“Pateica, ka manā vietā nebūtu braukusi uz policiju!” Cietušais vīlies policistu darbā

7 komentāri

90. gados bija regulāra prakse, kad policisti visādos veidos pierunāja cietušos nerakstīt iesniegumus. Pēdējā laikā policija publiski sludina, ka statistika nav svarīga, galvenais ir cilvēku drošība, labklājība un labsajūta.

Diemžēl dzīve pierāda pretējo un izrādās, ka mūžsenā sistēma, tā teikt, atšūt cilvēkus, kuri nonākuši nepatikšanās, joprojām tiek īstenota.

Darba diena rīdziniekam Vladislavam sakās ar pamatīgiem pārdzīvojumiem, stresu un vizīti policijas iecirknī. No rīta vīrietim bija jādodas uz filmēšanu Rīgas centrā. Gaidot kolēģi, Vladislavs atstājis savu mugursomu ar dārgu video tehniku pie mašīnas, sagaidījis draugu un aizbraucis. Ceļā viņš attapies, ka aparatūras nav.

Vladislavs
cietušais

Es vēl burtiski gulēju tajā brīdi. Mēs atbraucām atpakaļ pēc stundas, bet somas vairs nebija. Es apskatīju apkārtni, uzrakstīju rakstu sociālajā tīklā “Facebook”, uzrakstīju paziņām, apskatīju videonovērošanas kameras, aptaujāju iedzīvotājus un aizbraucu uz policiju.

Policijas iecirknī vīrietis izstāstījis savu bēdu dežurantam un palūdzis veidlapu, lai uzrakstītu iesniegumu. Bet tā vietā, lai uzsāktu pārbaudi, policisti sākuši puisi atrunāt no iesnieguma rakstīšanas, pamatojot ar to, ka neviens ar šo lietu nenodarbosies.

Vladislavs
cietušais

Sieviete mani satika un pateica, ka manā vietā viņa nebūtu braukusi uz policiju. Es pats pazaudēju somu un pats esmu vainīgs. Es piedāvāju vismaz piefiksēt gadījumu. Es aprakstīju, ka man tur bija maks, nauda, visa tehnika, visu kas atcerējos – to uzrakstīju.

Ar to viss arī beidzās. Vladislavs aizbraucis mājās, izpētījis sludinājuma portālus – varbūt tur kas uzpeld, bet saprotot, ka savu tehniku vairs nekad neatgūs, sācis domāt par jaunas iegādi. Tam visam bonusā pēc divām dienām atnākusi vēstule no Valsts policijas, kur paziņots par kriminālprocesa izbeigšanu. Tas Vladislavu sadusmojis un viņš nolēmis nesamierināties, ņemot izmeklēšanas iniciatīvu savās rokās.

“Tālāk es katru dienu pētīju sludinājuma portālu “ss.lv” un citos portālos – meklēju, kad kāds sāks tirgot manu tehniku. Vienu vakaru plkst.23.00 viens cilvēks izlika pārdošanā manu kameru ar visi sērijas numuru. Es pārbaudīju – tas sakrīt un uzreiz sarunāju ar viņu tikšanos. Nākamajā rīta piezvanīju policijai. Mēs trijatā aizgājām. Viņi bija civilā apģērbā. Mēs satikāmies un policisti uzrādīja savas apliecības – piedāvāja aiziet līdz iecirknim,” stāsta Vladislavs.

Pārdevējs sācis liegties, ka tehniku nav piesavinājies, – viņam to iedevuši paziņas ar lūgumu pārdot. Likumsargi konfiscējuši mantas. Saprotot, ka šī būs izmeklētāju terminoloģijā runājot “gaiša” lieta, tomēr ierosinājuši kriminālprocesu. Taču pat tagad, kad jānokārto tikai formalitātes un Vladislavs melno darbu izdarījis policijas vietā, notiek laika vilcināšana, un ir redzama klaja nespēja novest procesu līdz loģiskam iznākumam. Vai nu aizdomās turamais tiek pratināts un uzrāda savus draugus, vai nu viņš pats ir zaglis. Daudz variantu nav. Bet kamēr policisti tik tālu tiks, visas versijas jau būs saskaņotas.

Vladislavs
cietušais

Policija viņam konfiscēja visu tehniku. Viņš uzrakstīja paskaidrojumu, kā lieta notika, es arī uzrakstīju, un tagad mēs gaidām policijas lēmumu. Pirmkārt, ir sākta jauna krimināllieta, otrkārt, tas notika pirmdienā, un viņi jau deviņas dienas man nevar atdot tehniku. Šobrīd ir vairākas filmēšanas, bet man nav objektīvu, man nav kameras, man nav filtru, man nākas to visu īrēt, tērēt naudu, bet policija tikai burtiski aizvakar nozīmēja darbinieku, kas strādās ar manu lietu. Līdz tam visu nedēļu lieta gulēja un visiem vienalga, kas notiek. Ceram, bet šodien trīs reizes zvanīju viņam. Neviens neatbild.

Tāpat Vladislavs lietas gaitā saskāries ar likumsargu klaju nevēlēšanos apskatīt apkārtnē esošo video kameru ierakstus. Tie tagad noteikti palīdzētu saprast, vai fototehnikas pārdevējs arī bija zaglis, vai viņš tiešām stāsta taisnību par to, ka ir tikai tirgotājs.

“Apkārtnē bija viena kamera. Kad es biju iecirknī, man izdevās pierunāt, lai kāds ar mani atbrauc aplūkot ierakstus. Teicu, lai uzzvana Pašvaldības policijai, varbūt viņi var paskatīties, vai rajonā kāds nav gājis ar tādu somu, jo tāda soma ir tikai viena un stundas intervālā, es domāju, var atrast cilvēku ar konkrēto melno somu. Viņi pateica, ka kameras man rādīt nevar, tad es atbildēju, lai viņi paši paskatās un pasaka man, kur ir tas cilvēks, es viņu atradīšu. Nē, mēs nevaram,” stāsta Vladislavs. .

Vladislavs tomēr pierunājis, lai policisti atbrauc viņam līdzi, iespējams apkārtnē ir vēl kāda videonovērošanas kamera.

Vladislavs
cietušais

Man līdzi atbrauca divi cilvēki no policijas. Viņi iegāja vienā salonā un noskaidroja, ka viena kamera ir tikai butaforija, bet citu kameru uz šīs ielas nav. Kad es viņiem piedāvāju paskatīties kameras, kas atrodas krustojumos, kur cilvēki varēja iet, viņi pateica, ka tālāk neko nedarīsim. Un viss – policija aizbrauca. Nesapratu, kāpēc viņi ar mani brauca, ja izdarīja to pašu, ko varu izdarīt es pats.

Par to, ka policijas uzticamības reitings sabiedrības vērtējumā ir zems, jau sen ir vispārzināms fakts. Diemžēl šis ir stāsts par nepadošanos kārtējo reizi atgādina, ka grūtā brīdī lielā mērā jāpaļaujas tikai uz sevi. Policisti ir tikai instruments, lai visu novestu līdz rezultātam tiesiskā ceļā un arī tad var nākties pagaidīt.