“Skolēns netālu no mācību iestādes dižojas ar nazi”; eksperti vērš uzmanību, ka tas nav pieļaujams

3 komentāri

Skolēnu uzvedību mācību iestādēs ne vienmēr ir viegli kontrolēt. Kāds aculiecinieks nesen uzfilmēja video, kurā redzams skolēns draugu lokā ar nazi rokās.

Netālu no Siguldas 1. pamatskolas garāmgājēji pamanīja un nofilmēja visai satraucošu ainu. Pie veikala starpbrīdī, stāvot klasesbiedru lokā, kāds puisis aizrautīgi spēlējās ar saliekamo jeb taureņu nazi. Aculiecinieks izteica bažas, ka jaunietis auksto ieroci nesīs atpakaļ uz skolu. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis akcentē, ka nažus mācību iestādēs nedrīkst glabāt, bet skolēni mēdz šo noteikumu ignorēt.

“Izglītojamā skolēna pienākums ir ievērot iekšējās kārtības noteikumus skolā. Un neapdraudēt citu personu dzīvību vai veselību. Visticamāk, ja konkrētais skolēns šādu ieroci aiznes uz skolu, viņš pārkāpj šos iekšējās kārtības noteikumus. Atsevišķi skolēni atnes neatļautās vielas, jautājums, cik to pamana, un pats svarīgākais ir tā preventīvā darbība,” uzskata IKVD uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.

Pieredzējusi skolu psiholoģe stāsta, ka teju katram jauniešu paveiktajam nedarbam ir konkrēts iemesls. Naža glabāšana vai publiska spēlēšanās ar to varētu būt skaidrojama no trīs skatpunktiem.

“Ir bijušas situācijas, kad, piemēram, bērns vienkārši grib padižoties, tas diezgan raksturīgi pusaudžu vecumam ir, starp vienaudžiem, tātad palielīties. Otra lieta varētu būt – ja bērns grib ar kādu izrēķināties, teiksim, viņam ir kaut kādi atriebības plāni, vai varbūt viņš ir sastrīdējies ar kādu vienaudzi un grib viņu varbūt pabaidīt, bet, tikpat labi arī tiešām viņam kaut ko nodarīt. Trešo kategoriju es iedalītu bērnus, kuriem ir uzvedības traucējumi vai kādi psihiska rakstura traucējumi,” saka Skolu psihologu asociācijas pārstāve Santa Paula.

Ja kāds no skolēniem pamana, ka vienaudzis izglītības iestādē nēsā vai glabā bīstamu ieroci, par to jāziņo skolotājam. Informētajiem audzinātājiem jāizvērtē situācija un jāpieņem lēmums.

“Direktors var lūgt uzrādīt, var lūgt nenest, bet, ja konkrētais skolēns neieklausās, tad, protams, nākamais posms ir vecāki. Tālāk jau kompetento institūciju iesaiste. Katrā skolā parasti ir izstrādāta sava kārtība. Visticamāk, ziņo iestādes vadītājam, kurš tad pieņem lēmumu, ko tālāk darīt. Droši vien jāsauc Valsts vai pašvaldības policija,” norāda Maksims Platonovs.

Tomēr policijas saukšana ir jau saasinātas situācijas risinājums, taču faktiski, kā uzsver skolu psihologi, daudzi cēloņi tendencei uz agresiju jāmeklē ģimenē, un tas ir tiešs vecāku pienākums.