Murjāņos aizdegusies divstāvu dzīvojamā māja un šķūnis kopumā 550 kvadrātmetru platībā

Pievienot komentāru

Murjāņos aizdegusies divstāvu dzīvojamā 300 kvadrātmetru platībā un šķūnis 250 kvadrātmetru platībā, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta publiskotā informācija.

Izsaukums uz paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku, kur dega divstāvu dzīvojamā un šķūnis, saņemts plkst. 14.33 un pēc divu stundu darba – plkst. 16:36 – liesmas izdevies lokalizēt. Turpinājās ugunsgrēka dzēšana. Ugunsgrēka likvidācijas darbi ieilguši vēl krietni pēc tumsas iestāšanās.

VUGD informē, ka notikumā cilvēki nav cietuši.

Raidījumam “Degpunktā” aculiecinieka iesūtīts video liecina, ka šķūnis ir cietis tā, ka tā sākotnējais veidols nav sazīmējams, un liesmas pārmetušās arī uz, pēc aculiecienieka vārdiem, skaisto māju.

Kā raidījumam “Degpunktā” atklāj  VUGD Saulkrastu daļas vada komandieris Aldis Apsītis, pirmie notikuma vietā ieradušies kolēģi no Siguldas. Papildspēku ierašanās brīdī uguns bija jau pilnībā pārņēmis pie ēkas piebūvēto, aptuveni 250 kvadrātmetrus plašo šķūni un liesmas jau bija iemetušās dzīvojamās ēkas jumtā.

Kopumā plašā ugunsgrēka likvidēšanā iesaistīti aptuveni trīsdesmit vīri un septiņas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta automašīnas, kā arī divas brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādes.

VUGD statistika par šā gada deviņiem mēnešiem rāda, ka no visiem valstī reģistrētajiem nepilniem 6000 ugunsgrēku, viena ceturtā daļa jeb 1463 ugunsgrēki notikuši tieši mājokļos, tostarp 997 – daudzdzīvokļu ēkās vai dzīvokļos, 310 – individuālajās mājās; 125 – dārza mājās, 18 – vasarnīcās un 13 – cita veida būvēs.

Neraugoties uz prasību par obligātu dūmu detektoru uzstādīšanu, VUGD apkopotā informācija par notikumiem, kur bija iespējams iegūt ziņas par detektoriem, liecina, ka 400 mājokļos, kur bija izcēlies ugunsgrēks – nebija uzstādīti dūmu detektori. Savukārt 306 ugunsgrēki tika pamanīti pateicoties dūmu detektoriem, bet 47 gadījumos bija nostrādājusi automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un mājokļa iemītniekiem bija iespēja novērst aizdegšanos tās sākuma stadijā vai atstāt piedūmotās telpas un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

Šogad ugunsgrēkos ir gājuši bojā jau 69 cilvēki un lielākā daļa no traģiskajām ugunsnelaimēm ir notikusi mājokļos. Visbiežāk tas notiek diennakts tumšajā laikā, kad ugunsgrēku bijis grūti laikus pamanīt. Iespējamie iemesli visbiežāk ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, trešdaļā gadījumu cilvēku bojāejas iemesls ir saistīts ar neuzmanīgu smēķēšanu, piemēram, guļot dīvānā. Šie ugunsgrēki nav platības ziņā lieli, bet kaitīgākais ir tieši sadūmojums. Ja dūmu detektors būtu bijis dzīvoklī, iespējams, sadūmojums tiktu savlaicīgi pamanīts un cilvēkam būtu bijusi iespēja izglābties.