“Piecas ģimenes, mēs ciešam no šī cilvēka!” Strīds par mājas atjaunošanu nonāk strupceļā

3 komentāri
“Piecas ģimenes, mēs ciešam no šī cilvēka!” Strīds par mājas atjaunošanu nonāk strupceļā

Daudzstāvu mājā Kalnciemā mītošie faktiski iedzīti tiesiskākā bezizejā, jo kāds īpašnieks sapircis vairākus dzīvokļus un neļauj cilvēkiem mājas koplietošanas telpās veikt nepieciešamos remontdarbus. Iedzīvotāju rīkotājās kopsapulcēs nav iespējams pieņemt nekādu lēmumu, jo balsis vienmēr dalās uz pusēm.

Kamēr īpašnieki nevar tikt pie kompromisa, mājas tehniskais stāvoklis pasliktinās ar katru dienu.

Divstāvu mājā ir 12 dzīvokļu, taču apdzīvoti – tikai pieci mitekļi, kas ir privatizēti un pieder dažādiem īpašniekiem. Pārējie septiņi dzīvokļi pieder vienam saimniekam – privātpersonai, kas dzīvo citā pilsētā.

Telpas jau ilgu laiku stāv tukšas, kā arī atrodas nolaistā un dažas – pat avārijas stāvoklī. Tādēļ uz vietas esošajiem dzīve nolaistā vidē nav diez ko patīkama. Telpās ir mitrums, pelējums un aukstums, turklāt cilvēki nevar veikt ēkai nepieciešamos fasādes un komunikāciju remontdarbus. Ēkai steidzamā kārtā jāmaina jumts.

Pirms 17 gadiem kāds saimnieks pārņēmis māju apsaimniekošanā. Iedzīvotāji maksājuši naudu, taču līgums noslēgts netika. Kad dzīvokļu īpašnieki izveidojuši biedrību, apsaimniekotājs atteicies dot jelkādus dokumentus, arī mājas uzkrājums izplēnējis. “Viņš pateica, ka ir palicis mīnusos mūsu dēļ. Dzīvokļus viņš noveda līdz avārijas stāvoklim. Tik tālu, ka ir iebrukuši. Un mums visiem ir jācieš!” stāsta vietējā iedzīvotāja.

Ēkā mītošie arī norāda, kā vīrietis vārdā Boriss uz pārrunām nenāk, arī tad, kad mājinieki rīko kopsapulces, viņš no tām izvairās. Taču, ja kaut kad tomēr parādās, uz jautājumiem, kad tiks ieviesta kārtība, viņš vienmēr sniedz jau sen sagatavoto atbildi.

“Visas atbildes – man tas nav izdevīgi. Tad viņš man piedāvāja mājai abus galus jaukt nost. [..] Piecas ģimenes, mēs ciešam no šī cilvēka. [Viņš to māju sen jau grib, tas nu ir skaidrs,” turpina iemītniece.

Īpašnieki, kuri nonākuši neapskaužamajā situācijā, cīņā ar kaimiņu turas kopā kā viena liela ģimene, bet tas neko nedod. Vīrietim pieder lielākā daļa no visiem dzīvokļiem, un īpašnieku kopsapulcēs, kur iemītnieki lemj par dažādiem plānotiem remontdarbiem, pie kompromisa nonākt ir sarežģīti. Cilvēki balso par, taču pārējo dzīvokļu īpašnieks balso pret.

Redzot rosību pie mājas, adresē ieradās arī pats Boriss un izstāstīja savu viedokli par problēmu. Viņš uzskata, kā nesaprašanās radušās savstarpējas komunikācijas trūkuma dēļ un – ja iemītnieki būtu gribējuši, jau sen krīze būtu atrisināta.

“Nu, es nezinu, viņi principā negrib ar mani runāt. Es jau sarunāju – jumta remontu uzsāksim nākamajā nedēļā. Es sākšu, un tālāk jau skatīsimies. Šai mājai ir 80% nolietojums. Te ir jāpieņem lēmums. Pēc viņu lūguma uz šejieni ieradās būvvaldes pārstāvji un sniedza slēdzienu – iekonservēt māju, renovēt vai nojaukt. Ir trīs varianti. Kā viņi lems, tā arī būs jādara. [Degpunktā: Bet viņi runā, ka tikai puse no mājas esot avārijas stāvoklī?] Visa. Jā, tur sijas ir nolietojušās par 80%. Stāvu pārsegumi karājas,” uzsver Boriss.

Vīrieša viedoklis ir radikāls, ja jāremontē, tad visa māja. Viņš būtu gatavs savest kārtībā sev piederošos dzīvokļus pie nosacījuma, ka būs garantija par ēkas nākotni un pārējie iedzīvotāji piekritīs kapitālajam remontam. Boriss apgalvo, ka Guntas un Oksanas teiktais par mērķtiecīgu dzīvokļu nolaišanu līdz katastrofālam stāvoklim, lai ilgtermiņā izdzītu visus uz ielas, – ir spekulācijas un nekas cits kā baumas.

Pretī mājai Borisam ir šķembu apstrādes rūpnīca, un iegādātie septiņi dzīvokli sākotnēji tika plānoti rūpnīcas darbinieku ērtībām. “Vispār biju plānojis izremontēt dzīvokļus, jo bija problēmas ar darba spēku. Mums te ir ražošana, un es plānoju tos piešķirt strādniekiem. Lai varētu dzīvot.”

Pierunāt Borisu šobrīd netaisīt kapitālo remontu lielo izdevumu dēļ un tikai izremontēt savus dzīvokļus – iemītniekiem neizdevās, tādēļ viņi lūguši juridisku palīdzību un, iespējams, tiesāsies.

“Degpunktā” savukārt prasīja jurista viedokli par to, kuram ir lielākas izredzes līdzīgās situācijās panākt sev labvēlīgu lēmumu. Ja ēkai ir liels nolietojums, kas var izprovocēt kādu bīstamu situāciju, piemēram, jumta sabrukšanu, kopīpašniekiem ir tiesības rīkoties, un nav nepieciešama visu iemītnieku piekrišana.