Izmantojot svešus datus, ”ātrajos kredītos” paņem 20 tūkstošus eiro

Komentāri
Izmantojot svešus datus, ”ātrajos kredītos” paņem 20 tūkstošus eiro
FOTO: LETA

Pērnā gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa policisti bija saņēmuši informāciju par krāpšanu, kas saistīta ar ātro kredītu ņemšanu, izmantojot svešas personas datus.

Izmeklēšanas laikā policisti noskaidroja, ka krāpnieciskās darbības veic kāds jau iepriekš policijas redzeslokā nonācis 1985. gadā dzimis vīrietis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Aizdomās turamais vīrietis pierunājis cietušos atvērt bankas kontus, pēc tam liekot atdot viņam internetbankas pieejas kodus un maksājuma kartes.

Krāpnieks iegūtos datus izmantojis ļaunprātīgi – paņēmis ātros kredītus, pēcāk neatdodot aizņemto summu, kā arī izmantojis atvērtajiem bankas kontiem piešķirtās maksājumu kartes. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka vīrietis šādā veidā izkrāpis aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Trešdien, 24. februārī, policisti aizturēja aizdomās turamo – 1985. gadā dzimušo vīrieti.

Veicot sankcionētas kratīšanas viņa dzīvesvietās Babītē un Ozolniekos, policisti kopā atrada un atsavināja desmit kredītkartes, vairākas pases un ID kartes, kas pieder svešiem cilvēkiem, vairākus maksājumu uzdevumus un SIM kartes, kā arī sadzīves tehniku aptuveni 1000 eiro vērtībā, kas bija iegādāta, izmantojot svešas personas maksājumu karti.

Šobrīd Baložu iecirknis ir apzinājis 11 šāda veida krāpšanas epizodes. Vakar, 25. februārī, tiesa aizturētajam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.

Pret aizturēto vīrieti, kurš iepriekš nonācis policijas redzeslokā par līdzīgiem noziegumiem, ir uzsākti vairāki kriminālprocesi – par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, par tādu datu iegūšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli un par krāpšanu. Pašreiz turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu citas iespējamās cietušās personas.

Policija vēlreiz aicina iedzīvotājus neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs. Visbiežāk šādi krāpniecisko darbību gadījumi notiek cilvēku pārlieku lielas uzticēšanās un neuzmanības dēļ.

Lasi vēl