Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties!
Es saprotu
Kas ir cookies?

Pirmdiena, 16. oktobris

Gaits, Karīna, Gaitis

Horoskops aunam

Necenties priekšlaicīgi svinēt uzvaru vai bezcerībā padoties. Attiecībās viens otrā labi saskatīsiet, tomēr spēsiet pieņemt vājās un spēcīgās, skaistās un neķītrās izpausmes.

Horoskops vērsim

Šodien necenties nevienam izdabāt, pakalpot un upurēties. Šodien piedomā par saviem ieguvumiem, tādiem kā pelnītas atpūtas brīži, brīvdienu plāni un it viss, kas tev priecē sirdi un prātu.

Horoskops dvīņiem

Negaidīti, bet tomēr pelnīti, par sevi atgādinās pagātnes saistības – dažādi parādi, nenokārtotas lietas un neatrisināti jautājumi. Ja šīs lietas nerisinās un situācija kļūst arvien saspringtāka - uzmanies, jo kaut ko dari nepareizi.

Horoskops vēzim

Tavs aktīvais prāts neliksies mierā. Aizmirsti par monotono un rutinēto procesu dziedniecisko mieru. Spēcīgā dienas enerģētika dos pašapziņu pašam izvēlēties partnerus un palīgus, vienoties par naudu.

Horoskops lauvai

Draudzīgām attiecībām ar bijušajiem darba kolēģiem vai partneriem var izrādīties liela nozīme. Tieši viņi var piedāvāt palīdzību kādu profesionālu problēmu sakārtošanā.

Horoskops jaunavai

Šodien, iespējams, sastapsies ar sajūtu, ka piedzīvotais šķiet pazīstams un eksāmens par šo tēmu jau reiz ir likts. Tomēr papētot situāciju dziļāk, atklāsi dažas jaunas pieredzes - tātad esi jaunā attīstības lokā.

Horoskops svariem

Šodien vari tikt pie kādas prēmijas vai apbalvojuma personīgajos vai profesionālajos sasniegumos. Ja sasniegtie rezultāti tevi tomēr neapmierinās, nemēģini pieprasīt vai paģērēt atzinību.

Horoskops skorpionam

Emocionāli atslābinātais fons garantēs pamieru un izlīgumu psiholoģiskajās spēka spēlēs. Prāta aktivitātes var uzburt vienu otru vīziju, kura būs gan dzīvotspējīga, gan kalpos par īslaicīgu izdzīvošanas mehānismu.

Horoskops strēlniekam

Spēcīgā dienas enerģētika dos pašapziņu pašam izvēlēties prioritātes, metodes un sameklēt nepieciešamo finansējumu. Tevi šodien gaida aktīva komunikācija visos līmeņos un ar dažāda ranga cilvēkiem.

Horoskops mežāzim

Šodien nemēģini deleģēt pienākumus, iesaistīt starpniekus un izmantot mentorus. Atbalstu pieņem tikai no sen pārbaudītiem draugiem vai partneriem. Gādā, lai kājas sausas un medus pie rokas.

Horoskops ūdensvīram

Uzmanies izmantojot nepazīstamu tehniku, jaunu aparatūru vai pielietojot jaunu darba metodiku. Labāk mācies no citu pieredzes, nevis dziedē savas profesionālās traumas.

Horoskops zivīm

Rēķinies ar izdevumiem savu bērnu vajadzībām un visas metodes, kuras izmantosi viņu izglītības, izpriecu vai fiziskās attīstības veicināšanai laika gaitā atmaksāsies. Paveiktais dos gandarījumu un mudinās būvēt bilanci lieliem notikumiem nākotnē.

TV3
Vairāk..
LNT
Vairāk..
TV6
Vairāk..
Kanāls 2
Vairāk..
3+
Vairāk..

Kurš noglauda tavu galvu?

Iesūtīja Vita Dūra

Pirms mazā laumiņa palīda zem segas un notrausa asaru, saule steidza viņu sasildīt un noglāstīt.

– Laumiņ, neraudi! Ko nu lej tik gaužas asariņas?

– Mans eņģelītis pazudis, nejūtu savā tuvumā viņa spārnus, tik sen neesmu jutusi to maigo švīkstoņu… Laumiņa nokāra galvu saules klēpī, un, klusi šņukstēdama, iesnaudās.

Bet tikmēr blakus zemei apsēdās eņģelis, kura spārni bija kļuvuši pelēki. Pelēki kā debesis pirms lietus. Vējš skumji nopūtās, it kā cenzdamies notraust putekļus no eņģelīša spārniem.

Tie ir kļuvuši tik smagi…

Viņš sēdēja uz mākoņa malas un redzēja mazo laumiņu iesnaužamies saules klēpī. Viņš redzēja, kā laumiņa skumst pēc viņa, bet zināja, ka viņai jāiemācās pateikties… Pateikties par to, kas viņai dots. Tad arī viņa spārni kļūs atkal balti un tīri, un tie būs gana stipri viņu pasargāt…

Kad uzausa saule, laumiņa izberzēja no acu kaktiņiem miegu un iespurdzās: – Cik spoža spīd saule! Eh, cik labi ir dzīvot un just! Bet visu prieku traucē kaimiņpuika, kurš augām dienām staigā melnu muti, fui!

Eņģelis, aiz muguras stāvot, to dzirdēja un nolaida spārnus. Viņam sažņaudzās mazais pulkstenītis pakrūtē. Mazā laumiņa joprojām nesaprot…

Dienas vidū mazā laumiņa skrēja uz blakus upi barot zivis ar maizes doniņu. Viņa skrēja palekdamās, kad kāja aizķērās aiz lielā akmens oļa un viņa paklupa. Viņa sāka gauži raudāt, bet, paceļot zodu, ieraudzīja pretī pastiepjamies mazas, netīras plaukstas. Tas bija kaimiņpuika.

Viņš teica: – Celies, es tev palīdzēšu…

Laumiņa nedroši padeva savas plaukstas, kaimiņpuika tās saņēma savās un palīdzēja laumiņai piecelties.

– Kurp tu dodies? – šņukstot vaicāja laumiņa.

– Es uz upi pēc ūdens, man māsiņa slima un nevar staigāt, man viņai jāsukā un jāmazgā mati…

– Lūdzu! – iespurdzās laumiņa un deva kaimiņpuikam maizes doniņu, kuru bija domājusi barot mazajām upes līdaciņām, – tas tavai māsiņai!

Un pasmaidīja – pasmaidīja tā, ka viņas acīs bija redzama nožēla un kauns par to, ka bija tik slikti domājusi par kaimiņzēnu.

Viņi abi atsēdās pie upes, laumiņa paņēma puisēna ūdens spaini un iesmēla tajā ūdeni.

– Ejam! – viņa uzsauca.

– Uz kurieni? – neizpratnē vaicāja zēns.

– Es tev palīdzēšu aiznest māsiņai ūdeni, izmazgāsim viņas matus, es sapīšu viņai bizes, un kopā notiesāsim manu maizes doniņu! – priecīgi noteica laumiņa.

– Nē, nē! – attrauca zēns, – man ir kauns, man mājas ir aukstas, un nav viss tik spožs un tīrs…

– Ko tu! – atteica laumiņa, – man būtu jākaunas, ka tik slikti par tevi domāju un neesmu līdz šim palīdzējusi!

Kur jā, kur ne no debesīm laukā izspraucās spoži saules stari un sāka kutināt bērnu vaigus, tie sadevās rokās un lecot devās apraudzīt māsiņu. Tie izmazgāja viņas matus, laumiņa sapina biezas bizes, iesprauda tajās margrietiņas un rudzupuķes, saņēma māsiņas rokas un teica: – Tu esi tik skaista! Gribi, mēs ar brālīti tevi izvedīsim laukā?

Māsiņa apstiprinoši pamāja ar galvu…

Laumiņa ar zēnu izstūma mazās māsiņas ratiņus no mājas, abi izcēla viņu laukā un noguldīja zaļajā zālē, apgūlās blakus, un laumiņa teica: – Kurš būtu domājis, ka debesis ir tik dziļas… Ka cilvēka acis reizēm mēdz būt aklas, kaut tās redz… Ausis mēdz būt kurlas, kaut dzird…

– Piedod, Ernest, – laumiņa noteica, pieverot acis, lai asā saules gaisma nespīd acīs.

– Nekas! – noteica Ernests un saņēma laumiņas un māsas rokas, – tu esi mūsu sargeņģelis, laumiņ…

– Jūs – manējie, Ernest un māsiņ…

Pret vakara pusi laumiņas sargeņģelis notrausa putekļus no spārniem, iespodrināja tos ar saules spīguļiem, noglaudīja laumiņas galvu pirms miega un noteica: – Cik maz mēs redzam, kad lepnums mūs skauj. Cik maz mēs dzirdam, kad skumjas mūs māc. Cik maz mēs mīlam, kad visa ir gana. Cik pateicīgi kļūstam, kad aiz akmeņiem klūpam…

Pēcvārds.

Lai mums izdodas būt kopā. Lai ne tikai grūtības mūs vieno, bet arī prieks. Lai saprotam, ka esam viens otra sargeņģeļi. Ik brīdi, kad palīdzam viens otram, pasmaidām. Kad kāds palīdz piecelties un dod mums savu roku. Mīlēsim, būsim kopā. Kopā būšanā ir milzu spēks. Spēks ir ticībā. Ticēsim. Cerēsim. Un… mīlēsim. Un pateiksim ik dienu viens otram paldies.