Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties! Es saprotu Nesaprotu

Svētdiena, 20. augusts

Bernhards, Boriss, Rojs

Horoskops aunam

Šodien ir paaugstināta iespēja iekulties kādā vardarbīgā situācijā vai pašam to izprovocēt. Mēģinājumi transformēt savu vai tuvinieku dzīvi var beigties ar kaujas laukā gūto brūču apstrādi.

Horoskops vērsim

Kas attiecas uz sirds lietām, tev jābūt drosmīgākam un tiešākam. Nevairies no ekscentriskiem izgājieniem. Katra tava darbība prasīs lielu enerģijas ieguldījumu un par rezultātiem vēl ir pāragri spriest.

Horoskops dvīņiem

Vajadzētu piesprādzēties un uzvilkt aizsargvesti visos darījumos ar naudu. Blīkšķis būs tā vai tā, bet tavu ievainojumu pakāpe atkarīga no veiktajiem aizsardzības pasākumiem.

Horoskops vēzim

Ja gribi izrādīt iniciatīvu, vairies no provokatīvām darbībām, kuru rezultātā citi var gūt fiziskus vai morālus ievainojumus. Savu impulsivitāti līdzsvaro ar likumā pieļauto.

Horoskops lauvai

Instinktiem saasinoties, var atgadīties skaidrā saprāta aptumšošanās, īpaši jau situācijās un notikumos , kur iesaistīts pretējais dzimums vai kāda īpaši simpatizējoša persona.

Horoskops jaunavai

Ja uzvirmos nesaskaņas ar vecākiem, dzīvesbiedriem vai darījumu paziņām, tās būs vieglāk nogludināt, ja atradīsiet kopīgas intelektuālas intereses vai nākotnes plānus.

Horoskops svariem

Sakariem var izrādīties izšķiroša nozīme nelielās sadzīviskās avārijas situācijās. Cilvēki tev izpalīdzēs gan ar instrumentiem, gan ar darbaspēku, gan padomu. Nepaliec pateicību parādā.

Horoskops skorpionam

Šodien būsi labā noskaņojuma un veselīgā dzīvesveida vēstnesis. Gandrīz nekas nespēs sabojāt tavus labos šīsdienas nodomus. Savu zinātkāri koncentrē kādas konkrētas tēmas virzienā.

Horoskops strēlniekam

Nedrūmojies, ja dažas lietas nenotiek pēc tava prāta. Ļoti jau gribēsies uzspēlēt kādu drāmu, bet tas noteikti cilvēku rīcību neizmainīs tev labvēlīgā virzienā.

Horoskops mežāzim

Visus atpakaļceļus gan nevajadzētu saspridzināt. Atstāj sev kādu nelielu taciņu pa kuru atgriezties pie saviem mīļajiem. Šodien vari izjust un izbaudīt savu brīvību visās tās izpausmēs.

Horoskops ūdensvīram

Dodoties uz kādu brīvdabas pasākumu vai vienkārši gulšņājot saulītē, izvairies no iepazīšanās ar svešiniekiem. Nevajadzētu uzticēt mazpazīstamiem cilvēkiem savas domas, mantas un sevi pašu.

Horoskops zivīm

Diena kā radīta, lai spodrinātu savu plašo un daudz viedīgo intelektu. Savus slepenos plāniņus izdosies realizēt ar savu draugu tiešu vai netiešu atbalstu. Attiecībās būsi ekscentrisks un neprognozējams.

TV3
Vairāk..
LNT
Vairāk..
TV6
Vairāk..
Kanāls 2
Vairāk..
3+
Vairāk..

Kurš noglauda tavu galvu?

Iesūtīja Vita Dūra

Pirms mazā laumiņa palīda zem segas un notrausa asaru, saule steidza viņu sasildīt un noglāstīt.

– Laumiņ, neraudi! Ko nu lej tik gaužas asariņas?

– Mans eņģelītis pazudis, nejūtu savā tuvumā viņa spārnus, tik sen neesmu jutusi to maigo švīkstoņu… Laumiņa nokāra galvu saules klēpī, un, klusi šņukstēdama, iesnaudās.

Bet tikmēr blakus zemei apsēdās eņģelis, kura spārni bija kļuvuši pelēki. Pelēki kā debesis pirms lietus. Vējš skumji nopūtās, it kā cenzdamies notraust putekļus no eņģelīša spārniem.

Tie ir kļuvuši tik smagi…

Viņš sēdēja uz mākoņa malas un redzēja mazo laumiņu iesnaužamies saules klēpī. Viņš redzēja, kā laumiņa skumst pēc viņa, bet zināja, ka viņai jāiemācās pateikties… Pateikties par to, kas viņai dots. Tad arī viņa spārni kļūs atkal balti un tīri, un tie būs gana stipri viņu pasargāt…

Kad uzausa saule, laumiņa izberzēja no acu kaktiņiem miegu un iespurdzās: – Cik spoža spīd saule! Eh, cik labi ir dzīvot un just! Bet visu prieku traucē kaimiņpuika, kurš augām dienām staigā melnu muti, fui!

Eņģelis, aiz muguras stāvot, to dzirdēja un nolaida spārnus. Viņam sažņaudzās mazais pulkstenītis pakrūtē. Mazā laumiņa joprojām nesaprot…

Dienas vidū mazā laumiņa skrēja uz blakus upi barot zivis ar maizes doniņu. Viņa skrēja palekdamās, kad kāja aizķērās aiz lielā akmens oļa un viņa paklupa. Viņa sāka gauži raudāt, bet, paceļot zodu, ieraudzīja pretī pastiepjamies mazas, netīras plaukstas. Tas bija kaimiņpuika.

Viņš teica: – Celies, es tev palīdzēšu…

Laumiņa nedroši padeva savas plaukstas, kaimiņpuika tās saņēma savās un palīdzēja laumiņai piecelties.

– Kurp tu dodies? – šņukstot vaicāja laumiņa.

– Es uz upi pēc ūdens, man māsiņa slima un nevar staigāt, man viņai jāsukā un jāmazgā mati…

– Lūdzu! – iespurdzās laumiņa un deva kaimiņpuikam maizes doniņu, kuru bija domājusi barot mazajām upes līdaciņām, – tas tavai māsiņai!

Un pasmaidīja – pasmaidīja tā, ka viņas acīs bija redzama nožēla un kauns par to, ka bija tik slikti domājusi par kaimiņzēnu.

Viņi abi atsēdās pie upes, laumiņa paņēma puisēna ūdens spaini un iesmēla tajā ūdeni.

– Ejam! – viņa uzsauca.

– Uz kurieni? – neizpratnē vaicāja zēns.

– Es tev palīdzēšu aiznest māsiņai ūdeni, izmazgāsim viņas matus, es sapīšu viņai bizes, un kopā notiesāsim manu maizes doniņu! – priecīgi noteica laumiņa.

– Nē, nē! – attrauca zēns, – man ir kauns, man mājas ir aukstas, un nav viss tik spožs un tīrs…

– Ko tu! – atteica laumiņa, – man būtu jākaunas, ka tik slikti par tevi domāju un neesmu līdz šim palīdzējusi!

Kur jā, kur ne no debesīm laukā izspraucās spoži saules stari un sāka kutināt bērnu vaigus, tie sadevās rokās un lecot devās apraudzīt māsiņu. Tie izmazgāja viņas matus, laumiņa sapina biezas bizes, iesprauda tajās margrietiņas un rudzupuķes, saņēma māsiņas rokas un teica: – Tu esi tik skaista! Gribi, mēs ar brālīti tevi izvedīsim laukā?

Māsiņa apstiprinoši pamāja ar galvu…

Laumiņa ar zēnu izstūma mazās māsiņas ratiņus no mājas, abi izcēla viņu laukā un noguldīja zaļajā zālē, apgūlās blakus, un laumiņa teica: – Kurš būtu domājis, ka debesis ir tik dziļas… Ka cilvēka acis reizēm mēdz būt aklas, kaut tās redz… Ausis mēdz būt kurlas, kaut dzird…

– Piedod, Ernest, – laumiņa noteica, pieverot acis, lai asā saules gaisma nespīd acīs.

– Nekas! – noteica Ernests un saņēma laumiņas un māsas rokas, – tu esi mūsu sargeņģelis, laumiņ…

– Jūs – manējie, Ernest un māsiņ…

Pret vakara pusi laumiņas sargeņģelis notrausa putekļus no spārniem, iespodrināja tos ar saules spīguļiem, noglaudīja laumiņas galvu pirms miega un noteica: – Cik maz mēs redzam, kad lepnums mūs skauj. Cik maz mēs dzirdam, kad skumjas mūs māc. Cik maz mēs mīlam, kad visa ir gana. Cik pateicīgi kļūstam, kad aiz akmeņiem klūpam…

Pēcvārds.

Lai mums izdodas būt kopā. Lai ne tikai grūtības mūs vieno, bet arī prieks. Lai saprotam, ka esam viens otra sargeņģeļi. Ik brīdi, kad palīdzam viens otram, pasmaidām. Kad kāds palīdz piecelties un dod mums savu roku. Mīlēsim, būsim kopā. Kopā būšanā ir milzu spēks. Spēks ir ticībā. Ticēsim. Cerēsim. Un… mīlēsim. Un pateiksim ik dienu viens otram paldies.