“Tā bilde stāv priekšā, tā neļauj cilvēkam dzīvot!” Mašīnists stāsta par traģēdijām uz dzelzceļa sliedēm

Pievienot komentāru
“Tā bilde stāv priekšā, tā neļauj cilvēkam dzīvot!” Mašīnists stāsta par traģēdijām uz dzelzceļa sliedēm

Ivans ar raidījumu “Degpunktā” satiekas pie dzelzceļa stacijas ”Dole”, filmējot sižetu par kārtējo atgadījumu sliežu tuvumā. Vīrietis, kurš aptuveni 30 gadus pavadījis, strādājot par mašīnistu, sagadīšanās pēc kļuva par aculiecinieku incidentam, kad zem vilciena gandrīz pakļuva kāds sirms kungs, kas šķērsoja sliedes gājējiem neparedzētā vietā.

Pensionārs pēdēja brīdī pamanīja kravas vilcienu un brīnumainā kārtā paspēja izvairīties no nāvējoša trieciena, taču tik un tā tika apskatīts pie izsauktajiem mediķiem un nodots policistu rokās. Ivanam redzētais lika atsaukt atmiņā situācijas, ko nācies redzēt, sēžot pie lokomotīves vadības svirām.

“Mūsdienas mēs taču visi ”sēžam” te. Kāds lieto ”Facebook”, kāds lieto ”Odnoklasniki”, kāds vēl kaut ko. Tas ietekmē smadzenes, novērš uzmanību, tu nedaudz dzīvo citā dimensijā. Ja agrāk tu varēji klausīties, kā dzied putniņi, kaut kur brauc mašīna, peld kuģis, vēl kaut kas, – tu biji spējīgs atšķirt tās skaņas. Tagad tu zini, kā tikt līdz Rīgai, un tev ir pavisam cits stāvoklis, kaut kur burzies,” nosaka Ivans.

Mašīnists vēl atklāj, ka neviens viņa vadītais vilciens nav uztriecies virsū cilvēkam. Tomēr kolēģiem ir rūgtāka pieredze.

“Grūts atgūšanās periods. Tā bilde stāv priekšā, tā neļauj cilvēkam dzīvot. Paši zināt, ja, piemēram, bijāt aizgājuši uz teātri, skaidrs, ka uz ilgu laiku paliek kaut kādi iespaidi. Kad ejat gulēt, atceraties taču. Vai ar draugiem bijāt kāzās, vai vēl kaut kur. Bet, iedomājaties, kad jūs redzat šo bezizeju, turklāt, kad vēl pēc tam jāvelk ārā atdalītas rokas, kājas. To pat ne katrs var izdarīt, bet tas ir jādara. Tev jāstājas, briesmas. Alni nogalinās, jau nav patīkami, vai govi, bet te taču cilvēks. Tas ir ārprātīgi.”

Ivans atklāj, ka pēc piedzīvotas nelaimes vilciena mašīnistam tiek piešķirts atvaļinājums un dotas iespējas apmeklēt rehabilitācijas centru. Turklāt vēl ilgi pēc tam jāiet cauri atkārtotām medicīniskam pārbaudēm un daudziem izmeklējumiem. “Kādu mēnesi sanatorijā, rehabilitācija, pēc tām jāiet pie psihoterapeita, un ārsts pārbauda. Tālāk pārbauda uz stresa noturību. Mums taču ir divas medicīniskās komisijas. Vienu reizi trijos gados mēs pārbaudāmies kā policisti vai ugunsdzēsēji – tieši uz stresa noturību. Jo, saprotiet, visu izšķir sekundes simtdaļas.”

Ārzemju praksē gadījumā, ja mašīnists nāvējoši notriec cilvēku, nekavējoties viņam tiek piešķirta apmaksāta atpūta un finansiāla atlīdzība. Piemēram, Vācijā, ja starpgadījums uz sliedēm vilciena vadītājam notiek atkārtoti, neatkarīgi no vecuma, darbiniekam tiek automātiski piešķirta pensija līdz mūža galam.

Ivans aicina būt uzmanīgiem sliežu tuvumā. Neklausieties austiņās mūziku, neskatieties telefonā, nevelciet kapuces un šalles, kas aizsedz skatu. Groziet galvu pa labi, pa kreisi, skatieties, klausieties un, ja nenāk vilciens, raiti šķērsojiet sliedes.