Traģiski ugunsgrēki, slepkavības un lidmašīnas avārija Bauskas pusē – “Degpunktā” atskatās uz 2018.gadu

0 Komentāru

Raidījums “Degpunktā” atskatās uz pērno gadu, kas iesākās ar straujiem apgriezieniem un visai skaļi sabiedrību satricināja vairāki nopietni incidenti.

Par pirmo gada apskatā iekļaujamo ievērības cienīgo notikumu netieši parūpējās policisti, jo tieši viņu mājā Stabu ielā Rīgā izcēlās ugunsgrēks. Izdega ceļu policijas priekšnieka Normunda Krapša kabinets. Notikušais tika izmeklēts kā noziegums, taču publiski līdz šim neviens nav sniedzis atbildi, kas tad īsti bija cēlonis šim incidentam. Sākotnēji tika pieļauts, ka noticis elektrības īssavienojums, kaut gan pats ēkas elektriķis sliecās to apšaubīt.

Ja janvāris iesākās ar pozitīvām tendencēm attiecībā uz ugunsgrēkiem un to upuriem, tad mēneša otrā puse nepielūdzami ieviesa savas korekcijas, un par ugunsgrēku upuriem krita vairāki cilvēki. Vienā diennaktī bija pat pieci bojāgājušie, bet dažu dienu laikā gāja bojā 10 cilvēki.

Diemžēl februārī turpinājās janvāra beigās uzņemtie traģiskie apgriezieni. Un 19.februārī raidījums “Degpunktā” ziņoja par vienu no lielākajām traģēdijām visa gada griezumā. Sužos ugunsgrēkā gāja bojā vesela ģimene – vīrs, sieva un divi bērni.

Tajā pašā laikā skaļš notikums gan tiešā gan pārnestā nozīmē notika Nīcā. Gāzes sprādziens izpostīja daudzdzīvokļu namu. Par laimi, visi palika dzīvi. Tikmēr Vecmīlgrāvī kāds narkodīleris februāra beigās pret likumsargu pavērsa šaujamo. Viss beidzās bez smagām sekām un ar ļaundara aizturēšanu.

Marta sākumā “Degpunktā” vēstīja par kādu 15 gadus vecu jaunieti no sociāli labvēlīgas ģimenes, kurš bija padarījis sev galu, izlecot pa ceturtā stāva logu. Puisis it kā nespējis satikt ar savu kategorisko vectēvu un pašnāvību paveicis tieši opja dzimšanas dienā.

Tieši LNT iniciatīvā “Svešu Bērnu nav” visa gada garumā tika uzsvērts, cik svarīgi ir sargāt mūsu atvases, taču diemžēl gan Bolderājas gadījums, gan ugunsgrēks Apē, kas 18. martā paņēma divu bērnu dzīvības, liecina, ka sabiedrība mācās ļoti lēni un daudz ko saprot tikai pēc pašu kļūdām.

Savukārt marta vidū Latvijā vietām sakās plūdi, kas vēlāk visas vasaras garumā nodarīja postu lauksaimniekiem un valsts grantētajiem autoceļiem. Tikmēr pamatīgus zaudējumus kinokultūrai un jaunāko laiku vēsturei gandrīz nodarīja divi zagļi, kas no kādas studijas Rīgas centrā nozaga filmas “A to B Rollerski” melno materiālu. Policija toreiz ļoti saspringa, lai šo noziegumu atklātu un tas arī izdevās. Pēc nedēļas kramplauži jau sēdēja aiz restēm.

Marta beigās no izdegušajām telpām jaunā kabinetā tikušais Normunds Krapsis atkal dabūja atskaitīties sabiedrības priekšā, jo viņa padotie bija sodījuši kādu autovadītāju un atņēmuši viņam tiesības par ātruma pārsniegšanu, taču kā vēlāk izrādījās, – tā bija radara kļūda, un šoferis tikai ar sava videoreģistrātora palīdzību spēja pierādīt savu taisnību. Cik šoferu vēl šādi saņēmuši nepamatotus sodus, policisti nespēja atbildēt, sakot, ka gadījums ir tiešām rets.

Marta beigās ar lielu sparu sākās kūlas dedzināšana. Kā vienmēr – iespaidīgi dega Rumbulā un Spilves lidlaukā, kur nokūpēja pat kāda civilās aviācijas lidmašīna.

Aprīlis izjokoja makšķerniekus, jo tieši sākoties atkusnim policisti izsludināja liegumu atrasties uz aizsalušām virsmām, un par to pienācās arī kārtīgs sods. Diemžēl, tik un tā daudzi bļitkotāji neievēroja noteikumus un daudziem arī nepaveicās. Šogad kopā no ūdenstilpnēm izcelti 117 noslīkušie. Liela daļa no tiem vasarā, taču arī ledus upuru bija ne mazums.

Aprīļa vidū Rīgā viesnīcā “Metropole” notika vissmagākais noziegums – slepkavība. Kāds ārzemnieks nogalināja savu sievu un tika notverts cenšoties aizlaisties no Latvijas.

Savukārt aprīļa beigās netālu no Saulkrastiem kāpās tika atrastas bezvēsts pazudušās bijušās prokurores Birutas Lozes līķis. Drīz pēc tam aizturēts arī slepkava – viņas kopējs, kurš noziegumu izdarījis mantkārīgā nolūkā. Vīrietis šobrīd tiek tiesāts.

Iestājoties vasarīgi siltam laikam, trauksmes zvanus zvanīja robežsargi, jo arvien biežāk Latviju sākuši apciemot robežpārkapēji no Vjetnamas, kas Latvijā ierodas caur Krieviju vai Baltkrieviju. Katru gadu tiek aizturēts vismaz 150 zaļās robežas šķērsotāju, un to skaits turpina pieaugt.

Maija beigās gaisa temperatūra sasniedza necerētus rādītājus, un karstums kļuva par iemeslu daudzām pārgalvīgām peldēm. Vienās brīvdienās pat noslīka pieci cilvēki. Tostarp 12 gadus vecs puika, kurš gāja bojā dīķī iepretim Lutriņu pamatskolai.

Tikmēr pārdrošs uzbrukums 30. maijā notika Rīgā pie Brāļu kapiem. Ar vairākiem šāvieniem nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Policija saka – lietas izmeklēšana ir uz pareizā ceļa, taču tuvinieki likumsargu centienus sauc par tukšu skaņu un paši dara visu iespējamo, lai noziegumu atklātu. Izsludināta par 500 000 eiro liela atlīdzība par vērtīgām ziņām.

Savukārt maija pēdējā dienā ar atjautību un pārcilvēcīgu spēku izcēlušies Rīgas ugunsdzēsēji, kuri izglābuši kādu pašnāvnieci, kas izlekusi pa logu.

Visa gada griezumā uz dzelzceļa sliedēm notikuši vairāki traģiski negadījumi, kas lieku reizi atgādina, – atrodoties tuvumā vilcienu satiksmei, jāievēro īpaša piesardzība. Tomēr jūnija sākumā paši dzelzceļa satiksmes kuratori nokļuva mediju krustugunīs pēc tam, kad kāds aculiecinieks bija uzfilmējis piedzērušos uz aizmigušu pārbrauktuves uzraugu. Pēc šī incidenta vīrietis tika atlaists no darba, bet dzelzceļa vadība apgalvoja, ka šoferi un gājēji bijuši drošībā, jo barjeras pie sliedēm aizveras automātiski.

Jūnija vidū Latviju piemeklēja neparasta dabas parādība – tornado. Iespējams, tā manīta pat vairākās vietās, taču ievērojamu postu virpuļviesulis nodarīja kādai tipogrāfijai Jelgavā.

Gada rafinētākais noziegums jūnija beigās noticis Bolderājā, kur uzbrucēji izzaguši bankas “Citadele” bankomātā esošo naudu, bet naudas kastes atgriešanas procesā aizdegusies visa ēka, un nodedzis veikals “Maxima”, neatstājot nekādas acīmredzamas nozieguma pēdas.

Jūlija sākumā Latvija piedzīvoja aviokatastrofu. Pie mums šādi incidenti ir retums. Bauskas pusē pie Bruknas pļavā nogāzās kāda Jaunzēlandes pilota stūrēta lidmašīna. Nelielais gaisa kuģis veica ārkārtas piezemēšanos un burtiski iedūrās zemē, neatstājot pilotam nekādu cerību uz glābiņu.

Savukārt Ventspils novada Popes pagastā pašā vasaras vidū nodega Valsts kultūrvēstures piemineklis – Popes muižas kompleksa apdzīvotā ēka. Vienlaikus turpat netālu sāka liesmot uzņēmuma “Pindstrup” kūdras ieguves lauki, kas izvērtās plašākajā ugunsgrēkā šogad. Glābēji, mežinieki un brīvprātīgie vairākas dienas no vietas cīnījās ar nelaimi, kuras iemesli visticamāk meklējami pašā kūdras izstrādes zonā.

Jūlija beigās raidījums vēstīja arī par traģēdiju Zemgalē pie Auriem. Kāda jauna puiša bojāeju, šķiet, ietekmīgi cilvēki centās no sabiedrības noklusēt, taču apkārtnes iedzīvotāji nespēja mēmi noraudzīties netaisnībā un pastāstīja ka uzņēmumā “Auru Grauds” saskarsmē ar ķimikālijām smagus apdegumus guvis 16 gadus vecs jaunietis. Šobrīd policija par letālā incidenta izmeklēšanu klusē, un arī valsts darba inspekcijai neesot, ko teikt, bet “Degpunktā” noteikti sekosim līdzi šīs krimināllietas virzībai.

Augusta sākumā Siguldas pusē pie Jūdažu ciemata nogranda pamatīgs sprādziens. Kādas daudzbērnu ģimenes privātmājā eksplodēja gāze, un cieta divi cilvēki. Kā vēlāk noskaidrojās, viens no upuriem ir U-18 basketbola izlases zvaigzne Dāvids Vīksne, kurš nu jau atgūstas no smagajiem ievainojumiem un sportu nav metis pie malas.

Gudru noziedznieku mūsdienās palicis ārkārtīgi maz un labi plānotas darbības šķiet izmeklētājiem jāšķetina ļoti reti. Septembra sākumā kāds noziedznieks lika policistiem pamatīgi palauzīt galvas pēc tam, kad viņš, uzdodoties par apsargu un bruņojies ar šaujamieroci, Kauguru pastā nolaupīja tikko atvesto pensiju naudu. Decembra vidū likumsargiem gan bandītu izdevās izskaitļot un notvert.

Neparasts negadījums ar traģiskām sekām septembra vidū notika Daugavpils pusē ciematā Mirnijs. Rokot aku, gājuši bojā gājuši divi pieauguši vīrieši, bet kāds 16 gadus vecs zēns smagi cietis. Izrādās racēji piedzīvojuši saindēšanos ar ogļskābo gāzi.

Savukārt 25.septembrī Piņķos aizdegās vietējās baznīcas tornis. Par laimi, pārējo ēkas daļu, ugunsdzēsējiem operatīvi nonākot incidenta vietā, izdevās glābt. Visticamāk, ugunsgrēkā vainojams kāds jumta remont strādnieks, kurš neuzmanīgi rīkojies ar atklātu liesmu vai nometis izsmēķi. Policija vēl veic šīs lietas izmeklēšanu.

Savukārt oktobris vētraini sākās Liepājas puses policistiem, kuriem nācās izmeklēt vienu no pēdējā laika skaļākajiem noziegumiem. Proti Aizputē gaišā dienas laikā ar automātu lodēm burtiski sacaurumota kāda automašīna, kurā atradušies trīs cilvēki no Krievijas. Turklāt uzbrukums noticis pie kādas veselības uzlabošanas iestādes.

Bet novembra sākumā noticis viens no pārdrošākajiem noziegumiem šogad. Jelgavā nezināmi ļaundari ielauzušies divu pensionāru mājās, piekāvuši, sasējuši vecīšus un apzaguši. Policistiem līdz šim nav izdevies noskaidrot, kas bija uzbrucēji.

Gada apskatā nevar nepieminēt Rīgas šoferiem noteikti vēl svaigi atmiņā esošo ugunsgrēku Rīgā Kalnciema ielā, kura dēļ vairākas dienas šoferi nīka sastrēgumos, jo Rīgas domnieki nespēja izdomāt, ko darīt ar bīstamo graustu un vienkārši to norobežoja, slēdzot ceļu. Gada beigās gan domnieki sadūšojušies, un grausta nojaukšana jau sākusies.

Kopumā šogad ugunsgrēkos gājuši bojā jau 78 cilvēki, tostarp trīs bērni. Vairumā gadījumu šīs traģiskās ugunsnelaimes saistāmas tieši ar cilvēku neapdomību, piemēram, neuzmanīgu smēķēšanu telpās un bojātu apkures ierīču lietošanu. Decembra beigās trīs darba dienu laikā dažādos Latvijas reģionos gājuši bojā seši cilvēki. Glābēji saka – vairākas no šīm nelaimēm varēja nenotikt, ja ēkās būtu uzstādīti dūmu detektori. Taču diemžēl ugunsgrēkā Ilūkstē, kur zem viena jumta bojā gāja divas sievietes, iespējams, vainojami paši ugunsdzēsēji. Glābēju darbības notikuma vietā bijušas gausas un nekoordinētas – tā vismaz apgalvo bojāgājušo piederīgie.

Diemžēl, Rēzeknes novada Maltā situācija bijusi līdzīga. Ugunsdzēsēju ierobežoto resursu un arī gausās rīcības dēļ nebija iespējams glābt kādu pensionāri. Jau šogad “Degpunktā” vaicās policijai, vai kāds atbildēs par nolaidību.

0 Komentāru