad gaisā virmo taustāma spriedze vai arī visparastākajā un veselīgākajā veidā izbļaustīsieties. Beigas būs laimīgas.

Horoskops dvīņiem

Ilgi dzīvojošajiem projektiem tavā dzīvē ir pienācis laiks pielikt pēdējo otas triepienu, ciparu, rindkopu. Mīlestības attiecības vai kāda slēpta afēra nonākusi līdz loģiskam risinājumam – vai nu mainās attiecību būtība vai arī no tām jāatvadās.

Horoskops vēzim

Nepārspīlēts optimisms un dzīves garšas izbaudīšana ļaus tev veselīgi lūkoties uz pārmaiņām, kuras vēl pirms dažām dienām tev šķita galīgi neiespējami. Laiks tiešām ir izcils dziednieks.

Horoskops lauvai

Nesmādē domu par kāda padomdevēja iesaistīšanu savas dzīves regulēšanas procesā. Tas varētu būt arī kāds no taviem draugiem vai cilvēks, kuram līdzīgs pasaules uzskats. Viņš tavu smagumu neiznesīs, bet palīdzēs gan.

Horoskops jaunavai

Šodien centies cilvēkiem atlīdzināt par viņu iejūtību un labestību. Atlīdzībai jābūt ar līdzvērtīgu segumu. Kāds cilvēks tevi īpaši aizkustinās ar savu smalkjūtību un emocionālo inteliģenci tāpēc vēlēsies viņa sabiedrībā uzturēties pēc iespējas ilgāk.

Horoskops svariem

Tavs prāts un griba skatīsies vienā virzienā un ļoti harmoniski papildinās viens otru. Ieteicams veltīt laiku savu dziļāko vēlmju analīzei, lai saprastu, kur sakņojas tavas baudu apetītes.

Horoskops skorpionam

Apstākļi būs tā sarindojušies, ka izolēs tevi no iespējas apspriesties un pakonsultēties ar kādu neatliekamu lēmumu pieņemšanā. Šī piespiedu labprātīgā izolācija ļaus ar visu nopietnību un atbildību izsvērt plusus un mīnusus aktuālajā jautājumā.

Horoskops strēlniekam

Šodien tev būs svarīgāks visu sadzīvē iesaistīto cilvēku emocionālais līdzsvars, nevis savas idejas vai plāna izbīdīšana. Neuzkrītoši atrodi brīdi, lai vienatnē varētu iegādāties dāvanas visdārgākajiem.

Horoskops mežāzim

Tev ir jādodas šodien pūlī, ārā no mājām. Nekautrējies uzprasīties pie kāda uz karstvīna glāzi vai tējas krūzi. Saviesīgajās sarunās var dzimt kāda ideja, kuru jau jaunajā gadā mēģināsi realizēt.

Horoskops ūdensvīram

Tu jutīsies daudz harmoniskāk, ja sajutīsi savu tuvinieku atbalstu savām izpausmēm. Neielaidies garās sarunās par saimnieciskajiem jautājumiem, jo sarunas var pārtapt abpusējos apvainojumos.

Horoskops zivīm

Tevī būs sakāpinātas ambīcijas un tās vēlēsies pārvērst ļoti dārgos pirkumos un citās pārmērībās. Neierobežo savu apetīti, jo tā itin labi sastrādāsies ar tavu veselo saprātu un laid pa smuko.

TV3
Vairāk..
LNT
Vairāk..
TV6
Vairāk..
Kanāls 2
Vairāk..
3+
Vairāk..

Kurš noglauda tavu galvu?

Iesūtīja Vita Dūra

Pirms mazā laumiņa palīda zem segas un notrausa asaru, saule steidza viņu sasildīt un noglāstīt.

– Laumiņ, neraudi! Ko nu lej tik gaužas asariņas?

– Mans eņģelītis pazudis, nejūtu savā tuvumā viņa spārnus, tik sen neesmu jutusi to maigo švīkstoņu… Laumiņa nokāra galvu saules klēpī, un, klusi šņukstēdama, iesnaudās.

Bet tikmēr blakus zemei apsēdās eņģelis, kura spārni bija kļuvuši pelēki. Pelēki kā debesis pirms lietus. Vējš skumji nopūtās, it kā cenzdamies notraust putekļus no eņģelīša spārniem.

Tie ir kļuvuši tik smagi…

Viņš sēdēja uz mākoņa malas un redzēja mazo laumiņu iesnaužamies saules klēpī. Viņš redzēja, kā laumiņa skumst pēc viņa, bet zināja, ka viņai jāiemācās pateikties… Pateikties par to, kas viņai dots. Tad arī viņa spārni kļūs atkal balti un tīri, un tie būs gana stipri viņu pasargāt…

Kad uzausa saule, laumiņa izberzēja no acu kaktiņiem miegu un iespurdzās: – Cik spoža spīd saule! Eh, cik labi ir dzīvot un just! Bet visu prieku traucē kaimiņpuika, kurš augām dienām staigā melnu muti, fui!

Eņģelis, aiz muguras stāvot, to dzirdēja un nolaida spārnus. Viņam sažņaudzās mazais pulkstenītis pakrūtē. Mazā laumiņa joprojām nesaprot…

Dienas vidū mazā laumiņa skrēja uz blakus upi barot zivis ar maizes doniņu. Viņa skrēja palekdamās, kad kāja aizķērās aiz lielā akmens oļa un viņa paklupa. Viņa sāka gauži raudāt, bet, paceļot zodu, ieraudzīja pretī pastiepjamies mazas, netīras plaukstas. Tas bija kaimiņpuika.

Viņš teica: – Celies, es tev palīdzēšu…

Laumiņa nedroši padeva savas plaukstas, kaimiņpuika tās saņēma savās un palīdzēja laumiņai piecelties.

– Kurp tu dodies? – šņukstot vaicāja laumiņa.

– Es uz upi pēc ūdens, man māsiņa slima un nevar staigāt, man viņai jāsukā un jāmazgā mati…

– Lūdzu! – iespurdzās laumiņa un deva kaimiņpuikam maizes doniņu, kuru bija domājusi barot mazajām upes līdaciņām, – tas tavai māsiņai!

Un pasmaidīja – pasmaidīja tā, ka viņas acīs bija redzama nožēla un kauns par to, ka bija tik slikti domājusi par kaimiņzēnu.

Viņi abi atsēdās pie upes, laumiņa paņēma puisēna ūdens spaini un iesmēla tajā ūdeni.

– Ejam! – viņa uzsauca.

– Uz kurieni? – neizpratnē vaicāja zēns.

– Es tev palīdzēšu aiznest māsiņai ūdeni, izmazgāsim viņas matus, es sapīšu viņai bizes, un kopā notiesāsim manu maizes doniņu! – priecīgi noteica laumiņa.

– Nē, nē! – attrauca zēns, – man ir kauns, man mājas ir aukstas, un nav viss tik spožs un tīrs…

– Ko tu! – atteica laumiņa, – man būtu jākaunas, ka tik slikti par tevi domāju un neesmu līdz šim palīdzējusi!

Kur jā, kur ne no debesīm laukā izspraucās spoži saules stari un sāka kutināt bērnu vaigus, tie sadevās rokās un lecot devās apraudzīt māsiņu. Tie izmazgāja viņas matus, laumiņa sapina biezas bizes, iesprauda tajās margrietiņas un rudzupuķes, saņēma māsiņas rokas un teica: – Tu esi tik skaista! Gribi, mēs ar brālīti tevi izvedīsim laukā?

Māsiņa apstiprinoši pamāja ar galvu…

Laumiņa ar zēnu izstūma mazās māsiņas ratiņus no mājas, abi izcēla viņu laukā un noguldīja zaļajā zālē, apgūlās blakus, un laumiņa teica: – Kurš būtu domājis, ka debesis ir tik dziļas… Ka cilvēka acis reizēm mēdz būt aklas, kaut tās redz… Ausis mēdz būt kurlas, kaut dzird…

– Piedod, Ernest, – laumiņa noteica, pieverot acis, lai asā saules gaisma nespīd acīs.

– Nekas! – noteica Ernests un saņēma laumiņas un māsas rokas, – tu esi mūsu sargeņģelis, laumiņ…

– Jūs – manējie, Ernest un māsiņ…

Pret vakara pusi laumiņas sargeņģelis notrausa putekļus no spārniem, iespodrināja tos ar saules spīguļiem, noglaudīja laumiņas galvu pirms miega un noteica: – Cik maz mēs redzam, kad lepnums mūs skauj. Cik maz mēs dzirdam, kad skumjas mūs māc. Cik maz mēs mīlam, kad visa ir gana. Cik pateicīgi kļūstam, kad aiz akmeņiem klūpam…

Pēcvārds.

Lai mums izdodas būt kopā. Lai ne tikai grūtības mūs vieno, bet arī prieks. Lai saprotam, ka esam viens otra sargeņģeļi. Ik brīdi, kad palīdzam viens otram, pasmaidām. Kad kāds palīdz piecelties un dod mums savu roku. Mīlēsim, būsim kopā. Kopā būšanā ir milzu spēks. Spēks ir ticībā. Ticēsim. Cerēsim. Un… mīlēsim. Un pateiksim ik dienu viens otram paldies.