VUGD aicina izvērtēt nepieciešamību saukt glābējus, kad palīdzība nepieciešama dzīvniekiem

1 komentārs

Reizēs, kad ugunsdzēsēji dodas izsaukumos, kuros palīdzība nepieciešama dzīvniekiem, jāpatur prātā, ka, iespējams, glābēju iesaiste nemaz nav vajadzīga. Par četrkājainajiem draugiem noteikti ir jāparūpējas, taču ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji atzīst, ka daļa izsaukumu ir nepamatoti.

Kad Ilūkstes ielas 103. nama pagalmā iebrauca ugunsdzēsēju lielgabarīta spēkrats ar autokāpnēm, iedzīvotājiem šķita, ka uz jumta ir kāds pašnāvnieks vai varbūt kaut kur augšējos stāvos konstatēta aizdegšanās. Taču jau pēc brīža, kad glābēji pacēla automātiskās kāpnes kāda koka virzienā, kļuva skaidrs, ka glābts tiks kaķis, jo tā lūdzis dzīvnieka saimnieks.

Ilgi gan ugunsdzēsēji koku lapotnē neuzkavējās, jo kaķis iztraucēts izdomāja, ka lejā tiks pats. Glābējiem šādas situācijas ir ikdiena, un liela daļa izsaukumu nav bijuši līdz galam apdomāti no iedzīvotāju puses.

“Būtu aicinājums cilvēkiem izvērtēt situāciju, vai tiešām ir nepieciešams saukt glābējus. Jo tas nozīmē, ka būs jāiesaista autokāpnes vai autopacēlājs, lai šo dzīvnieku varētu nocelt, un ne vienmēr pie šiem kokiem ir iespējams piekļūt. Un ir arī gadījumi, kad, ierodoties uz izsaukumu, kaķis pārlec uz citu koku vai nolec zemē pats. Līdz ar to glābšanas darbus nav nepieciešams veikt, bet resursi ir izmantoti,” norāda VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Arī lauku reģionos netrūkst izsaukumu, kas saistīti ar dzīvnieku nonākšanu dažādās likstās. Šīs situācijas parasti ir nopietnākas.

Lauku rajonos, protams, šī palīdzība ir jāsniedz, piemēram, mājdzīvniekiem, kas ir iestiguši dubļos vai kaut kādos grāvjos. Nereti ir celti ārā zirgi vai govis, kuru kājas ir iestigušas kaut kādā dūksnājā. Tagad vasarā saņemam arī izsaukumus, kur spieto bites, un, kad sākas aktīvā iršu lidošana, kad viņi veido mājokļus un lido ventilācijas šahtās, dzīvokļos. Bet atkal iedzīvotājiem ir jāizvērtē, vai tie tiešām ir glabāšanas darbi,” uzsver Vītola.

Ik gadu vismaz 800 gadījumos glābēji steidz palīgā dzīvniekiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Šis skaitlis gan nebūtu tik liels, ja cilvēki rūpīgāk izvērtētu dienestu iesaistes nepieciešamību un saudzētu valsts resursus. Piemēram, nesen sociālajos medijos bija lasāms, ka glābēji saukti, lai no nelielas bedres izceltu ezi, kaut gan to varēja izdarīt iedzīvotāji paši, vienkārši uzvelkot rokās cimdus.