Nevarēja noteikt ne dzimumu, ne vecumu: postošā ugunsgrēkā Kauguros dzīvību zaudējuši trīs cilvēki

1 komentārs

Nevar noteikt ne dzimumu, ne vecumu – tāds bija policistu slēdziens piektdienas rītā no krāsmatām izceļot trīs klaidoņu līķus. Par traģisko ugunsgrēku alkoholiķu midzenī Jūrmalā vēsta raidījums “Degpunktā”.

Dārza būda vai, pareizāk sakot, tas, kas no tās palicis pāri, atrodas pavisam netālu no Kauguru centra. Blakus ir divi lielveikali, vidusskola un dzīvojamais masīvs, taču neatkarīgi no blīvās apbūves un pastāvīgās cilvēku rosības arī vakara stundās neviens no apkārtējiem pat īsti nepamanīja, ka klaidoņu patvērums pārvēršas gruvešos. Trauksme sacelta stipri par vēlu, kad mājiņa jau liesmoja pilnā 30 kvadrātmetru platībā, notikuma vietā izsaukti ugunsdzēsēji, bet, kad tie piestāja adresē, glābjams vairs nebija nekas.

VUGD Ķemeru posteņa komandieris Oskars Zukuls norāda, ka krāsmatās atrasti trīs bojāgājušie un notikuša apstākļus šobrīd izmeklē Valsts policija.

Cilvēki, kas pazina bojāgājušos, uzzinot par ugunsgrēku, piektdien bija atnākuši paskatīties uz postažas sekām. Vietējiem bija grūti slēpt savas emocijas, jo viņi līdz pēdējam cerēja, ka kādam tomēr izdevās paglābties.

“Tur tāds Mārtiņš dzīvoja, aptuveni 40 gadus vecs. Viņš šeit dzīvoja. Viņam bija vēl draugs Ilgonis. Tur vēl sieviete dzīvoja vārdā Zoja. Viņi divatā, Mārtiņš ar Zoju, tur dzīvoja. Draugs pie viņiem arī reizēm nāca. Viņi tur kopā dzēra. (DP: Viņi tur sadega vai kas?) Visi trīs. Trīs bojāgājušie. Iznāk viņi tur trijatā arī bija,” stāsta vietējais iedzīvotājs.

Cits vietējais iedzīvotājs Dmitrijs ar bojāgājušo vīru bija pazīstams tuvāk. No bērnības viņi dzīvojuši un kopā auguši vienā pagalmā, taču dzīves apstākļi Mārtiņam mainījušies – viņš bija spiests pārcelties uz dārza mājiņu, kur mitinājās vairākus gadus. Ugunsdrošības noteikumu neievērošana bija par iemeslu briesmīgajai nāvei, bet iespējams trijotne bija tik piedzērusies, ka neko arī nejuta.

“Pārsvarā vakaros viņi te pulcējās, mēs viņus, protams, brīdinājām, bet, lai līdz kaut kam tādam nonāktu. Ne pirmo gadu – ceturto gadu viņi dzīvoja, un viss bija kārtībā. Acīmredzot līdz kādam laikam. Viņi dzīvoja miermīlīgi, es viņus reizēm apciemoju. Atkritumi bija, bet mēs viņam palīdzējām tos vākt. Nesām viņiem ēdienu, apģērbu arī. Kaut kur arī piestrādāja, bet alkohols arī bija,” saka Dmitrijs.