#SvešuBērnuNav: Kas jāzina, lai pasargātu bērnus no nelaimes

Pievienot komentāru
#SvešuBērnuNav: Kas jāzina, lai pasargātu bērnus no nelaimes
F64

Noslēgusies jūlijā rīkotā LNT un raidījuma ”Degpunktā” kopīgi rīkotajā iniciatīva #SvešuBērnuNav.

Raidījuma “Degpunktā” komanda, LNT Ziņas, Bērnu slimnīca, Valsts policija un citi atbalstītāji saka paldies visiem, kas trīs nedēļu garumā piedalījās iniciatīvā “Svešu bērnu nav”.

“Degpunktā” atskatās uz to, kā gāja un mudina saukli – “Svešu bērnu nav” atcerēties arī ikdienā, pieskatot un sargājot ne tikai savus, bet arī citu vecāku bērnus.

Bērnu traumatisms rotaļu laikā, satiksmes negadījumi un pazušanas gadījumi – šīs trīs problēmas ir mediķu un policistu ikdienas rūpe. Iniciatīvas mērķis ir nākotnē mazināt bērnu ciešanas pieaugušo nevērīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ. Kā viens no galvenajiem nevērības un pat stulbuma piemēriem ir savu bērnu nepiesprādzēšana automašīnās, kā arī nepareiza bērnu sēdeklīšu lietošana.

Video: Kas jāzina, lai pasargātu bērnus no nelaimes

Bērni ir aktīvi satiksmes dalībnieki, ne tikai braucot līdzi vecākiem mašīnās, bet arī paši stūrējot velosipēdus, skrejriteņus un visādus citādus braucamos ar un bez iekšdedzes dzinēja. Kad bērnu nesargā drošības josta un sēdeklītis, kā minimums svarīgi ir lietot ķiveri. Ceļu, elkoņu sargi un cimdi plaukstām ir papildu drošība, kas nav obligāta prasība, bet tomēr vēlama. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam likums nosaka, ka jālieto ķivere. Pat ja vecākiem šķiet, ka viņu bērns jau nenokritīs un stabā neiestūrēs, tad par citiem satiksmes dalībniekiem mēs nekad nevaram būt droši.

Ja pavisam mazus bērnus stingri jāpieskata vecākiem, tad pusaudžiem pašiem jādraudzējas ar galvu, lai gluži vienkārši izdzīvotu.

Tas ka traumas tiek gūtas satiksmē, kur ir tūkstošiem dalībnieku, ārstus un policistus vairs neizbrīna, taču ļoti daudz bērni ārstniecības iestādēs nonāk no piemājas pagalmiem, kur rotaļājušies atrakcijās. Viens no bīstamākajiem, bet bērniem tik mīļajiem izklaides objektiem ir batuts. Teju pie katras privātmājas tāds atrodams. 

“Tipiska kļūda – nopērkam batutu bez aizsargtīkla. Lēkājot pa batutu, bērns var viegli pārkrist pāri šai malai. Atkarībā no tā, uz kādas virsmas batuts novietots, viņš var arī gūt traumas,” stāsta Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.

Tāpat batutā svarīgi ir nosegt metāla atsperes ar kādu mīkstu aizsargslāni, jo nereti iespiežot rokas vai kājas bērni gūsti mīksto audu ievainojumus. Bijuši gadījumi, kad tiek lauzti kauli. Un vēl viena lieta, ko vecākiem grūti pieņemt, – batutā drīkst lēkāt tikai viens bērns, pretējā gadījumā pastāv risks, ka kāds kādam uzlec virsū. Galvas traumas un iekšējo orgānu bojājumi ir regulāras sekas bērnu bariņa lēkāšanai batutā.

Tikpat smagas un vēl smagākas traumas piedzīvo bērni, kurus vecāki nepieskata ne tikai piemājas pagalmā, bet arī iekštelpās. Līdzīgi kā batuti – kritieni pa logiem ir tipiskākā vasaras sezonas bēda. Un šie gadījumi mēdz beigties arī letāli.

Vienlaikus mediķi sludina trauksmi par to, ka liels skaits bērnu nonāk slimnīcā ar iekšējo orgānu traumām un apdegumiem, kas iegūti apēdot kādu kodīgu ķīmisku vielu, piemēram, nagu laku, veļas pulveri, etiķi un tā tālāk. Šie mazuļi kļūst par invalīdiem un regulāriem slimnīcas apmeklētājiem. Apēstas atsperes, zīmuļi, monētas, baterijas – arī te mediķiem ir sakāmi skarbi vārdi jaunajiem vecākiem. Vidēji 90 bērni mēnesī nonāk slimnīcā un guļas uz operāciju galda.

Savukārt policisti šovasar ir īpaši satraukti, ka katru dienu pazūd vismaz trīs bērni. Protams tik pat ātri, cik mazuļi noklīduši, beigu beigās viņi atrodas. Raidījums “Degpunktā” nenovēl nevienam šādu situāciju piedzīvot. Standarta vietas, kur bērni pazūd nav nekāds noslēpums – tās ir pludmales, koncerti un masu pasākumi, bet virumā gadījumu tie ir lielveikali.

Lasi vēl